Par laiku, kas maina

Viedokļi

Tā vietā, lai ieslīgtu negāciju virpulī un nepārtraukti sevi kacinātu par pasaulē un Latvijā notiekošo, sabiedrība tiek aicināta apstāties un paskatīties uz ierobežojumiem no cita skatupunkta. Šķiet, ka dzirdam to uz katra stūra, bet šis patiešām ir laiks, lai mācītos. Laiks, lai mācītos pārvarēt bailes, noliktu malā rūpes un padomātu par apkārtējo labsajūtu. Ne vienam vien šis dzīves posms saistās ar neziņu, bailēm un satraukumu par nākotni, bet vienlaikus tas ir posms, kas ļauj ieskatīties sevī un rast jaunus resursus.
Man kā cilvēkam, kura dzīvē nozīmīgu lomu ieņem fiziskās aktivitātes, viens no lielākajiem pārbaudījumiem ir organizētu treniņu neesamība. Par laimi, iziet no mājas un kustēties neviens nav aizliedzis. Jau otrdien sportot gribētāji, ievērojot divu metru distanci, varēja pulcēties āra laukumos, un tiek gatavoti arī citi atvieglinājumi. Šis laiks ir licis mainīt paradumus un pieeju, bet kodols ir palicis nemainīgs. Mums tiek dāvāta iespēja rast jaunus risinājumus, būt radošiem, bagātināt iztēli, kļūt par atklājējiem un atrast ko tādu, kas papildinās ikdienu arī pēc ārkārtas stāvokļa beigām. Man par šādu atklājumu ir kļuvusi orientēšanās, kas attīsta intuīciju, sniedz iespēju pabūt pie dabas un palīdz atslēgties no ikdienas. Dažkārt uzmācas šaubas par savu varēšanu, bet sajūtas brīdī, kad izdodas atrast ilgi meklēto kontrolpunktu, tās atsver. Gluži kā prieks, kas iezogas bērna acīs, mantu kaudzē nejauši atrodot sen pazudušu rotaļlietu. Pašlaik tādi attaisnojumi kā «man tam nav laika» nestrādā, jautājums ir tikai par gribēšanu. Lielai daļai sabiedrības laika ir pārpārēm. Kā to izmantot? Mums katram ir kāds darbiņš, iecere, kurai laika trūkuma dēļ esam nevērīgi skrējuši garām. Nu mums tiek dota iespēja tam pievērsties!
Šobrīd sastopamies ar nebijušiem apstākļiem un ejam cauri grūtam posmam, bet vienu esmu sapratusi — jo vairāk vietas atvēlam bailēm, jo lielāku kontroli tās iegūst. Ieteikumos par to, kā tikt galā ar stresa situācijām «Covid-19» radītās krīzes apstākļos, ir apkopojusi arī Bērnu klīniskā universitātes slimnīca. Infekciju slimības uzliesmojuma laikā stress var izpausties kā bailes un satraukums par savu un tuvinieku veselību, ēšanas un miega traucējumi, grūtības koncentrēties, hronisko slimību saasinājums, kā arī vēlme pastiprināti lietot alkoholu, smēķēt un lietot citas apreibinošas vielas. Viens no veidiem, kā mazināt stresu, ir informācijas sabalansēšana — nepārtraukti uzņemot informāciju par pandēmiju, uztraukums pieaug, tāpēc ik pa laikam vajadzētu ievērot pārtraukumus.
«Neziņa un trauksmes sajūta ir kļuvušas par mūsu ikdienas pavadonēm, taču nevajadzētu ļaut tām pārņemt visu dzīvi. Cilvēks ne vienmēr spēj mainīt situāciju, kurā nonācis, taču spēj mainīt trīs lietas: savu domāšanu, iztēli un uzvedību. Pozitīvā domāšana pašlaik ir nevis kaut kas abstrakts, bet ļoti konkrēts līdzeklis stresa un bažu mazināšanai,» norāda psiholoģe Iveta Aunīte. Šajā bažu pilnajā laikā viņa aicina sekot pieciem praktiskiem padomiem: domāt kritiski un analītiski, atcerēties, ka grūtības ir pārejošas, novērtēt uzlabojumus, izbaudīt iespējas un pavadīt laiku saturīgi. Tā vietā, lai ieslīgtu negāciju virpulī, meklēsim jaunas iespējas, paplašināsim redzesloku un neļausim vispārējai panikai pielipt arī mums!