«Arī krīzes laikā cits citu neaizmirstam»

Talsu novads

Doma par interviju ar Talsu pensionāru biedrības sirsnīgo un darbīgo vadītāju Ritu Tomsoni dzima vēl pirmskrīzes laikā, bet, tā kā joprojām jautājumi par to, ar ko īsti nodarbojas šī biedrība, kādas ir tās kompetences un ko galu galā šajā laikā dara mūsu pilsētas seniori, nebija atbildēti, izmantoju iespēju sestdienas pievakarē, kas pārtapa jaukā sarunā un sniedza arī atbildes.
— Jums seniori ir dziļi sirdī. To saka ikviens, kam bijusi ar jums kāda saskarsme. Jums pašai, cik noprotu, ir mamma godājamā vecumā?
— Jā, tā ir. Mana mamma ir pansionātā «Lauciene», tad man arī rodas visādas idejas. Mamma tagad ir uz gultas pēc gūžas lūzuma un divām smagām operācijām. Viņiem tur ir viesistaba, un vēlējos ierosināt vadībai, lai uztaisa priekšā plastikāta aizslietni un lai vecajiem cilvēkiem ļauj satikties ar tuviniekiem, jo tiešs kontakts jau nesanāktu, bet cilvēkiem vairs nebūtu tik smagi. Drīz atkal sazināšos, tad risināšu jautājumu tālāk. Mammai ir 89 gadi, vairāk nekā mēnesi neesmu viņu redzējusi, un man šķiet, ka tiek norakstīts dzīvs cilvēks, jo nevaram satikties. Mums ar mammu ir cieša saikne. Kāds, ja neredz savējos ikdienā, pēc mēneša jau būs aizmirsis. Ja no acīm prom, tad no prāta esi ārā, jo vecums paliek vecums un, ja vēl nav veselības, tad ir tā, kā ir. Šis ir grūts laiks. Ar jauno pansionāta direktoru nesanāca iepazīties pirmskrīzes laikä. Bija sarunāts tikties marta beigās, bet nepaspējām, tāpēc iepazināmies burtiski pirms dažām dienām, un sanāca parunāt arī par man tuvo labdarību. Pansionātā ir izveidota sociālā komiteja, kurā ir arī piederīgo pārstāvniecība. Esmu piederīgo pārstāve, vēl ir ārste Tatjana Neilande un Laucienes pagasta sociālie darbinieki. Tā ir iespēja risināt dažādus jautājumus.
— Ko sarunājāt un pie kādiem secinājumiem nonācāt?
— Sapratām, ka pansionātam arī vajadzīga palīdzība no malas, jo nevar visu nepieciešamo nopirkt. It sevišķi gultas veļu un dvieļus. Man ir pazīstami tik daudzi seniori, kam skapji piekrauti nebaltām dienām, ka to saturs virsū gāžas, ja atver. Mēs nākam no padomju laika, kad mums daudz kā nav bijis, un tad nu mīlam nolikt nebaltām dienām. Slaukāmies vienā un tajā pašā dvielī divus gadus, bet skapī stāv vēl kaudze jaunu. (Smejas.) Tādēļ gribu uzrunāt savas dāmas, lai atnes kaut vienu dvielīti. Un cik tas būs kopā? Daudz! Lai pansionātā kādu iepriecinātu. Es domāju, ka atsaucība būs. Vakar jau, pastrādājot dārziņos, pateicu par to kādām kundzēm, un tad jau aizies tā ziņa. Tāpēc bieži man mājās ir kā noliktavā. Cilvēki patiešām ir atsaucīgi. Daudz no svara ir tas, ka mani pazīst. Piezvana un jautā, vai es vēl nodarbojos ar labdarību. Atbildu, ka darbojos, protams. Man piedāvā, vai kādam senioram ko nevajag. Tad saku, lai ved šurp, jo zinu, kam atdot.
— Atceros, ka iepriekšējā gadā notika burciņu vākšana. Kā tā ideja radās?
— Ja ir vajadzība un visi striķi trūkst, tad var arī internetu ņemt palīgā, kā iepriekšējos gados, kad man vajadzēja burciņas, un tad pieslēdzās Jana Biezā. Viņa ielika internetā ziņu, un tad man burciņas sanesa, ka vēl šim gadam pietiks. Arī šogad sarīkošu dāvaniņā medus burciņu katram pansionāta iemītniekam. Tā nepavisam nebija slikta doma. Divus gadus jau tā aizgājis, un vecie ļaudis pansionātā ir laimīgi, jo viņiem neviens neko tādu nedod. Sākumā tā bija mana personīgā iniciatīva, bet tagad jau tas aizgājis biedrības paspārnē; tiek pieaicināti arī mūsu biedrības seniori man palīdzēt sarūpēt šīs mazās dāvaniņas uz svētkiem.
— Cik Talsu pensionāru biedrībā ir biedru?
— Tagad ir 214. Esam stipri pieauguši skaitā, par ko man liels prieks. Kad stājos savā amatā, bija 169, un pensionāriem ir interese, jo viņi redz, ka pie mums ir dzīvība un rosība. Tikko arī saņēmām ziedojumu no «Kurzemes sēklām». Biju janvārī pie uzņēmuma vadības, uzrunāju to un dabūju atbalstu. Mums sadāvināja sēklas, ka mums sanāca 11 paciņas dažāda sortimenta katram mūsu biedram un palika pāri, ko centos dalīt mūsu aktīvākajiem pārstāvjiem, ir viņš biedrs vai nav. Es praktiski visu jau esmu izdalījusi. Tad, kad atnāca šīs ārkārtas krīzes brīdis, tas mūs izsita no līdzsvara. Mēs, valdes locekļi, nolēmām sākt dežūras katru dienu, lai varētu izdalīt šīs sēklas, un, kā afišā var redzēt, tas bija plānots no 9. marta līdz 1. aprīlim, bet jau 12. martā viss bija jāver ciet. Bet nekas, darām citādāk. Atrodu sēklu saimniekus citādāk. Redzu vecāku cilvēku un uzreiz ausos, vai ir tas manējais, vai nav. Pilsēta mums ir maza, un sēklas ir nonākušas pie senioriem, kā tas bija paredzēts. No sirds varam būt pateicīgi «Kurzemes sēklām», kas biedrībai ziedoja šīs sēklas vairāk nekā 400 eiro apmērā. Tas patiešām ir brīnišķīgi!
— Ārkārtas apstākļu dēļ nācās atcelt plānotos pasākumus? Ko šogad esat plānojuši un ko jau nācies atcelt vai atlikt?
— Mums visiem sirds nosāpēja par 26. martā paredzēto ekskursiju uz Jaunmoku pili. Tur bija paredzēta speciāla senioru programma, bet neko darīt, atcēlām šo braucienu uz laiku, kad varēsim kaut kur doties. Mums viens autobuss ar 36 vietām sakomplektējās pusstundas laikā, jo bija tik daudz gribētāju. Bija jāsarunā otrs autobuss. Tad nu kopā savācāmies jau 56. Savācām naudiņu, viss bija sarunāts, bet tas tā pārtūka; gaidām, kad pāries šis ierobežojumu laiks. 8. aprīlī izpalika Lieldienu pasākums, bija jau sarunāts koncertiņš un olu krāsošana. Jā, valstī krīzes situācija ir izsludināta līdz 12. maijam, bet Talsu novadā kultūras un sporta pasākumi atcelti līdz 31. jūlijam. Man liekas, ka uzreiz pēc tā 12. maija nevarētu rosīties, jo tas būtu pārāk strauji un neapdomīgi. Sāksies tās vasaras braukšanas no tālām zemēm, tad būs tas pats, kas ir tagad. Atbrauc, un klāt jauni saslimušie. Nevar jau tur vainot saslimušos. Viņi jau nezina, ka saslimuši ar šo vīrusu. Pavasaris ir pavasaris, paklepo un nepievērš uzmanību. Mēs jau nezinām, vai tas vīruss jau piecreiz nav gājis pāri, tik gadījās tā, ka ķīnieši papētīja dziļāk, un tad visa pasaule sašūpojās.
— Daudziem ir neskaidrība, kas īsti ir pensionāru biedrība, ar ko tā nodarbojas un cik ilgi. Vai varat apgaismot nezinātājus?
— Talsu pensionāru biedrība oficiāli dibināta 2005. gada 29. decembrī. Un šogad 29. decembrī mums ir paredzēta jubilejas senioru balle, biedrības 15 darbības gadu jubileja. Biedrība dibināta ar mērķi organizēt Talsu pensionārus aktīvai sabiedriskai darbībai, to sociālekonomisko tiesību un interešu aizstāvēšanai un pensionāru dzīves kvalitātes uzlabošanai. Tas ir arī Latvijas Pensionāru federācijas mērķis. Mūsu biedrība ir arī Latvijas Pensionāru federācijas sastāvā, un mūsu mērķi ir kopā censties realizēt senioriem sociāli nodrošinātas un cilvēka cienīgas vecumdienas. Tāpat biedrības mērķos ietilpst sekmēt pensionāru interešu loku paplašināšanu un iespēju robežās sniegt morālu un praktisku atbalstu. Mēs biedrības valdē esam septiņas dāmas. Biedrībai pluss ir tas, ka tā var pieņemt ziedojumus un sadarboties ar sponsoriem, ko nevar, ja esi pašvaldības institūcija.
— Kā izpaužas praktiskais atbalsts?
— Ja ņemam senioru interešu klubiņus, tad Talsu novada domes vadība uzlika punktu uz «i», kad bija izcēlušās kādas domstarpības, un skaidri un gaiši pateica, ka klubiņiem kā tādiem nav nevienas virsvadības un tie darbojas paši par sevi, ar savu vadītāju priekšgalā dienas centra telpās, un senioru dienas centra vadība organizē telpu izmantojamības jautājumu. Arī biedrības statūtos ir pieņemts, ka klubiņus var dibināt ne mazāk ka trīs cilvēki, ievēlot savu vadītāju. Klubiņu darbība ir neatkarīga, un mēs kā biedrība iespēju robežās viņiem palīdzam, jo tie ir senioru klubiņi, kuros pārsvarā darbojas biedrības biedri. Ja ir vajadzīgi kādi materiāli sekmīgai interešu klubiņu darbībai, biedrība iespēju robežās cenšas to nodrošināt. Mums biedrības dalībnieki maksā piecu eiro biedru naudu, kā arī biedrība drīkst piedalīties dažādos projektos, lai pilnveidotu un nodrošinātu sekmīgu savu biedru aktīvu darbošanos interešu klubiņos. Es arī ļoti cenšos visam sekot līdzi un nodrošināt gan morālu, gan materiālu atbalstu. Ir jābūt kārtībai. Katram ir sava vieta un savi uzdevumi. Klubiņi ir paši par sevi, kuriem ir atļauts izmantot Talsu novada domes telpas, un senioru dienas centra kompetencē ir uzraudzīt un koordinēt telpu izmantošanu klubiņu nodarbību laikā. Senioru dienas centrs sagatavo grafiku, lai koordinētu pulciņu nodarbību laiku un sekotu, lai nodarbībām būtu nodrošināta telpa. Tā kā mums ir 22 senioru interešu klubiņi, tad sakoordinēt viņu nodarbību laikus nav nemaz tik viegli.
— Tagad taču pensionāru biedrība izmanto vecās bērnu bibliotēkas telpas. Vai ir kļuvis vieglāk?
— Ir gan. Un vēlreiz paldies Talsu novada domei par šo iespēju. Ar novada domes piekrišanu varam tagad darboties divās plašās telpās otrajā stāvā. Mums ir lieli klubi, kuros ir arī ap 30 dalībnieku, piemēram, ceļotāju klubs «Globuss» un dārzeņu mīļotāju klubs «Lavanda». No Talsu 2. vidusskolas mums ir ērti skolas galdi un krēsli. Sarūpēju arī traukus, lai viņiem pašiem ir sava kafijas kanna un krūzes, lai nav jāskrien lejā ar traukiem un lieki jātraucē citu klubiņu nodarbības. Mūsu senioriem ir tradīcija omulīgi pasēdēt pie tējas un kafijas tases, un tagad to bez grūtībām esam nodrošinājuši abos stāvos. Cilvēki ir ļoti apmierināti. Vienā telpā otrajā stāvā esam izvietojuši arī dāvināto sporta inventāru — novusa galdu, šautriņu dēli, hanteles, domino, lai var trenēties pirms kādiem sporta pasākumiem. Un interese ir, tikai nu jāgaida, kad varēsim to visu pilnvērtīgi izmantot. Jau šajā gadā lielo zāli dažiem pasākumiem paspējām izmantot.
Pēdējās dienās pirms ārkārtas stāvokļa «Pindstrup Latvia» ziedoja Talsu pensionāru biedrībai 200 eiro. Nauda paredzēta, lai senioru dienas centra telpās būtu kārtīga izlietne un siltais ūdens un varētu kvalitatīvi nomazgāt traukus, kas būs liels atspaids arī klubiņam «Fantāzija», «Pikantais kumosiņš», «O-la-lā!». Iekārtas ir sapirktas, un rudenī, atsākot darbošanos, seniori varēs to novērtēt. Mums šogad ir arī privāti ziedojumi, tā ka viss sanāks, par ko prieks un paldies ziedotājiem. Cilvēki ir patiešām atsaucīgi, vienkārši ir jāprot paprasīt un paskaidrot, kādam nolūkam tas vajadzīgs.
— Kādi pasākumi biedrībai parasti ir notikumu sarakstā?
— Gads parasti mums iesākas ar lielo biedrības pilnsapulci janvārī. Šogad atnāca ļoti daudzi, ap 105 biedriem. Pavasara pusē kopā ar senioru dienas centru ir jau gadiem iedibināta tradīcija — sadziedāšanās kultūras namā. Dalībniekiem laikus tiek iedota programma, kādas dziesmas vajadzētu apgūt. Tad apmēram septiņu citu novadu dalībnieki ir pie mums, kā arī Talsu novada senioru klubi. Tas pasākums arī pulcē apmēram 200 dalībnieku. Vasarā parasti ir lielais sporta pasākums, kas šogad arī bija domāts jau trešo gadu pie Pļavu ezera. Pēdējā gadā bija liels Talsu novada domes atbalsts, no Tatjanas Neilandes veidotā projekta puses. Tie ir lielie pasākumi, bet ir arī iekšējie, un to ir daudz. Sākot jau ar pieminēto ekskursiju, tad Lieldienu pasākums, kas gāja secen. Maijā bija plānots aktīvākajiem biedrības dalībniekiem pieredzes apmaiņas brauciens uz Liepāju, kas parasti ir ļoti vērtīgs pasākums, jo vienmēr ir kaut kas, ko var pārņemt savā darbībā. Iepriekšējā gadā bijām aizbraukuši uz Ventspili, kur bijām kopā ar Kuldīgas senioru vadību. Jūnijā, kad bija plānoti Talsu pilsētas svētki, biju kopā ar Talsu tautas namu jau sarunājusi Ķēniņkalnā pasākumu ar siera siešanu, bet tas arī atkrīt. Jūlijā bija plānota sporta diena. 10. augustā savukārt ir plānota Latvijas Pensionāru federācijas valdes izbraukuma sēde. Tas būs mūsu kopdarbs ar Talsu novada domi. Tas, protams, vēl ir jādomā un jāorganizē. Ļoti ceru, ka tas atcelts netiks. Šogad arī paspēju piedalīties «Latvijas Valsts mežu» projektā un guvu atbalstu 63 senioru brauciena finansējumam uz Ventspili. Brauciens arī bija plānots augustā, bet varēsim šo naudiņu izmanot arī vēlāk. 25. septembrī paredzēti Ražas svētki. Tā kā ir izdalītas sēklas, varēsim atrādīt izaudzēto. Senioru dienas centra otrajā stāvā vietas ir pietiekami un varēsim uz svētkiem doties ar mazdārziņos izaudzēto un sagatavoto ziemai. Meitenes gatavo pat pa trīs ēdieniem, un sanāk pacienāt arī kādu, kas pats nevar piedalīties gatavošanas procesā. Es stingri skatos, vai viss notiek, kā nākas. (Smejas.) Oktobrī plānota ir tematiskā Senioru diena. Iepriekšējā gadā ar lielām bailēm izveidoju kopā sanākšanu 1. oktobrī, kad ir Starptautiskā senioru diena, pieaicinot arī Talsu novada domes priekšsēdētāju Daini Karolu. Pasākums mums izdevās, un tagad tradīcija tik jāturpina. Tāpat senioriem ir balles — pavasara un rudens, un, tā kā senioru dienas centra vadītājai Melitai Valdemārei tā ir sirdslieta, kas labi padodas, tad tas ir atstāts viņas pārziņā. Ja vajag palīdzēt, pieslēdzamies. Pagājušajā gadā mums bija Maijpuķīšu balle pavasarī, rudens pusē — Mārtiņrožu balle, kurās biedrība klāja kafijas — tējas galdu. Diemžēl šā pavasara pasākums bija jāatliek.
— Nevar nepamanīt, ka domājat praktiski un nebaidāties arī runāt vai iebilst, ja redzat nepieciešamību. Vai tā ir?
— Jā, tā ir. Piemēram, agrāk Ziemassvētkos tika organizēta kopā pasēdēšana, bet daļa no aicinātajiem neieradās, ko redzēju kā lieku izšķērdību. Divus gadus tur biju un redzēju vienu un to pašu. Cilvēki iepriekš neatteicās, un kam tas vajadzīgs, ja nav, kas pie galdiem sēž? Tas šķita nepareizi. Kādā saiešanas reizē domē es teicu, ka tā ir nelietderīga naudas izlietošana, un sacīju, ka par tām finansēm uztaisīšu skaistu kopā sanākšanu visam novadam. Man arī iedeva finanses, un es saaicināju visus 18 novada senioru klubus, un bija mūsu pašu biedrības cilvēki. Šajā pasākumā piedalījās arī Dainis Karols un Talsu sociālā dienesta vadītāja Dace Zeļģe un viņas vietniece Ilze Kārklevalka. Paldies domei par uzticēšanos! Bija laba programma, galds, un saņēmām daudz pateicības no senioriem, jo viss bija pašu organizēts bez lielām ekstrām un dārgiem viesmāksliniekiem.
— Kāds, jūsuprāt, ir tāds standarta Talsu pensionārs un galvenā viņa vajadzība?
— Pensionāri pie mums ir atvērti, draudzīgi un darboties griboši. Viņi cits citu atbalsta. Mēs arī krīzes laikā sazvanāmies, sazināmies, cits citu neaizmirstam un pieskatām. Aizvedam kaut ko līdz durvīm, ja mums prasa. Esam ausīgi un darbīgi. Vislielākā senioru vajadzība ir finanses. Pensionāri ir ļoti apzinīga paaudze — samaksā visus rēķinus, un cik tad paliek pāri? Ja nebūtu dārziņu, tad izdzīvot praktiski nebūtu iespējams.