Jostas būs jāsavelk ciešāk

Viedokļi

Šonedēļ runāju ar vienu lauku tūrisma uzņēmēju, kuras izteiktā doma man prātā ir visu nedēļu. Privātajiem uzņēmējiem šajā krīzes situācijā vislielākā paļaušanās ir pašiem uz savām spējām, varēšanu un izdomu. «Lai gan budžeta iestādes darbojas kā līdz šim, viņu budžets būs mazāks pēc vairākiem mēnešiem, kad ieņēmumi no nodokļiem noteikti nebūs tādi, kā sākotnēji plānots,» viņa man teica. Savukārt kāda cita mūsu puses uzņēmēja pauda cerību, ka maijā varēs atsākt darbību, jo uzkrātie līdzekļi, klāt nenākot, dilst ātri, arī saplānotos pasākumus atcelt nozīmē ciest zaudējumus ilgtermiņā. Nevar nepiekrist! Lielai daļai uzņēmumu nestrādājot, atlaižot darbiniekus un tiem saņemot bezdarbnieka vai dīkstāves pabalstus, naudas budžetā vairāk nebūs. Nāksies domāt, ko un kā darīt, lai šo gadu izvilktu. Skaidrs arī, ka valsts ilgi ar pabalstiem šādi stutēt nevarēs un būs jādomā, kā atkal nopelnīt naudu iztikšanai. Domāju, ka šis ir arī brīdis valsts pārvaldei saprast, kā organizēt savu darbu, lai tā kļūtu efektīvāka un tai pieejamos naudas līdzekļus nešķērdētu pa labi un kreisi.
Cilvēka drošībai un veselībai ir jābūt pirmajā vietā, šonedēļ saka mūsu novadu pašvaldību pārstāvji, kad jautāju, kā ir ar dažādu pasākumu norisi šovasar. Pasākumi ir ne tikai iespēja atpūsties un baudīt konkrēto piedāvājumu, bet citiem iespēja pārdot savas preces un pakalpojumus. Valstī no speciālistiem publiski pausts, ka uz lieliem festivāliem lai cilvēki cerības neliekot. Citi jau paziņojuši par koncertu atcelšanu uz nākamo gadu. Šīs dienas avīzei gatavojot materiālu par pasākumiem, kas būs un nebūs novadā, saprotams, ka līdz šim plaši apmeklētās norises maijā, jūnijā un jūlijā Talsos arī izpaliks. Pārējie trīs novadi vēl nogaida līdz 12. maijam — datumam, līdz kuram valsts līmenī noteiktie ierobežojumi ir spēkā. Šo novadu pārstāvji izsakās, ka cerēt vēl varot, taču viņu teiktajā lielu optimismu nevarēja just.
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks martā publiski paudis, ka samazinājums Latvijas ekonomikā koronavīrusa dēļ šogad varētu būt mērāms ar viencipara skaitli. Daudzas pasaules valstis dara visu, lai vīrusa izplatību apturētu un krīze būtu īstermiņa — divi līdz trīs mēneši. Lai gan centrālās bankas vadītājs cer, ka gada otrajā pusē ekonomika varētu sākt atgūties, ja tā nebūs — mīnusi būšot lielāki. Pašlaik ekonomika savā ziņā ir nolikta uz pauzes, un šī vīrusa izplatība ir pārbaudījums un jaunu izaicinājumu laiks daudziem. Jāpiekrīt tiem, kuri teic, ka jācer, ka šo laiku kādi neizmantos savu interešu apmierināšanai un labuma gūšanai, nesaskatīs iespēju kādu apvest ap stūri. Piemēram, man ir neizprotami publiskajā telpā lasīt, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš aicina Valsts kontroli veikt medicīnas aizsarglīdzekļu iepirkumu auditu. Gadījumā, ja kontrole konstatēs, ka šajos iepirkumos ir kādas neatbilstības, pārkāpumi, būs jārīkojas ātri un asi, lai turpmāk nepieļautu negodīgus iepirkumus. Šķiet dīvaini kaut ko tādu redzēt laikā, ja pat vienu no nepieciešamajākajām precēm valsts nespēj iegādāties, kā nākas, un jāveic šādas pārbaudes.