Firksu — Pedvāles muižai — gan laureātes gods, gan vēl neatklāta izstāde

Kultūra

Rīgā 17. aprīlī skatē «Gada labākā būve Latvijā 2019» rīkotāji ar gandarījumu paziņoja laureātus astoņās nominācijās, no kurām nominācijā «Restaurācija» trešo vietu ieguvusi arī Firksu — Pedvāles muiža.
Skati 22. reizi rīko Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība sadarbībā ar 16 nozares biedrībām, valsts iestādēm, augstskolām, pašvaldībām. Žūrijas 50 eksperti apmeklēja vairāk nekā 80 objektu, no kuriem 41 būve prezentēta finālā. Tāpat mums visiem tik neierastā laikā muižas skaistās telpas grezno pirmā izstāde pēc restaurācijas, kas veltīta Talsu Krūmu mākslas grupas 35. gadadienai.
Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs, sveicot dalībniekus, teic, ka skatē pieteiktās būves spilgti atspoguļo tendences nozarē un ikviens pieteiktais un žūrijas novērtētais objekts neatkarīgi no apjoma ir nozīmīgs savā vietā un pielietojumā. «Tāpēc ikvienas skatei pieteiktās būves īpašnieki, arhitekti, projektētāji, konstruktori, būvnieki un iemītnieki var būt gandarīti — nominētie objekti ir ar izcilu nozīmi un kvalitāti.» Visi žūrijas vērtētie objekti pieteikti skates gadagrāmatā.
Biedrības «Pedvāle» valdes priekšsēdētājs, muižas namatēvs, tēlnieks Ojārs Arvīds Feldbergs intervijā laikrakstam «Talsu Vēstis» janvāra pirmajā pusē minēja, ka pirmais svarīgais posms, kas bijis sarežģīts laiks un aizsācies jau 1991. gadā, ir noslēdzies un muiža ieguvusi jaunu izskatu, taču otrais posms ir priekšā. «Tagad, kad darbi pie ēkas beigušies, sākas otrais posms — tās piepildīšana ar saturu. Vispirms jau ar nepieciešamo inventāru — mēbelēm, aprīkojumu māksliniekiem radošajam darbam, sadzīves tehniku.»
Kad pagājuši vairāk nekā trīs mēneši, ir sperts solis uz priekšu, un ar Kultūras ministrijas palīdzību ar mēbelēm iekārtotas deviņas skaistas mākslinieku apmešanās istabiņas, kurās pēc nepieciešamības var izguldīt arī vairāk mākslinieku, ja vienā telpā ar mieru sadrūzmēties ciešāk, jo platība to patiešām atļauj. Un viss patiešām skaisti un īpaši.
Laimīga satikšanās laimīgiem cilvēkiem
Tāpat valsts krīzes laikā muižas skaistās ēkas telpās izvietojusies Talsu Krūmu mākslas grupas 35. gadadienai veltītā izstāde, kas palikusi bez svinīgās atklāšanas, jo pulcēšanās brīvība ir ierobežota. Izstādes kuratore un arī dalībniece māksliniece Guna Millersone komentē: «Ir pamats uzskatīt, ka šobrīd un arī nevienos citos laikos Latvijā nav zināma kāda cita mākslinieku grupa, kura kopā būtu noturējusies 35 gadus. Turklāt tik nelielā provinces pilsētiņā kā Talsi. Šai kompānijā 1985. gadā laimējās satikties māksliniekiem, kuri dzimuši apmēram vienā desmitgadē, ar vienādu dzīves un mākslas uztveri — var teikt, ka viņi bija un ir uz viena viļņa… Viss iesākās ar četriem gleznotājiem un Daini Kārkluvalku… Kāds pienāca klāt, kāds aizgāja, bet mēs izvērtējam, vai gribētajam ir tā radošā dzirksts un vēlēšanās kaut ko vienmēr darīt. Un par to jau mēs arī paši vienmēr rūpējāmies, lai būtu šie notikumi un ir dinamika, jo «atlaist» jau nevar. Tas viss aizsākās un turpinājās Talsu paugurainē, Kamparkalnā, Damalu krūmos, Kolkā, Mazirbē un citos plenēru izbraukumos. Gleznošana, redzes un emociju trenēšana ainavā ir devusi šai mākslinieku vienotnei ekspresivitāti un piesātinātu krāsu paleti: vējš, lietus, visi gadalaiki, saulrietu un vētru kontrasti nav ļāvuši Talsu māksliniekiem palikt tikai par dabas «nogleznotājiem», jo katrs lēnām veidojis savu izteiksmes veidu glezniecībā — aizgājis no realitātes vai atkal atgriezies, bet vienmēr ļoti izvērtēti un personiski. Arī draudzībai, bohēmai un labai humora izjūtai šīs grupas pastāvēšanā ir bijusi pat ļoti liela nozīme.» Guna Millersone piebilst intervijas sniegšanas laikā raidījumam «Kultūras ziņas» turpat muižā 23. aprīlī: «Varbūt tas būtu pārāk strikti teikts, bet tā bija laimīga satikšanās laimīgiem cilvēkiem. Mēs varbūt neesam tādi lieli zīmētāji, kaut gan, piemēram, Modris Sapuns ir izcils, tāpat Laura Feldberga, Armands Zēfelds, kas rada balansu, lai ir interesanti un dažādība. Ja salīdzina ar Rīgas izstādēm, tur ir lielāka perfekcija un jūt, ka tā ir mode. Mums ir savs. Katrs ir atradis savu, ko viņš grib pateikt.»
Savukārt mākslinieks Andris Biezbārdis komentē, ka mākslinieki Talsos ir īpaši un atšķirīgi. «Mums pastāv kaut kāds kopējais skolas virziens. Mēs kādā veidā esam vienādi ar savu domāšanu. Tam, ko mēs darām, rezultāts ir tāds, ka mēs varam veidot konkrētu projektu diezgan droši, jo esam stabili. Pilsētainavas garšā mums dominē spēcīga krāsa, akcenti — bravūra uztriepienos, kad prasās lielāks mērogs, jo mums nepatīk knibināties. Prasās parādīt arī deformācijas. Mēs arī maināmies. Ar šo izstādi mēs varam just: katram autoram ir pārmaiņas, kas priecē. Parādās jauni autori, kas var turēties blakus un arī savstarpēji konkurēt kādā veidā. Tas liek saņemties un vēlēties pārsteigt,» piebilst A. Biezbārdis, sakot arī, ka iepriekšējo paaudžu tradīcijas atstājušas savus nospiedumus. Talsos ir dzīvojuši mākslinieki, kas atstājuši ietekmi kopējā latviešu mākslas vēsturē un devuši impulsus nākamajām Talsu mākslinieku paaudzēm.
Ar izstādi atjaunotajā Pedvāles muižā Talsu mākslinieki atzīmē savas grupas pastāvēšanas zīmīgo 35. gadskārtu, rādot savas mākslas galvenos inspirācijas avotus — ainavu un katra paša individuālo dzīves izjūtu. Glezniecības amplitūda, kā izstādes pieteikumā min G. Millersone, «ir pietiekami plaša, sākot jau ar izteiktu abstraktā ekspresionisma sniegumu Andra Vītola izpildījumā un beidzot ar konceptuālo reālismu Lauras Feldbergas, Armanda Zēfelda, Baibas Kalnas sniegumā, un lielāko gleznotāju pulku veido ekspresionisti un reizē arī labi koloristi Zigurds Poļikovs, Andris Biezbārdis, Gunta Kalsere, Guna Millersone, Elmārs Orniņš, bet Modris Sapuns ir pašlaik Latvijā viens no zināmākajiem māksliniekiem — naivistiem. Trīs Talsu fotogrāfi savos attēlos ir vairāk meditatīvi, reflektējot par industriālas ainavas skaistumu ceļā uz Stokholmu vēl pavisam nesen (Uldis Balga «Cēlējspēks»), par sevi pašu (Gatis Spalvēns «Spalv’ Ēn’s»), bet Dainis Kārkluvalks lieliski uzbūris 1996. gada Pedvāles vides savdabīgo šarmu paša autortehnikas ciklā «Pedvāles motīvs». Pedvāles laika retrospekciju pārstāv Andris Vītols, eksponējot 2000. gadā tapušu remiksu «Matīsa meitenes. Plūdi. Un», un arī mākslinieka Ojāra Feldberga dobju instalācijas.