Lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem novirza 45,5 miljonus eiro

Lauksaimniecība

14. aprīlī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādātos normatīvus, kas paredz no valsts budžeta programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» sniegt atbalstu 45,5 miljonu eiro vērtībā lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem, liecina ministrijas sniegtā informācija. Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards paudis: katru pieteikumu atbalsta saņemšanai rūpīgi izvērtēs, nodrošinot atbalsta piešķiršanas caurspīdīgumu.
Noteikumu projekts paredz trīs atbalsta pasākumus. Vienreizējs atbalsts ienākumu stabilizēšanai paredzēts atsevišķu lopkopības nozaru lauksaimniekiem, kas nodarbojas ar piena ražošanu, gaļas liellopu un nobarojamo cūku audzēšanu, gadījumā, ja nozares ieņēmumi periodā no šā gada aprīļa līdz jūnijam samazināsies par 20 procentiem salīdzinājumā ar noteikto atsauces periodu. Šajā gadījumā lēmumu par atbalsta piemērošanu pieņems Zemkopības ministrija, publicējot līdz 20. jūlijam oficiālajā laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» informāciju par nozares ieņēmumu samazinājuma apmēru.
Piena lopkopībai atbalsta apmērs tiek paredzēts 12,5 miljonu eiro apmērā. Par slaucamo govi lauksaimnieks varēs saņemt ne vairāk kā 86 eiro, ja tā ganāmpulkā attiecīgajā periodā ir ne mazāk kā trīs govis un piens ir piegādāts pirmajam pircējam. Savukārt par sešu līdz 16 mēnešu vecu gaļas un piena šķirņu vai to krustojumā iegūtu liellopu varēs saņemt atbalstu, ja tas no saimniecības pārdots periodā no 2020. gada aprīļa līdz jūnijam. Atbalsta kopējais apmērs ir trīs miljoni eiro. Par gaļas un gaļas šķirņu krustojuma liellopu ne vairāk kā 137 eiro un par piena šķirnes un piena un gaļas šķirņu krustojuma bulli ne vairāk kā 96 eiro.
Par nobarojamo cūku varēs saņemt atbalstu, ja tā periodā no šā gada aprīļa līdz jūnijam realizēta kautuvei vai nosūtīta uz kautuvi kaušanai. Atbalsta kopējais apmērs būs 3,5 miljoni eiro, bet ne vairāk kā 22,15 eiro par nobarojumu cūku. Plānots, ka šos atbalstus sniegs jūlijā. Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards paudis, ka šis ir signāls lopkopjiem, ka ar minēto atbalstu var rēķināties.
Vienreizējs atbalsts paredzēts skolu ēdinātājiem un dārzeņu ražotājiem par ārkārtējās situācijas laikā neizlietotiem pārtikas produktiem, kas bija paredzēti ēdināšanas nodrošināšanai bērnudārzos un skolās un kurus nebija iespējams šim mērķim izlietot. Šeit atbalsta kopējais apmērs ir 2,5 miljoni eiro. Skolu ēdinātāji varēs pretendēt uz atbalstu par produktiem, kuru derīguma termiņš ir līdz diviem mēnešiem, šos produktus iznīcinot vai bez maksas izplatot labdarības organizācijām, veco ļaužu pansionātiem. Savukārt dārzeņu ražotāji varēs pretendēt uz atbalstu bez maksas izplatītiem produktiem labdarības organizācijām un citiem, kurus bija paredzēts piegādāt bērnudārziem un skolām.
Atbalsts paredzēts arī gatavās pārtikas produkcijas krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma radīto grūtību mazināšanai pārtikas preču ražotājiem un primārajiem ražotājiem, kas nesaņem iepriekšminētos atbalstus. To piešķirs pretendentam 2020. gada martā; aprīlī, maijā un jūnijā nerealizētu preču krājumi pieauguši par 25 procentiem vai neto apgrozījums samazinājies par 25 procentiem, salīdzinot ar atbilstošo laikposmu 2019. gadā.
Atbalstu pārrēķinās 20 procentu apmērā vai nu no preču krājumu vērtības pieauguma, vai apgrozījuma samazinājuma apmēra. Šo atbalstu nepiešķirs atbalsta pretendentam, ja tas bija nonācis finanšu grūtībās līdz 2019. gada 31. decembrim.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards paudis, ka Latvijā šo gadu laikā ir bijusi attīstīta lauksaimniecība un pārtikas ražošana, kas ļauj iedzīvotājus nodrošināt ar kvalitatīvu un labu pārtiku. Kopā ar zemnieku pārstāvošajām organizācijām šajā laikā identificētas problēmas, lai piena un gaļas lopkopību, pārtikas produktu pārstrādi saglabātu un tā tiktu galā ar šā brīža izaicinājumiem.
Kā pašlaik sokas mūsu puses lauksaimniekiem,
šoreiz jautāju diviem no tiem. Ābolu audzētāja Ilze Rudzīte no zemnieku saimniecības «Vilki» Ārlavas pagastā teic, ka pērn visi izaudzētie āboli veiksmīgi realizēti un tagad pagrabs ir tukšs. Viņa ābolus piedāvā arī programmā «Skolas auglis» un teic, ka veiksmīgi visi pēdējie sārtvaidži februārī, kad vēl spēkā nebija valstī noteiktā ārkārtas situācija, skolām aizvesti. Jautāta, vai izjūt valstī noteiktos ierobežojumus un kā tie ietekmē viņas saimniecību, Ilze pauž, ka pašlaik sūdzēties nevarot — daudz vairāk laika paliekot darbiem dārzā. Pērn rudenī iegādāti arī vajadzīgie augu aizsardzības līdzekļi cīņā pret dažādiem kaitēkļiem. No citiem audzētājiem gan viņa dzirdējusi, ka tos tagad ir grūtāk iegādāties, jo piedāvājums ierobežots.
Savukārt zemnieku saimniecības «Mugas» saimniece Dagmāra Bērziņa no Laucienes pagasta stāsta, ka pašreizējā situācija saimniecībā izmaiņas ir ieviesusi. «Mugās» ir 26 slaucamās govis, vairāki jaunlopi, bet pienu saimnieki nodod kooperatīvam «Nadziņi». Tas to izved arī uz Lietuvu, kur jau daudz stingrāk kontrolē ievestā produkta kvalitāti, lai aizsargātu savu tirgu. Šajā laikā pienam cena nokritusies par četriem eiro centiem, un tagad ir ap 25—26 eiro centiem par litru. Lai gan publiski pausts, ka tas saistīts ar iedzīvotāju pirkumu ieraduma maiņu, saimniece domā, ka iemesls cenu samazinājumam noteikti ir cits, jo pieprasījums pēc piena produktiem nav samazinājies. Piena iepirkuma cenas samazinājums ietekmē saimniecības darbību. Cerīgs esot valdības pieņemtais lēmums par atbalsta piešķiršanu piena lopkopjiem, kas ļaus nesamazināt lauksaimniecības dzīvnieku skaitu un plānot saimiekošanu uz priekšu. «Vismaz zinām, ka jūlijā būs papildu līdzekļi, lai varam norēķināties ar piegādātājiem, kuri arī gaida,» saka Dagmāra, piebilstot, ka tas arī būs laiks, kad lauksaimniekiem vajadzēs visvairāk palīdzēt, jo būs sākusies barības sagatave lauksaimniecības dzīvniekiem ziemai.