Vairāk kā nekad skolotāji pilda savu darbu kā misiju

Izglītība

Mācības no mājām nav izaicinājums tikai skolēniem un viņu vecākiem, bet arī skolotājiem, uz kuru pleciem gulstas atbildība par to, kāds ir mācību process un kādas zināšanas skolēns iegūst.

Darba apjoms palielinājies vairāk nekā uz pusi
Māra Spicberga, Talsu Valsts ģimnāzijas direktora vietniece izglītības jomā (mācību darbs), latviešu valodas un literatūras skolotāja: — Aizvadītās divas nedēļas bijušas (saruna notiek 3. aprīlī — aut.) ļoti liels izaicinājums gan skolotājiem, gan skolēniem. Bija jāpārskata mācību uzdošanas principi un tehnoloģiju lietošanas varēšana. Pirmajā nedēļā skolēni deva savu vērtējumu par attālināto mācīšanos, un, atbildot uz vairākiem jautājumiem, kopumā pozitīvu vērtējumu sniedza 88%. Un šodien mums bija rezumējums no pedagogu viedokļa, jo veicām aptauju arī viņu vidū, un pozitīvs vērtējums saņemts no 93%. Skolotāji un skolēni ir uz pareizā sadarbības ceļa. Skolēniem tiek uzdoti dažādi uzdevumi, ņemot vērā katra priekšmeta specifiku. Mēs izmantojam gan klasiskos mācību paņēmienus un iespējas, gan digitālos resursus (dažādas platformas, aplikācijas utt.). Skolēni ir nodrošināti ar tehnoloģijām, jo tajās ģimenēs, kur trūka aprīkojuma, skola to nodrošināja.
Kopumā mēs strādājam ļoti daudz, ļoti organizēti, strikti veidojot mācību grafiku pa nedēļām. Skolēni izpilda uzdevumus atbilstoši savām spējām, varēšanai un ieinteresētībai. Esam pateicīgi, ka mūsu skolēnu vecāki ir saprotoši un liek saviem bērniem plānot un ievērot dienas režīmu un rada bērniem atbilstošu vidi.
Šīs aizvadītās divas nedēļas ļauj saprast, ka esam uzsākuši procesu pareizi. Protams, ir bērni, kuri mācību procesam pieiet kūtrāk, bet esam izstrādājuši pieeju, kā to atrisināsim. Nākamnedēļ veidosim aptauju vecākiem, lai dzirdētu viņu domas un ieteikumus, kā uzlabot mācību procesu, kā labāk sastrādāties u. tml. Šī nu ir reize, kad mums jāstrādā roku rokā, kā vēl nekad.
Ja runājam par neskaidrībām un jautājumiem no vecāku puses, tie galvenokārt ir par vērtēšanu un precizējoši jautājumi par uzdotajiem uzdevumiem, bet tas viss ir pēc būtības. Gribētu uzsvērt, ka šoreiz vecāku galvenais uzdevums ir palīdzēt organizēt sadarbību, lai bērnam būtu laba emocionālā labsajūta, drošības izjūta, mācoties attālināti.
To, vai uzdevumus patiesi izpilda skolēni, nevis viņu vecāki, skolotāji redz. Mēs savus audzēkņus tomēr esam iepazinuši, un saprotam, kāda ir ieguldītā darba atdeve, kas ir veikts patstāvīgi un kas — ar kāda palīdzību. Pirms šo procesu uzsākām, mums bija virsuzdevums — ar šo attālināto mācību procesu veidot ģimnāzistu prasmes strādāt patstāvīgi, ieinteresēti un mācību uzdevumus veikt ar atdevi. Vairākkārt atgādinām mūsu audzēkņiem, ka viņi mācās nevis tāpēc, lai izpatiktu vecākiem vai skolotājiem, bet gan tāpēc, lai iemācītos konkrētās zināšanas paši sev, kas viņiem būs vajadzīgas nākotnē.
Ar pilnu atbildību varu apgalvot, ka mēs visi esam ļoti nodarbināti. Dubulti, ja ne vairāk. Pieļauju, ka, visu apgūstot, tas prasīs mazāk laika. Ir jāsaprot, kas ir prioritātes. Gan skolotājam, gan skolēnam jāprot plānot savu darbu. Protams, ir vēl dažādas lietas, darbības, procesi, kas jāprecizē un jāpilnveido. Skolotāji, aizpildot aptauju, pie izaicinājumiem min līdz šim nelietoto, nezināmo platformu izmantošanu, piemēram, «Zoom», kas ir kaut kas jauns ne tikai skolotājiem, bet arī skolēniem.
Jā, pašlaik tiek runāts, ka, iespējams, šāds attālināts mācību process notiks līdz mācību gada beigām. Esam gatavi objektīvi novērtēt skolēnu gada mācību rezultātus katrā no priekšmetiem. Protams, arī šajā jautājumā būs izaicinājumi. Sekojam līdzi arī informācijai, kas notiks ar eksāmeniem, ļoti sekojam līdzi mācību uzdevumu veikšanai 9. un 12. klasēm. Saprotam, ka, visdrīzāk, mācību process tiks pagarināts un eksāmeni nebūs jākārto, un būs jāsniedz gala vērtējums par visu gadu.
Galvenais, ko šī pieredze būs devusi, manuprāt, būs mērķtiecīga, motivēta, patstāvīga mācību procesa apguve. Tās ir lietas, kas viņiem dzīvē turpmāk būs vajadzīgas — strādāt godprātīgi, atbildīgi, bez īpašas mudināšanas, piespiešanas un sodīšanas. Domāju, ka tas ir šo attālināto mācību virsuzdevums un galvenais ieguvums.

«Vienmēr esmu devusi no sevis, cik man ir un cik vien varu»
Lolita Lipska-Meijere, Talsu pamatskolas angļu valodas skolotāja: — Pirms sāku raksturot skolotāju darbu šajā «Covid-19» laikmetā, gribu pateikt paldies citu profesiju pārstāvjiem — mediķiem, farmaceitiem, pārtikas ražotājiem un piegādātājiem, pārdevējiem, kurjeriem, pastniekiem, policistiem, glābējiem un vēl daudziem, daudziem citiem, kuri rūpējas, lai mums būtu pieejami dažādi pakalpojumi, tai skaitā ūdens, elektrība, internets, savlaicīgi izvesti atkritumi, vārdu sakot, lai dzīve maksimāli turpinātos ierastajās sliedēs.
Arī skolā darbs rit pilnā sparā. Skolotāji attālināti ir nostrādājuši divas nedēļas (saruna notiek 3. aprīlī — aut.). No savas puses varu teikt divas lietas — man ļoti patīk šis izaicinājums, bet esmu arī stipri nogurusi. Sākotnēji diennaktī pie datora pavadīju vismaz 12—14 stundas, jo jaunajos apstākļos stundu gatavošanā jāsaliek pavisam citi akcenti, daudz laika prasa gan stundu gatavošana, gan darbu labošanu, kā arī skolēnu un vecāku konsultēšana, stundu vadīšana tiešsaistē, paralēli telefona čatiņā sazinoties ar vairākām klasēm vienlaikus, jo bērniem iesākumā bija ļoti daudz neskaidrību. Turklāt plānošana, skolotāju sanāksmes, kursi virtuālajā vidē — ar visu bija jātiek galā.
Samērā ātri paši saviem spēkiem pārorientējāmies uz attālināto mācīšanos. Veiksmīgi sagadījās, ka mums bija skolēnu brīvdienas, kuru laikā sagatavoties. Izglītības pārvalde steidzami konsultēja skolas vadību, savukārt vadība pēc tam skolotājus, un nedēļas laikā mums bija radušās idejas, kā visveiksmīgāk realizēt mācības. Turklāt skolas un skolotāji savstarpēji ļoti koleģiāli dalījās pieredzē, resursos un ieteikumos. Bija patīkami sajust Latvijas skolotāju vienotību, kas vērsta uz produktīvu rīcību. Sākot no pirmdienas, televīzijā ir vērojamas mācību stundas vairākos mācību priekšmetos. Priecājos, ka tiek domāts par skolotāju atslogošanu.
Nesūdzos, ka man jātērē savi resursi — elektrība, dators, interneta pieslēgums. Vienmēr esmu devusi no sevis, cik man ir un cik vien varu. Skolotāja darbs nav izmērāms nekādos skaitļos. Tā tomēr ir un paliek misija, kaut arī gadsimtu griezumā pedagogiem nācies samierināties ar to, ka profesijas prestižs ir dažādos veidos mazināts — gan ar darba samaksu, gan nepamatotiem izteicieniem no dažu valstsvīru puses. Prieks, ka šie cilvēki nu jau ir vēsture. Un vēl lielāks prieks, ka skolēni un viņu vecāki arvien vairāk vērsti uz sadarbošanos un cieņpilnām attiecībām. Tieši tāpēc es un mani kolēģi esam pieejami 14 stundas un, ja vajag, vēl vairāk. Jo jāzina, ka, neskatoties uz sabiedrībā radušos priekšstatu, ka bērni lieliski prot rīkoties ar tehnoloģijām, realitātē nācās secināt ko citu.
Turklāt, lai arī nelielam procentam, tomēr ne visiem ir kvalitatīvs aprīkojums un interneta pieslēgums. Un vienmēr jāatceras, ka aiz tā stāv kāds nobijies un uztraucies cilvēciņš, piemēram: «Visi bērni jau ir virtuālajā klasē, bet es netieku iekšā!» 
Gribu pateikt īpašu paldies savam kolēģim, IT skolotājam Naurim, kurš metās palīgā visu klašu čatos, kuros bija pieslēgts, un palīdzēja bērniem rast risinājumus. Mēs centāmies būt maksimāli atsaucīgi. Arī pašiem skolotājiem bija daudz stresa, īpaši pirmajās dienās. Ļoti ceru, ka tagad būs mierīgāk, ka pēc Lieldienām varēšu savu darbu saplānot saprātīgākās stundās.
Skolēniem šajās dienās ir liels pārbaudījums — lasītprasme. Izlasīt, ko no viņiem grib. Piemēram, nevis atsūtīt izpildīto uzdevumu, bet savus secinājumus par šo uzdevumu. Daudz darbu bija jāsūta atpakaļ. Ceru, ka visi būsim apguvuši kaut ko jaunu un varēsim strādāt ar pilnu jaudu! Paldies visiem vecākiem, kuri maksimāli atbalsta savus bērnus centienos mācīties attālināti!