Uzņēmēji sprieda par aktuālo «Covid-19» laikā

Uzņēmējdarbība

Piektdien, 3. aprīlī, Talsu komersantu klubs (TKK) rīkoja dalībnieku sapulci, spriežot par aktuālo uzņēmēju vidū laikā, kad valstī ir izsludināta ārkārtas situācija «Covid-19» dēļ.
«Jūtamies kā 1. septembrī, Zinību dienā, esam satraukušies, jo apkārt mums ir neierasta vide, arī šāds sapulces formāts mums nav ierasts. Visā pasaulē, tajā skaitā Latvijā, notiek smaga cīņa ar «Covid-19», kas atstāj ļoti lielu iespaidu uz visām nozarēm, kā pirmajām, protams, tūrismu, viesmīlību, aviokompānijām. Ar ekonomiskajām sekām mēs cīnīsimies vēl ilgi un pamatīgi,» iesākot virtuālo sanāksmi, pauda TKK valdes priekšsēdētājs Kaspars Eihe.
Drošības pasākumi uzņēmumos, situācija Talsos
Par to, kādi drošības pasākumi jāievēro un kāda ir situācija mūsu pusē, stāstīja SIA «Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca» valdes locekle, Talsu filiāles vadītāja Kristīna Bidzāne. Tā kā konkrēta līdzekļa, kā cīnīties ar koronavīrusu nav, cilvēki ir aicināti ievērot drošības pasākumus, kas tiek plaši atspoguļoti medijos, tajā skaitā mūsu laikrakstā, tāpēc informāciju par attāluma ievērošanu, regulāru roku mazgāšanu, dezinfekcijas līdzekļiem utt. šeit neatkārtošos. «Protams, daudz kur varam novērot, ka šī divu metru distancēšanās netiek ievērota. Ieteiktu uzņēmumos ņemt vērā, ka vajadzētu atlikt kopīgu kolektīvu sanākšanu, piemēram, kafijas pauzes, jubileju atzīmēšanas u. tml.,» pauda K. Bidzāne. Viņa arī ieteica darba devējiem pārskatīt iespēju darbiniekiem pēc iespējas vairāk strādāt no mājām, pēc iespējas mazāk vairāk nekā vienam darbiniekam strādāt vienā mazā telpā. Ja ir kāda saaukstēšanās, inficēšanās ar kādu saslimšanu, ieteicams vilkt sejas masku, pārējiem tas nav obligāti. Ja cilvēks ir slims, nekādā gadījumā nedrīkst apmeklēt darbavietu. Ļoti būtiska ir roku un virsmu dezinficēšana. Jāuzmanās no viltus izplatītājiem, kas piegādā nederīgus, nekur nereģistrētus un pat veselībai bīstamus dezinfekcijas līdzekļus. Tāpat jāpievērš uzmanība to lietošanas koncentrācijai un iedarbības laikam.
«Ļoti labi, ka Talsos ir analīžu uz «Covid-19» nodošanas punkts, tādējādi mūsu iedzīvotājiem nav jābrauc nekur tālu prom. Vidēji dienā analīzes tur nodod padsmit cilvēki. Pašlaik (līdz 3. aprīlim — aut.) nevienam nav bijis pozitīvs rezultāts. Pašlaik varu sacīt, ka varam justies diezgan droši. Slimnīca darbojas visu diennakti, septiņas dienas nedēļā, un palīdzība tiek sniegta. Mainījies ir tikai tas, ka nestrādā ambulatorā nodaļa. Mūsu iedzīvotāji nav atstāti bez palīdzības sniegšanas iespējām,» informēja K. Bidzāne. Viņa prognozēja, ka, vērtējot inficēto pieauguma skaitu valstī ik dienu, līdz šā mēneša beigām situācija ar ierobežojumiem noteikti nemainīsies, arī par maiju grūti spriest. «Jo precīzāk ievērosim visus ierobežojumus, jo ātrāk viss beigsies!» uzsvēra K. Bidzāne. Talsos esot pieejami trīs elpināmie aparāti. «Lielākā ārstēšana gan tiek plānota galvenajās Rīgas slimnīcās. Mums, reģionā, vairāk paredzēts ārstēt pacientus, kuri ir atveseļošanās posmā vai nav «Covid-19» pacienti,» skaidroja K. Bidzāne. To, vai cilvēks ir vai nav uzņēmīgs pret koronavīrusu, visvairāk ietekmējot personas imūnsistēma, proti, cik stipra tā ir. Tāpēc cilvēki ar hroniskām saslimšanām ir riska grupā.
Ar kādiem riskiem jārēķinās?
«Uzņēmumiem ir jābūt gataviem naudas plūsmas samazinājumam. Pasūtījumu skaits samazināsies, rēķinu apmaksa kavēsies. Tiek atcelti publiski pasākumi, pastāv risks, ka netiks piegādātas preces no ārvalstīm. Ar katru dienu mēs, uzņēmēji, saskarsimies ar to, ka šī krīzes situācija radīs mums konkrētus robus. Svarīgi, lai nenotiku masveida darbinieku atlaišana un līgumu laušana. Zinām, ka saskarsimies ar dažādām lietām, kas mums prasīs izaicinājumus. Lai atrisinātu sarežģījumus, bankas aicina nekavējoties ar tām sazināties, lai varētu savlaicīgi risināt jautājumus,» teica K. Eihe. Viņš arī uzskaitīja vairākas rīcības, kas uzņēmumiem pašlaik noteikti jāievēro, piemēram, apgrozāmo līdzekļu optimizācija, piemērotāko nodokļu samaksas iespēju rašana, sazinoties ar VID u. c.
Uzņēmēji sniedza ieteikumus Talsu novada pašvaldībai, kādu rīcību viņi no tās sagaida (videokonferencē piedalījās arī pašvaldības pārstāvji). Piemēram, dažas no lietām, ko uzņēmēji uzskata par vajadzīgu, — pašvaldībai būtu jāapzina, kuriem uzņēmumiem klājas visgrūtāk un jāpalīdz, sniedzot konsultācijas; pēc iespējas ātrāk jārealizē iecerētie projekti, lai būvniekiem un citiem iesaistītajiem būtu darbs; jānodrošina informatīvais atbalsts uzņēmējiem, ievietojot visu aktuālo pašvaldības mājaslapā u. c. Tāpat šādā veidā tika aspriesti ieteikumi par to, kāda veida atbalstu TKK biedri sagaida no kluba valdes.
Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes locekle, Talsu novada uzņēmēja Lienīte Skaraine stāstīja, kāda ir reālā aina, ar ko saskaras uzņēmumi, cenšoties pieteikties dīkstāves pabalstiem un risinot citus jautājumus: «Runājot par atvieglojumiem, kritēriji ir ļoti skarbi, un jāsaka, ka reāli saņemt šos dīkstāves pabalstus un nodokļu atmaksas pagarinājumus var ļoti mazs skaits uzņēmēju, jo tur ir saistība gan ar nodokļu parāda limitu, gan redzams, ka daudzi viesmīlībā, tūrismā strādājošie uzņēmumi nav maksājuši nodokļus pilnos apmēros. Tas liecina tikai par to, ka vienu, divus mēnešus būs izteikta sociālā spriedze, jo ļoti maz mājsaimniecību ir izveidoti uzkrājumi, tādu nav arī daudziem uzņēmumiem. Līdz ar to ir sagaidāms, un to arī pamazām jau redzam, ka noziedzības līmenis aug. (Uzņēmējs Ainārs Lūks apstiprināja, ka apsardzes uzņēmums saņemot lielāko izsaukumu skaitu vismaz pēdējo desmit gadu laikā — aut.) Mums ar to ir jārēķinās. Turklāt bankas nebūt nav pretimnākošas. Vienīgā, kas pašlaik ir pretimnākoša, ir «Swedbank», pārējās izvirza diezgan augstus nosacījumus, mainot līgumus, paaugstinot procentus, prasot lielas izskatīšanas maksas. LTRK ir ierosinājusi uzlikt visām bankām par pienākumu risināt šos jautājumus vienādi. Savukārt, runājot par «Altum» kredītiem… Tur ir tādas prasības, ka rodas jautājums, vai tas tiešām ir valsts atbalsts vai parasts kredīts smagnējā kārtībā? Manuprāt, tur ir pamatīgi jāmīkstina kritēriji. Tāpat mums šajā laikā ir jāsaprot un jāatzīst, ka vīrusa dēļ mirs ne tikai cilvēki, bet arī uzņēmumi, tāpēc uzņēmējiem tagad ir ļoti stingri jāizvērtē, kā rīkoties tālāk — vilkt pusbeigto zirgu tālāk vai likt to mierā. Ir jāizvērtē sava spēja, kompetence dzīvot tālāk.»
Attālinātajā videokonferencē uzņēmēji dalījās arī ar savu individuālo pieredzi, sakot, ka viņi katru dienu rūpīgi seko līdzi notiekošajam valstī, situācijai uzņēmumā, pēc iespējas cenšoties ievērot drošības noteikumus. «Mums ir jāatbalsta citam citu, ir jāatbalsta vietējie uzņēmēji. Saprotam, ka šis būs ļoti smags trieciens vietējai uzņēmējdarbībai, tāpēc mums ir jādara viss, lai tie uzņēmēji, kuri ir šeit, arī paliktu novadā, lai pēc šīs krīzes spētu piecelties un iet tālāk,» pauda K. Eihe, uzsverot, ka TKK valde dara un darīs visu nepieciešamo, lai palīdzētu saviem biedriem, lai visi kopā tiktu pāri šim grūtajam laikam.