Demokrātijas attīstībā roka jāpieliek ikvienam

Ziņas

7. aprīlī Kurzemes NVO centrs aicināja ikvienu piedalīties tiešsaistes lekcijā «Demokrātija darbībā», kuru vadīja nevalstiskās organizācijas, domnīcas «Providus» vadošā pētniece Līga Stafecka. Tajā bija iespēja uzzināt, kas ir demokrātija, kāda ir valsts pārvaldes forma, ko nozīmē laba pārvaldība un kāda loma ir pašvaldībām tajā, ko aktīvs iedzīvotājs var un ko nevar izdarīt vietējā un nacionālā līmenī, lai veicinātu demokrātijas attīstību. Šī tēma noteikti aktuāla šajā laikā, kad esam aicināti ievērot zināmus noteikumus, lai pasargātu sabiedrību kopumā.
Atbildība par savu valsti
Politika ir nodarbošanās ar valsts lietām, sabiedrības pārvaldīšana — noteikumu un likumu izstrādāšana, to plānošana, lai sabiedrībā cilvēki savā starpā spētu saprātīgi eksistēt, lekciju sāka Līga Stafecka. Nosacīti par politiku var runāt arī ģimenes līmenī, kur pastāv zināmas vienošanās par konkrētu pienākumu izpildi. Sabiedrība ir daudz plašākā mērogā, tajā pastāv atšķirīgas intereses. Politika ir sava veida mehānisms, kā valsts vienojas turpmāk dzīvot. «Vai bez politikas varam iztikt? Nē. Lai gan šķiet, ka mums tā nav vajadzīga, zināma kārtība, noteikumi ir nepieciešami, lai varētu eksistēt. Ne velti zināms teiciens: ja tu nenodarbosies ar politiku, tā nodarbosies ar tevi. Pat ja mums šķiet, ka tas uz mums neattiecas, piemēram, neaiziesim uz vēlēšanām un nebalsosim, tas nenozīmē, ka netiks ievēlēts parlaments, kas pieņems likumus, kuriem būs jāpakļaujas,» saka «Providus» pētniece, piebilstot, ka politiku var īstenot gan ar autoritārām, gan demokrātiskām metodēm.
Pēc definīcijas demokrātija ir valsts pārvaldes forma, ko īsteno tauta. Lai gan tā pirmajā brīdī šķiet vienkārša, tajā plašāks skaidrojums nepieciešams vārdiem «tauta» un «vara». Senajā Grieķijā ar tautu saprata plašu pilsoņu kopumu, tomēr reizē tauta bija ierobežota, jo jautājumu lemšanā, neiekļāva sievietes, vergus, cilvēkus, kas ieceļoja no citām polisām. Mūsdienās tautas jēdziens ir kļuvis ļoti plašs un sakām, ka tā ir vairākuma vara. Taču tas nenozīmē, ka mazākumam nav teikšanas. Arī mazākumam paliek iespēja brīvi izteikties, komentēt un kritizēt. Mūsdienu demokrātijā cilvēkiem ne tikai jāievēl pārstāvji, kas lems viņu vietā, bet arī pašiem būtu jāiesaistās politisko jautājumu risināšanā. Demokārtijā cilvēkiem vajadzētu izjust atbildību par savu valsti un citiem iedzīvotājiem. Tāpat svarīgi, lai ievēlētie pārstāvji strādā nevis kādas atsevišķas grupas, bet tautas interesēs. Pārstāvji, kuriem iedzīvotāji dod varu, nenovirzās no solījuma strādāt sabiedrības interesēs un to tur augstāk par savām vai kādas grupas interesēm, skanēja lekcijā teiktais.
Demokrātija ir ļoti mainīga, jo ideālā veidā tā nevienā valstī nepastāv. Demokrātijas jēdzienu vieno izpratne — tauta ir varas avots, un vara nenovirzās no tautas interesēm. «Viss pārējais, kā to papildinām, piemēram, sabiedrības līdzdalība un citi aspekti ir saistīti ar to, kas konkrētajā brīdī ir svarīgs attiecīgajai sabiedrībai. Demokrātija ir viena no valsts iekārtas formām, kurā ir iespēja mācīties no savām kļūdām un pašizlaboties,» sacīja speciāliste, minot Valsts prezidenta Egila Levita teikto.
Mūsdienu tehnoloģijas — solis demokrātisko procesu uzlabošanā
Demokrātija var izpausties tieši, kad cilvēki paši piedalās pārvaldīšanā, pieņem lēmumus. Mūsdienās šāds izpausmes veids ir piedalīšanās vēlēšanās, referendums, kur cilvēku paustā vēlme iegūst likumisku spēku. Mūsdienās, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, pastāv pārstāvnieciskā demokrātija, kurā iedzīvotāji tieši lēmumus nepieņem, bet, ievēlot pārstāvjus, kas lemj to vārdā. Darbojas sava veida līgums — iedzīvotāju vēlētie pārstāvji ir tie, kas palīdz salāgot sabiedrībā esošās atšķirības un intereses, domājot, lai tās būtu ievērotas. «Ņemot vērā, ka mūsdienās ir attīstījušās tehnoloģiskās iespējas, cilvēki daudz nepastarpinātāk var iesaistīties valsts lietās. Domāju, ka drīz nonāksim pie diskusijām, ka būs gadījumi, kad iedzīvotāji varēs izmantot tiešās demokrātijas formas daudz vairāk nekā pirms desmit gadiem. Tas lēnām jau notiek, piemēram, internetā ir iespēja savākt parakstus par kādas iniciatīvas iesniegšanu. Mūsdienu tehnoloģiju attīstības iespējas būs nākamais solis demokrātisko procesu uzlabošanā,» saka pētniece. Iedzīvotāju līdz-iesaiste kopienas dzīvē daudzviet pasaulē kļūst lielāka. Piemēram, rīkojot iedzīvotāju asamblejas, kur diskutē par svarīgiem attīstības jautājumiem.
Lai gan valsts pārvaldei bieži piedēvē negatīvu pieskaņu, saucot to par birokrātiju, — redzams, ka tā mainās, attīstoties elektroniskajiem pakalpojumiem. Valsts pārvalde daļēji ir pārcēlusies uz elektronisko vidi, kas ļauj samazināt arī birokrātiskā aparāta lielumu.
Bieži publiski tiek runāts par labu pārvaldību. Tas nozīmē, ka valsts pārvalde rīkojas ar pieejamajiem resursiem maksimāli sabiedrības interesēs un neizmanto varu ļaunpātīgi, savtīgi, bet meklē veidu, kā savu darbību un pakalpojumus uzlabot, ko piedāvāt iedzīvotājiem. Pašvaldībām ar to sokas dažādi. Ņemot vērā iepriekš pausto, demokrātijas attīstībā roka jāpieliek ikvienam — gan valsts pārvaldē strādājošajiem, gan iedzīvotājiem, uzraugot un iesaistoties lēmumu iniciēšanā.