Kam nav sāvs doms, tas domā sabiedriskās

Ļaujiet man runāt

Kād laiciņ i iesācies pavasars arī oficiāl, tas nekas, ka tas pie mums bijs jau viss ziem. Īstais pavasars vismaz man i tas pats mīļākais gādlaiks. Pa spīt nelāgajiem apstākļiem valstī, ka mēs nez kapēc i saspundēt kā šprots bundžiņā un ne pa lāb drīkst iet, ne pa kreis, mums tomēr pa laim arī putniņ čivin un smukās puķīts vēstī, ka i sākusies jaun sezon.
Es patiešām nav saprats, kas te valstī un pasaulē īst notiek, bet pieķēr sev pie doms, ka šis i galīgs murgs, kur mēs dzīvo. Patiešām murgs. I jāievēro drošība, jā, bet kāpē cilvēkam, kas i vesels un neko neapdraud, tagad jadzīvo tā, it kā viš būt buboņ mēr pārnēsātājs? Valstī viss i apstājies. Mazie uzņēmēj cieš un krīt izmisumā. Mazās bodīts tāpat. Kaut kādos mūs pensij iekrājumos jau i iecirst zob, jo no kuriens ta to kāpost ņems, kas vajadzīgs visai šitai «drošībs» programmai? Pa viss informatīvo pasaul tagad i tād smadzeņ skalošan un bailēs dzīšan, ka no tā fakt vien jau bail paliek pa to, kas būs nākamais.
Pa šito te sāv pilsonisko nostāj paud arī solīdais un zināmais mugurkaul ķirurgs ar cēlā putn uzvārd, nu Gulbiš, ko nu tagad knābā kā maits ērgl, un viš pasak gluž to paš, kas, pēc mān prāt, i skaidrāks pa skaidr. Viš i pētijs nevis to informācij, ko mums te atspoguļo biež kaut kā vienpersonisk, bet racies dziļāk un teic, ka neviens fundamentāls pētījums pa kovid nemaz nav. Tātad tas, ko sak viš, i tikpat vērā ņemams, ko sak kāds cits. Viš sak, ka pie mums i pieņemt tād mēr bez jebkād loģik un konsultēšanās, piemēram, a valstīm, kurām ir lab atmaksāt zinātniskie pētījum un kūrs i daudz augstākā līmenī nekā mēs. Vaider tak a smēj, ka tik daudz, cik mums zinātnei atvēlēts, nekur citur ES nav. Mēs varēj samaksāt pa konsultācij kādam gudrākam, kas varēja līdzēt sastādīt tieš mūs valstij atbilstošs drošīb pasākum programm, nevis tagad maksās viss valsts pa kaut kādiem lēmumiem, kūr i pieņemt uz sāv galv, konsultējoties a savējiem, izmantojot sev dotās tiesībs. Kamdēļ valstī ir izsludināts stāvokls, kas izputin viss ekonomik un liek citiem smagiem pacientiem palikt aiz bort, jo ir veseli DIVI mirušie no tā kovīd? Ja valstī katr gad entie nobeidzās a grip, milzīgs skaits a vēz, nenormāl daudz nomirst no atkarībām, bet tagad viss mūs dzīv ir cietumniek cienīg tikai tapē, ka divi nomiruš no tā kovīd? Tai skaitā vien kundz, kas gandrīz simt gād vec, kurai tas kovids bij un tikai noteikt pastiprināj vecās vains. Ja es tagad nolikt karot, kā latvieš sak, un būt saķērs puņķ un kād saaukstēšanos, ta noteikt arī no mans slimībvēsturs tikt senās diagnozs aizmirsts un es būt nomīrs a kovid. Kas te notiek? Grips laikā slimnīcās i karantīn un liek būt uzmanīgiem, un tas strādā, bet tapē jau neslēdz ciet viss pasaul. Zviedrijā a viss notiek. Darbs nav apstājies, un skols nav slēgts. Un tur nav panik. To, ko rād pa tēvē un to, ko mēs redz dažādos informācijs avotos, tos cipars un statistik — es tam nekam netic. Nu netic. Mēs tak redz, kā notiek, ka viens tūtiš ieliek zīņ internetā, ka policij uzliek 300 eiro sod, ka vienā auto sēd vairāk nekā dīv, kas patiesībā i pilnīg mēl, un policij to noliedz. Bet Latvijs šoferīšiem, kā sak tautā, bikss jau pill un tie baidās, kā nu kāds brigāds tiks uz darb, ja auto tikai viens. Pill informatīvā telp i a meliem. To, ka kāds pats sēv i pasludinājs pa tīr un uzticam, es sauc par netīr darīšan, kur sponsorē tas pats, kas viss cits cūcībs pasaulē, ko Latvij nez kāpēc nav izdzinus no savs teritorijs, ko daudz to i izdarījušs. Es netic vairāk nekam, tikai loģiskajam un tādam, kas nav sasmērējies netīros ūdeņos un kuram paš dzīv liecin to, ka viš ir kārtīgs un stabils pilsons. Citreiz jāuzticas intuīcijai. Es nekad nespēt ticēt avotam, kas i bijs, piemēŗam, trīs vīr siev. Nezin jau, cik tie neapgredzenotie bijuš. Nu tā i personīgā dzīv, jā, bet mums i jādomā līdz. Klausīt tādam avotam ir tas pats, kas klausīt mācītājam, kas novad sāv dievkalpojum, bet pēc tam iet mājā un met pa lamp, un smēķē zālīt. Tā personīgā dzīv parād, kas tu vispār i pa koriņ. Es nekad tādam neticēš. Nekad. Tas liecin, ka tur kaut kas nav lāg, un es neko no tādiem negrib ne redzēt, ne dzirdēt. Es tā domā, un man neviens nevar aizliegt tā domāt. Es nav svētā dievgosniņ, viss mēs kļūdās, bet, ja tu neizmainās un ar tād paš sird dar tālāk savs darbs, tev augļ būs tād paš. Neuzticam. Es nesak, ka man i patiesīb, bet es izsak savs doms. Es domā loģisk un netic visam, ko man dod pretī. Es gaid tā murg beigs. Uzvilkš sāv smuko kleit un a sāv kung dziedādam ieš caur Talsiem, jo tagad kopā bez uzmanīšans var saiet tikai kapos ārpus bēr cermonijs. Tur es vēl negrib.

Skaidr Egl