«Es uzskatu, ka spēļu zālēm mūsu novadā nav vietas,» 26. marta Talsu novada domes sēdē pirms deputātu balsojuma sacīja domes priekšsēdētājs Dainis Karols. Rezultātā tika nolemts uzdot pašvaldības juridiskajai nodaļai trīs mēnešu laikā izvērtēt un sagatavot lēmumprojektu par izsniegto atļauju atvērt spēļu zāles un organizēt attiecīgās azartspēles esošajās spēļu zālēs Talsos atcelšanu.
2017. gadā «Talsu Vēstis» publicēja rakstu sēriju par azartspēļu tēmu, jo papildus esošajām četrām azartspēļu zālēm bija izrādīta interese atvērt arī piekto — Rīgas ielā 8 —, kas rezultātā, pateicoties domes lēmumam, nenotika. Par šo tēmu esam rakstījuši arī citkārt. Uzklausot daudzu cilvēku stāstus, kuri saskārušies ar atkarību no azartspēlēm, secinājums ir skaidrs — tā iznīcina cilvēka dzīvi, jo automātos tiek nospēlēta nauda, darbs un ģimene.
Ir pienācis laiks, kad arī Talsu novada dome nolēmusi pieķerties šim jautājumam, pateicoties trīs deputātu — Ilvas Norenbergas, Edgara Zeldera un Laura Pīlēģa — izveidotajam pieprasījumam, kurā viņi aicina atcelt Talsu novada pašvaldības izsniegtās atļaujas spēļu zālēm. «Azartspēļu zāles sabiedrībā kopumā ieguvušas ļoti negatīvu iedzīvotāju attieksmi. Tās bieži tiek saistītas ar izjauktām ģimenēm, bankrotiem, slepkavībām un pašnāvībām. Tās rada iedzīvotāju interešu būtisku aizskārumu. Uzskatām, ka esošās azartspēļu vietas Talsu pilsētas centrā un pie izglītības iestādes Talsu mūzikas skola ir jāaizliedz, jo tās nodara būtisku kaitējumu gan bērniem, gan iedzīvotājiem, gan Talsu novada pašvaldības reputācijai, degradējot pilsētvidi, negatīvi ietekmējot bērnus un jauniešus un radot tūristiem nepareizu priekšstatu par pilsētu,» pausts deputātu pieprasījumā.
Grauj sabiedrības tikumību
Talsu pilsētā šobrīd darbojas četras spēļu zāles: Brīvības ielā, Lielajā ielā, Lielgabalu ielā un K. Valdemāra ielā. Tās atrodas pilsētas centrā, netālu no tām ir gan Talsu mūzikas skola, gan arī pirmsskolas izglītības iestāde «Saulīte» un Talsu autoosta.
«Pašvaldība un tās iedzīvotāji kazino, spēļu zāles, bingo zāles, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu Talsu pilsētā izraisītās sekas izjūt vistiešākajā veidā: tiek grauta sabiedrības tikumība un ierobežotas ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. Līdz šim pašvaldība ienākumus no azartspēļu nodokļa saņēma 25% apmērā, bet no šā gada — tikai piecu procentu apmērā. Līdz šim no azartspēlēm gūtos ienākumus pašvaldība varēja novirzīt negatīvo seku mazināšanai un lietderīgu mērķu īstenošanai, bet tagad arī pašvaldības gūtais finansējums ir ievērojami samazināts, bet pašvaldība un tās iedzīvotāji vistiešākajā veidā turpina izjust azartspēļu organizēšanas vietu izraisītās sekas.
Talsu novada pašvaldības turpmākie attīstības mērķi nesaskan un nav savienojami ar azartspēļu darbību Talsu novada administratīvajā teritorijā,» skaidro Talsu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļas vadītāja Inita Fedko.
«Protams, šīs spēļu zāles ir viens liels bizness. Bet vai tiešām mums vēl ir jātērē laiks, lai kaut ko pētītu? Paskatāmies, cik daudz ir nelaimīgu ģimeņu, kuras pat pārdod īpašumus, ieķīlā zemi utt. Es zinu šos gadījumus, un es noteikti atbalstīšu šo lēmumprojektu. Izbeigsim ātrāk šo neprātu un varbūt padarīsim kādu ģimeni laimīgu, kuri vēl atrodas sākuma pozīcijā šajā iznīcības procesā,» viedokli pauda deputāts Alfons Spēks.
Likums atļauj
Azartspēļu un izložu likuma 42. panta sestā daļa noteic, ka, ja azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā rada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu, pašvaldības dome ar motivētu lēmumu ir tiesīga atcelt izsniegto atļauju atvērt kazino, spēļu zāli, bingo zāli, totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietu un organizēt attiecīgās azartspēles konkrētajās telpās. Un izsniegtā atļauja zaudē spēku pēc pieciem gadiem, skaitot no attiecīgā domes lēmuma spēkā stāšanās dienas.
«Finanšu ministrijas izstrādātajā un 2019. gada 10. janvārī Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajā pamatnostādņu projektā «Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2019.—2026. gadam» norādīts, jo lielāks ir spēļu automātu blīvums konkrētā teritorijā, jo lielāks ir pavadītais laiks un izdevumi azartspēļu spēlēšanai, kā arī augstāks ir noziedzības un bezdarba līmenis. Balstoties uz pētījuma datiem, augsts spēļu automātu blīvums tiek saistīts ar lielāku iedzīvotāju pieprasījumu pēc palīdzības saņemšanas problemātisku spēlēšanas paradumu rezultātā,» skaidrots domes lēmumprojektā.
Lai arī I. Norenbergas, E. Zeldera un L. Pīlēģa pieprasījumā bija aicinājums Talsu novada pašvaldības juridiskajai nodaļai izvērtēt esošo situāciju un sagatavot lēmumprojektu mēneša laikā, deputātu balsu vairākumu guva variants par trīs mēnešiem, kā laikā nodaļai būs jāizvērtē situācija un jāsagatavo lēmumprojekts par izsniegto atļauju atcelšanu spēļu zālēm Talsos. Tāpat būs jāizvērtē, vai nepieciešams pieņemt noteikumus par azartspēļu organizēšanas kārtību Talsu novadā. Spēkā ir arī Talsu novada domes priekšsēdētāja uzdevums darbiniekiem sagatavot Talsu novada domes lēmuma projektus par pakāpenisku izsniegto spēļu zāļu atļauju un azartspēļu organizēšanas atcelšanu visā novadā.