«Māte Daba ir tā, kas par mums rūpējas un gādā»

Veselība

To, ka organismu laiku pa laikam nepieciešams attīrīt, šķiet, ir dzirdējis katrs, bet veidi, kā to darīt, ir pietiekami atšķirīgi. Ieteikumos par to, kā neapjukt plašajā piedāvājumu klāstā un iemācīties paļauties uz māti Dabu, dalījās Pirts skolas pasniedzēja un Abavas pagasta iedzīvotāja Liene Zvirbule.
Ņemot vērā, ka mūsdienās cilvēki ir mazkustīgi un vairāk uzturas telpās, kas ir izklātas ar sintētiskajām vielām, vielmaiņas galaprodukti jeb pārpalikuma produkti netiek pienācīgi izvadīti. Šeit talkā nāk māte Daba jeb speciāli sagatavots drogu maisījums aknu, kuņģa, zarnu atveseļošanai, vielmaiņas uzlabošanai, ziemā sakrājušos sārņu izvadīšanai un nieru attīrīšanai. Tā sastāvā ir kumelītes ziedi, asinszāles laksti, asinszāles drogas, piparmētras, bērzu lapas, nātru lapas, trejkrāsu atraitnītes, kumelītes ziedi, kliņģerītes, vērmeļu un vībotņu laksti, fenheļa sēklas, tīruma kosas laksti, kā arī koriandra un mārdadžu sēklas.
Augu sastāvs ir pietiekami plašs, līdz ar to organisms netiek pārslogots. Kumelītes ziedi stimulē zarnu darbību, novērš gāzu uzkrāšanos un aizcietējumus, asinszāles lakstu ietekmē intensīvāk izdalās sviedri, bet asinszāles drogām piemīt spēcīgas antiseptiskas un pretiekaisuma īpašības. Piparmētras sekmē žults izdalīšanos, uzlabo asinsriti, un tās var lietot kā vieglu diurētisku (urīnu dzenošu) līdzekli. Bērzu lapas veicina gremošanu, uzlabo garastāvokli un labvēlīgi ietekmē organisma vielmaiņas procesus — izvada no organisma balastvielas un infekciju slimību paliekas. Nātru lapas iedarbojas kā antiseptisks, pretiekaisuma, urīnu, žulti dzenošs, sāpes remdinošs un viegli nomierinošs līdzeklis, kas pazemina cukura saturu asinīs, bet dzelzs kompleksā ar proteīnu, vitamīniem, hlorofilu un organiskajām skābēm veido stimulējošu iedarbību uz ogļhidrātu un olbaltumu apmaiņas procesiem, kas uzlabo asinsvadu un elpošanas sistēmu tonusu.
«Pienākot pavasarim, pirmie dabā parādās zaļie augi, kas uzlabo asins sastāvu un vielmaiņu. Vispirms no zemes izspraucas nātres, gārsas, skābenes, upeņu pumpuri, plūškoka pumpuri, pelašķu lapiņas un gaiļbiksīšu lapiņas. No visa pa drusciņai, pa mazai lapiņai salasot un salasīto sasmalcinot, zaļajai masai var pievienot kefīru, vārītu, atdzesētu ūdeni, avota ūdeni, banānu vai kādu citu saldu augli. Šādu dzērienu ieteicams lietot pa ēdamkarotei pirms katras ēdienreizes — vēlams trīs nedēļas. Svaigais zaļums palīdz izvadīt sārņus un bagātina organismu ar vitamīniem un minerālvielām. Tas, no kā, zaļos augus vācot, vajadzētu izvairīties, ir vēlziede. Pēc tam sāk ziedēt pienenes un gaiļbiksīši, kas palīdz attīrīt aknas, aizkuņģi un zarnas. Imunitāte pārsvarā veidojas zarnās — jo labāka zarnu veselība, jo labāka imunitāte. Visvērtīgākie ir augi ar rūgtenu garšu un spēcīgu smaržu — pieneņu saknes, ievu pumpuri un apse — gan pumpuri, gan miza. Baltie ziedi ietekmē urīnceļus, plaušas un ādu. Lielu daļu vielmaiņas galaproduktu izvadām caur ādu. Sviedros ir nevajadzīgie sāļi, ko varam izdabūt fiziski kustoties vai apmeklējot pirti. Tēju var lietot trīs, četras reizes pa dienu, bet jāatceras, ka starplaikā obligāti jālieto ūdens. Tas palīdz šķīdināt tējā esošās augu vielas un izskalot ārā visu lieko. Ļoti uzmanīgi jālieto tās tējas, kas ir dziednieciskas, — nezinātājam tās nevajadzētu gatavot pašam, bet iegādāties aptiekā vai pie augu pazinēja,» skaidroja L. Zvirbule.
Lai uzlabotu imunitāti, viņa iesaka ēdienam pievienot dažādas garš-vielas — ne tikai sāli un piparus, bet arī krustnagliņas, kardamonu, koriandru, ingveru, sīpolus, ķiplokus, sīpollokus, upeņu pumpurus un citas dabas veltes. «Garšvielas uzlabo veselību, spārno garu un uzlabo garastāvokli. Imunitāti ceļ arī zaļais kokteilis (ar avota vai vārītu ūdeni aplieti priežu zari, kam pievienota citronu sula), ko no rīta var dzert ūdens vietā vai pievienot bērzu sulai. No aptiekas produktiem ļoti vērtīgs ir «Ho—Fi» dzēriens, ko mēs paši no skujām iegūt nevaram, — šīm vielām ir celulozes apvalks, ko mūsu organisms neuzsūc. Ļoti labs, veselību stiprinošs dzēriens sanāk no žāvētiem mežrozīšu augļiem. Imunitāti ceļ arī priežu čiekuru vai pumpuru sīrups. Cilvēki pārprasti domā, ka tas palīdz pret klepu, bet patiesībā visas ēteriskās eļļas vārīšanās procesā izgaro. Pret klepu ļoti labi līdz ēteriskās eļļas, tāpēc čiekuriem un priežu pumpuriem ieteicams pievienot medu un uzsildīt tos vai nu uz plīts, vai radiatora. Kad medus sīrups ir nokāsts, to var glabāt ledusskapī. Vēl imunitātei labas ir dzērvenes ar medu — klāt var piemalt ķiplokus vai sīpolus. Šobrīd, ejot uz veikalu, vajadzētu dezinficēt ne tikai rokas, bet arī elpceļus. Visvienkāršākais veids ir visu laiku mutē turēt krustnagliņu vai kalmes sakni   ēteriskā eļļa atbaida un noindē nevēlamās būtnes. Visvairāk imunitāti uzlabo atskābināšanās — skābā vidē ātrāk attīstās iekaisumi, bet augi pārsvarā ir sārmaini. Saldie augi ir skābinoši, bet skābie un rūgtie augi — sārmaini. Imunitāte dzīvo ne tikai organismā, bet arī enerģētikā, kas mums ir apkārt, un mūsu domās. Spēcīga iedarbība ir vērmelei, kas uzlabo gremošanu, izvada smagos metālus, uzlabo nervu sistēmu un mazina depresiju. Jāatceras, ka pēc vērmeļu tējas vai pulverīša lietošanas obligāti jāpaēd, jo tā sāk darbināt gremošanas traktu un tad cilvēkam var būt gan slābanums, gan slikta dūša. Pārējā dienas laikā var dzert jebkuru citu vitamīnu tēju, bet nevajag aizmirst, ka vērmele pieradina pie sevis, tāpēc ir viens stingrs noteikums — devai jābūt vienā stiprumā. Uzlabojumi parasti ir jūtami pēc trim vai četrām dienām,» norādīja L. Zvirbule.
Viņa uzsver, ka cilvēkiem jāmācās uzņemt arī garīgo pārtiku, — klausīties labu mūziku, baudīt mākslu, būt dabā un neuztraukties. «Rūgtie augi, augu tējas un pirtis ir tās, kas palīdz fiziski, bet galvu neviens no malas nevar sakārtot. Ja cilvēks visu laiku sēž telefonā vai sociālajos tīklos, skatās filmas vai seriālus, viņš dzīvo iluzorā pasaulē un jūt līdzi svešai dzīvei. Mūsdienu problēma ir pārlieku lielas vēlmes, pārlieku daudz informācijas, augstas prasības pret otru un zemas prasības pret sevi. Par ko vajadzētu uztraukties? Nāk pavasaris, ārā spīd saule, esam dzīvi un veseli. Ja neesam veseli, būsim veseli! Cilvēkam jādzīvo, izejot no esošajiem apstākļiem. Cik ilgi skriesim kā mušas pa tūti? Vienreiz ir jāapstājas. Ļoti labi palīdz apzināta elpošana, vizualizējot, kā paceļas un nolaižas krūšukurvis. Domas ir jānoķer un jāsavažo — tām nedrīkst ļaut varu. Domas mūs pārņem savā varā un dara, ko vien vēlas. Jāatceras, ka saimnieks ir nevis mūsu domas, bet apziņa, ka mēs spējam šīs domas kontrolēt. Resursi mums katram dzīvībai tiek iedoti tik, cik tiek iedoti. Daļu varam sakārtot ar pārtiku, bet ar savām domām katram pašam jātiek galā. Uztraucoties dzīvības spēks tiek izsmelts — tas nav atgriežams, tāpēc ir jādomā, ko darām, un jāpievērš sev uzmanība. Priekšnoteikums ir atbrīvoties no stresainās domāšanas, turēt kājas siltumā un sargāt nieres, no kurienes rosās dzīvība. No rīta ieteicams noberzties ar raupju dvielīti vai cimdu un noskaloties vēsā ūdenī. Stresa noturību veido arī pirts, kas stiprina imunitāti un nervus. Pēc tam, kad karstums ir pārvarēts, rodas sajūta, ka nekas nav neiespējams. Liels palīgs ir augu valsts — cilvēki daudzus tūkstošus gadu ir dzīvojuši, pārtiekot no augiem, bet pašlaik ir sākuši izturēties pret dabu kā pret ļaunumu. Jāatceras, ka māte Daba ir tā, kas par mums rūpējas un gādā,» atgādināja L. Zvirbule.