Zinātnieki un inženieri rada automatizēta plaušu ventilatora prototipu cīņai ar «Covid-19»

23. martā, Zinātnieku un inženieru komanda Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dizaina fabrikā radīja prototipu automatizētam plaušu ventilatoram, kura ražošana būtu pietiekami vienkārša un lietošana ērta, lai spētu operatīvi palīdzēt pacientiem ar «Covid-19» izraisītiem elpošanas traucējumiem.
Jau veidojas sadarbība ar vairākiem uzņēmumiem, lai sāktu ventilatora ražošanu.
Visā pasaulē tiek meklētas lētas alternatīvas mākslīgās elpināšanas aparātiem, kuru ražošanas kapacitāte šobrīd nav pietiekama, tāpēc «Covid-19» smagāk skartajās valstīs to trūkst. Tomēr, kā saka RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes funkcionālo materiālu tehnoloģiju zinātniskās laboratorijas pētnieks Guntis Kuļikovskis, īsti funkcionējošu risinājumu vēl nav. Latvijas zinātnieku, inženieru un ekspertu komandai pirmajā virtuālajā hakatonā «HackForce» izdevies radīt strādājošu automatizētu plaušu ventilatora prototipu. Pēc konsultācijām ar anesteziologiem un reanimatologiem tas vēl tiek pilnveidots, veidojot ierīci funkcionāli pilnvērtīgāku un lietošanai ērtāku, izstrādājot lietotāja saskarni. Jau veidojas sadarbība ar vairākiem uzņēmumiem, lai sāktu ražošanu.
Automatizētajai plaušu ventilēšanas iekārtai par pamatu ņemts manuālās elpināšanas balons, ko izmanto neatliekamās palīdzības mediķi. Tā mīnuss — tas tiek darbināts ar roku, kas nozīmē, ka līdzās katram pacientam ir nepieciešams mediķis, kurš viņu elpina. Krīzes situācijā šādu aprūpi nav iespējams nodrošināt, tāpēc radīts robotizēts analogs, aprīkots ar saspiešanas motoriem un sensoriem, kas nodrošina skābekļa padevi atbilstoši pacienta plaušu tilpumam, kontrolē skābekļa plūsmas ātrumu, ieelpu un izelpu biežumu, ogļskābās gāzes daudzumu izelpā u. t. t.
Ierīces prototips apzināti veidots samērā vienkāršs, lai tā ražošana būtu maksimāli ātra. «Mūsu mērķis nebija radīt alternatīvu tirgū esošajiem risinājumiem, bet gan vienkāršotu un vienlaikus funkcionālu modeli, kas palīdz mediķiem glābt dzīvības,» uzsver G. Kuļikovskis.
Lāsma Vaivare,
RTU sabiedrisko attiecību departamenta projektu vadītāja