Skolēni uzsākuši mācības attālināti

Izglītība

23. martā skolēni pēc pavasara brīvlaika uzsāka mācīties attālināti. Talsu novada izglītības pārvaldē teic: katra no izglītības iestādēm attālināto mācību procesu organizē pēc savām iespējām un vecāki par to ir informēti. Kā notiks attālinātās mācības, stāsta Talsu novada izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Katlaps.
Par attālināto mācīšanos, kas sākās vakar, 23. martā, un ilgs līdz 14. aprīlim, Uldis Katlaps teic, ka izglītības iestādes tam ir gatavas, jo ir apdomājušas, kā šo procesu organizēt. Indikāciju — kāda no iestādēm nevarētu veikt darbu — nav. «Protams, izglītības iestādēm pašām ir daudz jautājumu, valda zināms uztraukums, vai tās ar visu tiks galā. Tā ir visā valstī,» atzīst U. Katlaps.
Jautāts, vai izglītības iestādes ir apzinājušas situāciju, vai visiem izglītojamajiem būs iespēja strādāt e-vidē un uzsākt attālināto mācīšanos, izglītības pārvaldes vadītājs teic, ka ir skolēni, kuriem šādu iespēju nav. Tiem, kuriem nav pieejams dators vai tas ir pieejams ierobežotā apjomā, risinājumi ir dažādi. Skolas ir padomājušas, lai bērniem būtu pieejami veicamie uzdevumi arī papīra formātā. Tos var saņemt skolā un nodot arī izpildītos darbus. «Ja vecākiem nav pieejamas tehnoloģijas un nav ziņu no izglītības iestādes, aicinātu pašiem interesēties izglītības iestādē. Nevajadzētu sēdēt mājās un gaidīt, kad kāds kaut ko atnesīs,» aicina izglītības pārvaldes vadītājs.
Kā saziņas rīks attālinātajā mācīšanās procesā galvenokārt tiek izmantoti portāli «e-klase» vai «mykoob» atkarībā no tā, ko konkrētā izglītības iestāde izmanto. «Lielākā daļa mācību iestāžu uzdoto vielu vadīs šajās vietnēs. Vecākus aicinātu sekot līdzi, jo, iespējams, kāda skola vai skolotājs kā saziņas līdzekli izmantos kaut ko citu. Ir dažādas platformas, kā «Microsoft Team», «Zoom» un citas, ko skolotāji izmanto, piemēram, video konferencēm jeb vebināriem, saziņai un dažādu prezentāciju rādīšanai. Tas, ko mēs esam teikuši, — skolotājam vajadzētu izmantot tās platformas, ar kurām skolēni ir strādājuši. Lai nav tā, ka skolēnam mācīšanās procesā lielākas problēmas rada vide, kurā jāstrādā, nevis apgūstamais materiāls,» saka U. Katlaps.
Kā lielākais izaicinājums tālmācībām e-vidē ir pieejamā interneta ātrums un iespēja pieslēgties konkrētiem portāliem vienlaicīgi lielam skaitam lietotāju. «Mēs kā pedagogi un vecāki tā īsti to ietekmēt nevaram. Protams, vecāki var nopirkt jaudīgāku interneta pieeju, bet mums nebūtu prātīgi aicināt viņus to darīt,» spriež pārvaldes vadītājs. Viņaprāt, arī pedagogiem šis ir sava veida profesionālās pilnveides izaicinājums, jo ikdienā tehnoloģijas izmanto kā palīglīdzekli, bet šobrīd tās kļūst par pamatlīdzekli. «Es uz to skatos pozitīvi, jo šī pieredze noderēs nākotnē. Brīdī, kad atsāksies normālais klātienes mācību process, iespējams, mācību kvalitāte augs, jo varēs daudz plašāk izmantot šos rīkus. Būtu ļoti jauki, ja arī skolēni palīdzētu skolotājiem izmantot šīs tehnoloģijas, ja arī kaut kas līdz galam pedagogiem nav zināms. Izglītības pārvaldē ar skolu direktoriem ir runāts, ka necentīsimies nekādi ierobežot, kā organizēt šo mācību procesu. Esam pārliecināti — katra skola to vēlēsies izdarīt pēc iespējas kvalitatīvāk. Ja mēs uzliekam robežas, ka visiem jāstrādā pēc stundu saraksta vai jāveido jauni stundu saraksti, tas ne pie kā laba nenovedīs. Katras skolas direktors ar skolotāju kolektīvu ir izlēmuši, kā būtu labāk strādāt konkrētajā situācijā,» uzskata U. Katlaps.
No 23. marta mācības neatsāksies profesionālās ievirzes skolās, kā mūzikas skolās, Talsu sporta skolā, jo ar likumu nav noteikts, ka šajās iestādēs mācības jāorganizē attālināti. Kas attiecas uz sporta skolu, saziņā ar treneriem skolēniem tiek nosūtīti dažādi uzdevumi, un skolēni tos pilda individuāli. Kas attiecas uz mūzikas skolām, arī tur pedagogi aicina savus audzēkņus pilnveidoties individuāli, apgūstot vajadzīgo vielu. Ja ir vajadzība, skolotāji attālināti atbild uz skolēnu interesējošajiem jautājumiem.
Audzēkņu apmeklējuma kritums esot vērojams pirmsskolas izglītības iestādēs, saka izglītības pārvaldes vadītājs. Lai gan pirmsskolā obligātais piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācības process nav obligāti jāveic attālināti, arī šiem bērniem, kas neapmeklē iestādi, pedagogi sniedz dažādus palīgmateriālus vajadzīgo prasmju apguvei. Pirmsskolā tam vairāk ir ieteikuma raksturs, lai uzturētu izglītošanās procesu mājās.
Līdz ar attālināto mācīšanās procesa uzsākšanu U. Katlaps mierina, ka pašlaik pedagogu algas tiek saglabātas un nav indikāciju, ka tās kaut kādā veidā samazinās. Savukārt izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska publiski paudusi: ja attālinātā mācīšanās nebūs sekmīga, iespējams, būs pagarināts pavasara brīvlaiks un mācību gads.