Pārējais — aiz frontes līnijas

Viedokļi

Marts, kas līdz šim Latvijā kopš valsts neatkarības atgūšanas tika aizvadīts leģionāru un Komunistiskā genocīda upuru piemiņas zīmē, šogad piekāpies neredzamā ienaidnieka priekšā, un pārējie notikumi paliek, tā sacīt, aiz frontes līnijas. «Gan Latvijā, gan citviet pasaulē mēs cīnāmies ar neredzamu ienaidnieku,» paudis arī Valsts prezidents Egils Levits, uzsverot, ka šādi brīži pieprasa no cilvēka ne tikai atjautību un prasmes pārvarēt sarežģīto situāciju, bet arī solidaritāti pret līdzcilvēkiem un radošumu. Kas attiecas uz solidaritāti, tad līdz šim tā izpaudusies tautai īpaši svarīgos brīžos, un, protams, vispirms jau jāpiemin Atmodas un Barikāžu laiks pirms gadiem trīsdesmit, brīdis, kad divi miljoni ļaužu sadevās rokās «Baltijas ceļā», apliecinot vienotību centienos pēc brīvības. Tā laika notikumos atklājās tautas spēja vienoties un ikdienas ķīviņi kapitulēja dižā mērķa — atgūt neatkarību — priekšā.
Nu atkal pienācis laiks sadoties rokās, nē, ko es te runāju, sadoties rokās vīrusa laikā pavisam noteikti nav labākais priekšlikums! Pienācis laiks būt vienotiem cīņā ar neredzamo ienaidnieku: nedoties uz svešām zemēm, no kurienes suvenīra vietā varētu atvest bīstamo vīrusu ar nosaukumu «Covid-19»; palikt mājās tiem, kas no ārzemēm atgriezušies, un nevazāties apkārt, bet ievērot noteikto karantīnas laiku; necelt paniku un negrābt veikalos visu pēc kārtas ar devīzi «A, ja nu noder!», veikalā uzvilkt tur piedāvātos cimdus un sabiedriskās vietās ievērot divu metru distanci citam no cita; mazgāt rokas, netaupot ūdeni un dezinfekcijas līdzekļus; pajautāt, vai kaimiņam un citiem līdzcilvēkiem nevajag ko palīdzēt; novērtēt mediķu, policistu, pārdevēju un citu strādājošo darbu sabiedrības labā. Diemžēl to, kā Saeimas deputāti novērtējuši mediķu darbu, jau redzam Saeimas balsojumā par medicīnas darbinieku algām. Bet tas pavisam noteikti nav visas tautas balsojums. Būsim atbildīgi ne tikai pret sevi un saviem tuvākajiem, lai pēc iespējas ātrāk mēs visi varētu iziet ielās un aplaudēt, ka kopā esam pieveikuši neredzamo ienaidnieku. Un, kaut arī vēl pirms «Covid-19» uzliesmojuma veiktajā pētījumā laimīgāko valstu «topā» Latvija ieņem vien 57. vietu 156 valstu vidū, kas, salīdzinot ar pajājušo gadu, ir kritums par četrām vietām un nedaudz atpaliek no Igaunijas un Lietuvas, uzskatu, ka mēs tāpat dzīvojam laimīgākajā vietā uz pasaules. Un neviens man šo pārliecību neatņems.
«Ko tikai latvieši nav pārcietuši un pieredzējuši — karus, okupāciju, izsūtījumus… gan jau pievarēsim arī to koronavīrusu!» uzmundrinoši sacīja kāda aptiekas darbiniece, apkalpojot klientu, kas, par laimi, nebija bīstamā vīrusa skartais, bet iegādājās savas ikdienišķās recepšu zāles.