Mīļie talsenieki, beidziet laist «luni»! Seniori, esiet mazliet nopietnāki!

Ļaujiet man runāt

Mēs pagājušajā ceturtdienā piedalījāmies zibakcijā, pusminūti aplaudējot mediķiem pie atvērtiem logiem, pateicoties tiem par darbu. Tas patiešām ir aizkustinoši un no sirds skaisti, bet ko redzam, kad logi aizvērti un plaukšķināšana beigusies? Mēs Talsos ganāmies kā govis zaļās ganībās, jo mums taču nav neviena saslimušā vai kāds kadrs tikai pierobežā sirgst. Vai tāpēc nekas nav jāievēro? Tāpēc varam nevilkt tos zilos cimdus, kad iepērkamies?
Iegāju iepirkšanās centra ēkā, kur vienā galā viss ir kā nākas, cilvēki iepērkas, ievērojot visas prasības, bet otrais gals vispār, šķiet, neko nav pat dzirdējis. Un neviens arī neaizrāda. Ja ieej un uzvelc higiēnas cimdus, tad esi bezmaz vai pamuļķis. Tāpat mūsu mīļie seniori. Pastaigājas pa veikaliem un čupojas vienkārši aiz gara laika, it kā valstī nebūtu izsludināts ārkārtas stāvoklis. Pārspīlēts vai nepārspīlēts, bet ir! Seniora vecuma cilvēki meklē iemeslus, lai satiktos un papļāpātu. Optimisms ir apsveicami laba lieta un vislabākā izvēle, kāda vien var būt, jo stress un uztraukumi noārda imunitāti un darbojas kā sērskābe, bet ir reizes, kad ar to optimismu labāk sēdēt mājās un bez liekas vajadzības ārā apkārt nestaigāt. Un šī nu būtu tā īstā reize! Ja vēl runā un teic, ka vislielākajā riska grupā ir tieši vecākie ļaudis savas švakās veselības dēļ, kam ir jānotiek, lai beidzot saprastu? Tad kāpēc ir tāda nepaklausība? Vai tikai tad, kad no mājām iznesīs ar kājām pa priekšu mūsu pusē pirmos desmit, atvērsies prāts un sāksim visam pievērsties nopietni? Jā, ir grūti sēdēt mājās, bet domāju, ka tiem, kam jāstrādā attālināti no darba vietas, kad trīs bērni skraidelē riņķī, ir vēl daudz grūtāk. Tāpat grūti ir tad, kad esi uzvilcis tos zilos cimdus un iepērcies, kad uz kādu minūti visa operācija tiek aizturēta, jo nekādi bez pirkstu slapināšanas nevari atvērt mazo maisiņu. Brucini to, burzi un knapi turies, lai nenolamātos, bet kāds tomēr neiztur un izdara lielu pārkāpumu, aplaizot pašus cimdus. It kā grūti, bet, ja padomā, tad saproti, ka nekādi grūtumi jau tie patiesībā nav.
Tāpat nevienam nav noslēpums tas, ka ir kādi, kas pēdējo 14 dienu laikā ir bijuši ārpus Latvijas, slēpj šo faktu no mediķiem un potenciāli varētu būt saslimuši ar «Covid-19». Un ir tādi, kas neievēro pašizolāciju, kas noteikta iespējamu saslimšanu gadījumos un nav nekāda joku lieta. Vai tur nevajadzētu tādus pašus sodus kā dzērājšoferiem? Vai tie visi kā viens nebūtu pelnījuši cietumus? Grozies, kā gribi, izraisītā avārija un iespējamie bojā gājušie nav nejaušība un nekādā citā vārdā kā apzināta slepkavība nav nosaucama. Likums un noteikumi ir zināmi, un, ja tiem acīmredzami uzspļauj, uzspļauj visai tautai, cilvēku dzīvībām un drošībai. Nevajag sagaidīt letālus gadījumus, lai varētu pieņemt bargus sodus, jo to visu var izdarīt laicīgi un tas, bez šaubām, kādam supermenam liktu aizdomāties. Skan skarbi, bet mums nevienam nav tiesību sava stulbuma pēc kaitēt kāda cita dzīvībai. Ne lielai, ne mazai. Dzeguzēm ir jākūko, bet ne jau galvā.

Šerpā Vaļa