Ar minerālsēju vēl nesteidzas

Lauksaimniecība

Sākoties astronomiskajam pavasarim, drīzumā uz laukiem būs manāma aktīva rosība. Sarunā ar Agroresursu un ekonomikas institūta laukaugu selekcijas un agroekoloģijas nodaļas pētnieci Viju Strazdiņu skaidrojam, kā pērn zemē sētais pārziemojis un kādi izaicinājumi zemniekus gaida turpmāk.
— Kādi izskatās ziemāju sējumi pēc aizvadītās ziemas, kurā bija šim gadalaikam neierasti asptākļi?
— Pagaidām viss šķiet ļoti labi, sevišķi, ja skatāmies uz ziemas kviešiem, rudziem. Tas, ka vienā naktī uznāk sals un pēc tam gaisa tempreatūra kāpj, neko daudz neietekmē. Ja sējumi atrodas kādos kūdrājos vai smilšainākā augsnē, tad varētu rasties kādas problēmas, piemēram, tiktu saplēsta sakņu sistēma. Taču šie sali nav tik nikni, it sevišķi mūsu reģionā, lai kaut ko vairāk nodarītu zemē sētajam. Ziemas kvieši tagad, iespējams, paliks brūnīgāki, bet tas pavasarī šiem augiem ir raksturīgi. Šķiet, ka tie augšanā krīt atpakaļ, zūd koši zaļā krāsa. Šobrīd vairāk uztraucamies par ziemas rapšiem, jo tiem jau izveidojušies ziedpumpuri.
— Redzams, ka arvien vairāk uz lauku ceļiem parādās traktortehnika ar minerālmēslu izkliedētājiem.
— Marta sākumā esot Durbē, redzēju, ka rapsim jau ir dots papildu mēslojums. Taču šeit ir jautājums, vai tas bija vajadzīgs, jo stimulēt ātrāku augšanu arī nav labākais variants. Varbūt tomēr nogaidīt, kamēr augi ir pamodušies un dzīvības process ir normāli atsācies, nevis skriet uz lauku ar minerālmēsliem, radot augiem vēl stresu. Cik šādā situācijā augi spēj arī faktiski uzņemt papildus doto barību. Ja laiks paliks siltāks, tad situācija gan būs cita. Tā savā ziņā ir arī zemnieku daba, ka mierā šādā laikā nevar nosēdēt. Tos, kuriem ir lielas platības, es ļoti labi saprotu, jo ir bažas, ka var nepaspēt laikus. Ja pavasari sola ļoti sausu, var rasties problēmas, ka pirmo virsmēslojumu augi sausuma dēļ var arī neuzņemt. Kamēr augs nav pa īstam atdzīvojies un procesi nav atsākušies tā, kā vajadzīgs, tas nespēj uzņemt doto papildus mēslojumu. Rapsis ir sācis strauji augt, un tam šis mēslojums ir nepieciešams. Ziemas kvieši vēl var mazliet nogaidīt.
Esam apsekojuši mūsu sēklkopības laukus. Redzams, ka ziemas kviešu šķirnes, kā ’Brencis’, ’Talsis’, ’Edvīns’, kas ir ātri ataugošas un intesīvas, arī prasa ēst. Taču institūta apsaimniekotajos laukos ar minerālmēslu izkliedi vēl nogaidām. Kad augi atsāks pilnvērtīgu veģetāciju, tad arī dosim papildus mēslojumu.
— Vai zemnieki ar zinātniekiem konsultējas, kad un kādus darbus labāk darīt uz lauka, vai tomēr katram ir savi speciālisti, kuriem tie prasa padomu?
— Zemnieki gadu laikā paši ir daudz ko apguvuši un pietiekami zinoši. Tāpat augu aizsardzības un minerālmēslu firmas un piegādātāji ir saslēguši līgumus ar saimniecībām un tās darbojas arī kā konsultanti. Ir zemnieki, kuri interesējas. Tie, kuri brauc pēc sēklas, vienmēr vēlas konsultāciju, kā katra šķirne uzvedas, kā mēslojama. Taču konsultāciju apjoms ir samazinājies, jo minētās firmas strādā ļoti aktīvi. Zemniekiem vajadzētu padomāt, vai katrs augu aizsardzības līdzeklis, ko firma rekomendē, arī ir vajadzīgs. Jāatceras, ka izplatītāju mērķis ir ne tikai piedāvāt, bet arī nopelnīt konkrētā situācijā.
— Kāds pašlaik institūtā ir vasarāju sēklu piedāvājums?
— Sēklas ir vēl pieejamas. Iespējams, nepatīkams pārsteigums daudziem bija, ka pacēlām cenu. Pašlaik notiekošais tam noteikti nebija labākais laiks. Galvenais — nenokavēt sējas termiņu. Ja sola sausu pavasari, tas var ietekmēt arī gaidāmo ražu. Sevišķi vasaras kvieši un auzas būtu sējamas pietiekami agri, līdzko ir iespēja tikt uz lauka. Savukārt miežiem nepatīk gulēt aukstā zemē. Šogad noteikti vinnēs tie, kuri pietiekami ātri reaģēs.
— Kā ir ar slimībām, vai kaut kas jau ir redzams uz laukiem?
— Pirms mēneša kolēģi zvanīja un teica, ka ziemas miežiem ir miltrasa. Zelmenis tiem ir biezs, augi pārziemojuši labi. Tāpēc pieļauju, ka tur var būt viss iespējamo slimību klāsts. Zemniekiem fungicīdi noteikti ir jātur krājumos. Par pārējām slimībām pašlaik pāragri runāt.
— Vai ir kāda jauna šķirne, kas drīzumā varētu nonākt pie zemniekiem?
— Šogad pēdējo gadu pārbaudes izies ziemas kviešu šķirne ’Reinis’, kas vairāk būs domāta audzēšanai bioloģiskajās saimniecībās. Taču izrādās, ka tā labu ražu dod arī konvenciālajos apstākļos. ’Reinis’ ir vēlāks par ‘Fredi’ un ’Edvīnu’, ar ļoti īpatnēju formu. Darbs jaunu šķirņu izveidē nav apstājies, bet par tām konkrētāk var runāt, kad izietas pārbaudes.