Būt līdzatbildīgiem un necelt paniku

Veselība

16. martā aizvadīta Talsu sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas sēde. Tajā pārrunāta informācija par aktuālo situāciju saistībā ar «Covid-19» infekcijas izplatību. Uzklausot visas iesaistītās puses, pašvaldība pauda gatavību vajadzības gadījumā pieņemt vēl stingrākus mērus.
Talsu novada domes priekšsēdētājs Dainis Karols atzina, ka sēde tika izsludināta jau 11. martā, — laikā, kad ārkārtas situācija vēl nebija izsludināta. Šobrīd notikumi risinās nevis pa dienām vai nedēļām, bet pa stundām. Tajā pašā vakarā vai nākamajā dienā pēc tam, kad 12. martā Krīzes vadības padomes sēdē tika pieņemts lēmums, katra pašvaldība pieņēma savus lēmumus vīrusa izplatības ierobežošanai.
Mērsraga novada domes priekšsēdētājs Roberts Šiliņš atgādināja, ka Mērsraga novadā inficēšanās gadījumi nav konstatēti, un norādīja, ka lēmumi attiecībā uz skolu, mūzikas skolu un pirmsskolas izglītības iestādi ir atbilstoši valstī pieņemtajiem. Sociālais dienests strādā attālināti — pakalpojumi klātienē tiek sniegti tikai pēc iepriekšēja pieraksta. Tas pats attiecas uz informācijas centru, pašvaldību un Mērsraga novada valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru, kur divas reizes nedēļā ir arī klātienē pieņemšana. Bažas domes priekšsēdētājam rada ievērojamā rīdzinieku plūsma, kas brīvdienās izvēlas doties uz piejūru.
Dundagas novadā piektdien izdots rīkojums, kas pārklājas ar valstī noteiktajiem nosacījumiem. Dundagas novada domes priekšsēdētājs Aldis Felts skaidroja, ka domes ārdurvis ir slēgtas un staigāšana pa domes ēku nenotiek. Iedzīvotāji savus iesniegumus un dokumentus var atstāt pastkastītē vai tikties ar atbilstošo speciālistu, iepriekš par to vienojoties. Arī pirmsskolas izglītības iestādi apmeklē salīdzinoši maz audzēkņu — tas liecina, ka cilvēki ir sapratuši situācijas nopietnību. Zināmu satraukumu rada dezinfekcijas līdzekļu trūkums un tas, ka no ārzemēm atbraukušie tautieši mēģina atzīmēt savu atgriešanos un savā starpā pulcējas. Lai arī cilvēciski tas ir saprotams, jādara viss, lai šādas situācijas novērstu. Aktuāls ir jautājums par darba samaksu tiem cilvēkiem, kuri atrodas piespiedu dīkstāvē, jo nav zināms, cik ilgi tā varētu turpināties.
D. Karols norādīja, ka situācija visā valstī ir līdzīga. Talsu novada pašvaldība pēc 12. marta Krīzes vadības padomes sēdes pieņēma stingrākus mērus, nekā tos sākotnēji bija noteikusi Krīzes vadības padome. Visās ar novadu saistītajās pašvaldības iestādēs tika atcelti kultūras un sporta pasākumi un apmeklētājiem tika slēgts Talsu novada muzejs un kinoteātris «Auseklis». Pēc pēdējiem lēmumiem pārskatīta bibliotēkas darbība, nodrošinot nepastarpinātu grāmatu apmaiņu. Pašvaldības iestādēs un pārvaldēs pieņemti papildus drošības mēri un izveidota krīzes vadības grupa, kas sastāv no domes vadības un atsevišķiem pašvaldības darbiniekiem. Par smagāko slogu D. Karols sauc sociālo palīdzību un ekonomisko darbību, kas tiek būtiski apstādināta. Tiem, kuriem nav uzkrājumu, palīdzība ir nepieciešama, un pašvaldībai krīzes brīdī jābūt gatavai palīdzēt. Runājot par informatīvo kampaņu, priekšsēdētājs atzina, ka ļoti būtiska krīzes situācijās ir informācijas pieejamība. Bez valstī noteiktajiem kanāliem pašvaldības mājaslapā izveidota atsevišķa sadaļa, kur informācija par «Covid-19» tiek regulāri atjaunota. Šobrīd daudz jautājumu ir par to, kāpēc darbību nav pārtraukušas pirmsskolas izglītības iestādes. Jāņem vērā, ka tas ir Krīzes vadības padomes lēmums, bet kopējā tendence rāda, ka bērnu skaits pirmsskolas izglītības iestādēs būtiski samazinās.
Talsu novadā izvirzīta papildus prasība — apliecinājums, ka ne bērns, ne ģimenes locekļi nav bijuši ārvalstīs un nav saskārušies ar personām, kas 14 dienu laikā bijušas vīrusa skartajās teritorijās, vecākiem pirmsskolas izglītības iestādēs jāiesniedz katru dienu. «Vienu brīdi man bija bažas, ka baumu dēļ nesākas panika un nevajadzīga ažiotāža, bet mēs tam brīdim esam pāri, un domāju, ka izpratne ar katru dienu aug,» uzsvēra priekšsēdētājs.
«Saskaramies ar kaut ko nebijušu»
Ar situāciju SIA «Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca» Talsu filiālē iepazīstināja iestādes vadītāja Kristīna Bidzāne. Viņa norādīja, ka pašreiz mēs visi saskaramies ar kaut ko nebijušu. Lai ierobežotu «Covid-19» izplatību, jau trešo nedēļu notiek sadarbība ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Veselības ministriju, Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC) un citiem atbildīgajiem dienestiem. Katru nedēļu notiek telefonkonferences, kuru laikā tiek pārrunāti iespējamie scenāriji. Patlaban Talsu filiālē neviena persona ar aizdomām par saslimšanu ar «Covid-19» nav vērsusies. Ja saslimšana ar vīrusu tiktu konstatēta, darba organizācija uzņemšanas nodaļā tiktu pārstrukturizēta un uzņemšanas nodaļa tiktu pārcelta uz dienas stacionāru. K. Bidzāne uzsvēra, ka personāls ir apmācīts un slimnīca ir izstrādājusi plānu, kā nepieciešamības gadījumā šādā situācijā rīkoties. Kad pagājušā gada nogalē parādījās individuālo aizsardzības līdzekļu deficīts, slimnīca mērķtiecīgi strādāja, lai izveidotu dezinfekcijas, individuālo aizsardzības līdzekļu un medicīnisko materiālu uzkrājumus. No 17. marta dienas stacionārā atcelta plānveida pacientu uzņemšana un visas plānveida operācijas. Pie ambulatorajiem speciālistiem atstāta kontrolēta pacientu plūsma, bet situācija mainās pa stundām, un gandrīz katru stundu tiek pieņemti jauni lēmumi. Arī par mediķu nodrošinājumu ir padomāts un cilvēkresursi ir izvērtēti — katru dienu tiek nodota aktuālā informācija un tiek veidots papildus grafiks. Pēc pēdējām norādēm no vadības centra ir pārskatīts hospitalizācijas plāns, kas ar «Covid-19» inficētos pacientus paredz koncentrēt galvaspilsētā, bet akūtos jeb saucamos ierindas slimotājus — reģionālajās slimnīcās. Nepieciešamības gadījumā Talsu slimnīcā iespējams pārformēt 20 gultas vietas.
K. Bidzāne aicināja iedzīvotājus būt atbildīgiem un necelt paniku, bet mazgāt rokas, vajadzības gadījumā zvanīt pa ārkārtas tālruni 113, informēt darba devēju par atgriešanos no «Covid-19» skartajām teritorijām un ievērot karantīnu. Infekcijas izplatību izdosies ierobežot tikai tad, ja sabiedrība pret šo jautājumu attieksies ar atbildību. Aktuālajai informācijai iespējams sekot līdzi SPKC un Veselības ministrijas mājaslapā.
Primārais ziņu avots — valsts institūcijas
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Kurzemes reģiona brigādes Talsu daļas komandieris Juris Kondrovs apstiprināja, ka VUGD darba režīmā izmaiņu nav, — izņemot apmeklētāju nepieņemšanu un preventīvo pasākumu neveikšanu, darbinieki strādā ierastajā režīmā. Nacionālo bruņoto spēku pārstāvis informēja, ka kolektīvās apmācības ir atceltas. Pagaidām vēl darbojas Nacionālo bruņoto spēku instruktoru skola, bet viss pārējais notiek attālināti. Talsu novada pašvaldības policijas priekšnieks Māris Grīnvalds atklāja, ka nevienu ziņojumu par personām, kuras atgriezušās no «Covid-19» skartajām zonām, pašvaldības policija nav saņēmusi. Ja šāds iesniegums tiks saņems, situācija tiks risināta, sadarbojoties ar Valsts policiju. Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Talsu iecirkņa priekšnieks Mārcis Pētersons informēja, ka administratīvo lietu izskatīšana ir atlikta. Lai ierobežotu saskarsmi ar cilvēkiem un nepieļautu darbinieku inficēšanos, procesuālas darbības tiek veiktas tikai nepieciešamības gadījumā. Valsts policija sadarbībā ar pašvaldības policiju uzrauga sabiedriskās vietas, un par ārkārtējās situācijas obligāto nosacījumu neievērošanu iedzīvotājiem var tikt piemērota kriminālatbildība vai administratīvā atbildība.
Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības departamenta Kurzemes kontroles nodaļas vecākais inspektors veselības aprūpes jomā Jānis Kalācis skaidroja, ka tieša sakara ar epidemioloģiju Veselības inspekcijai nav. SPKC epidemiologi atrodas Ventspilī, un viss epidemioloģiskais darbs norit caur SPKC. Lielāko bīstamību šobrīd rada cilvēki, kuri ir atgriezušies no ārzemēm, — ļoti daudz ko ietekmēs sabiedrības iesaiste un attieksme pret šiem jautājumiem.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītājs Ivars Koloda pievienojās izskanējušajam viedoklim un uzsvēra, ka iedzīvotājiem jāklausa valsts institūcijas, nevis tas, ko viena tante teica. Katram sabiedrības loceklim jābūt līdzatbildīgam un saprotošam. PVD, tāpat kā citas valsts institūcijas, cenšas strādāt attālināti, bet ir tādas funkcijas, ko attālināti nav iespējams veikt. Pārtikas krājumi ir pietiekami, un zinātnisku pierādījumu par to, ka šo infekciju iespējams pārnest ar pārtikas produktiem, nav.
«Jāizkāpj no komforta zonas un jārāda piemērs»
SIA «Talsu namsaimnieks» nedzīvojamā fonda struktūrvienības vadītājs Dzintars Legzdiņš informēja, ka ārkārtas situācijas laikā kapitālsabiedrība ir pieņēmusi lēmumu neaprēķināt kavēto maksājumu soda procentus, jo ne visiem ir pieejama internetbanka. Arī SIA «Talsu ūdens» valdes loceklis Igors Kude informēja par atvieglojumiem — tā kā piektdien tika slēgta kase un pārtraukta klientu apkalpošana klātienē, klientiem, kuri maksājumus veica kasē, rēķina maksāšanas termiņš ir pagarināts līdz 17. aprīlim.
Noslēgumā, uzklausot visas iesaistītās puses, D. Karols uzsvēra, ka mums jāizkāpj no komforta zonas, jārāda piemērs un jābūt gataviem ārkārtas situācijas pagarināšanai. Viens no riska faktoriem ir darbinieku atklātība un pašizolācijas jeb karantīnas perioda ievērošana. Otrs riska faktors ir ekonomiskās darbības apstāšanās vai ierobežošana. Pašvaldība, tāpat kā jebkura iestāde, ir pakļauta Krīzes vadības padomes lēmumiem, bet iespēju robežās vajadzētu ierobežot kontroles mehānismus, kas varētu nest finansiālus zaudējumus. D. Karols norādīja, ka pašvaldība būs pēdējais cietoksnis, kas aizslēgsies, jo pašvaldībai ir jānodrošina pakalpojumu klāsts, kas ir noteikts likumā un ko nosaka iedzīvotāju vajadzības. Ja atklāsies jauni fakti vai Krīzes vadības padome pieņems citus lēmumus, pašvaldība ir gatava pieņemt vēl stingrākus mērus.