Veselība jāstiprina ar dabas veltēm mums visapkārt

Veselība

Šonedēļ, 20. martā, oficiāli sāksies pavasaris. Šis ir īstais laiks, lai dotos dabā un plūktu, lasītu, ievāktu dažādus pumpurus, dīgstus, koku mizas un augu saknes, lai pēc ziemas iztukšotajam ķermenim sagādātu tik ļoti nepieciešamos vitamīnus un bioloģiski aktīvās vielas. Jo īpaši imūnsistēmu nepieciešams stiprināt arī apkārt klīstošā koronavīrusa dēļ.
Tikāmies ar talsenieci, augu izzinātāju Evitu Šmithenu, ar kuru kopā devāmies dabā, lai apskatītu un salasītu dažādus pumpurus un dīgstus, lai pēc tam kopā vēl ar citām sastāvdaļām radītu ļoti veselīgu dzērienu. Spriedām par to, ko šajā laikā var salasīt dabā un kam ir jāpievērš uzmanība.
Vitamīnu «spridzekļi»
Ierodoties privātmājas pagalmā, ar neuzmanīgu aci pirmajā brīdī šķiet, ko tad te diži daudz varētu salasīt… Bet, vērojot, kā Evita ik uz soļa atrod ko plūcamu, arī manas nevērīgās acis sāk pamanīt vairāk. Lielā, baltā māla bļoda tiek pildīta ar nātrītēm, gārsu, mārpuķītēm, pieneņu lapiņām, upeņu pumpuriem u. c. Pēc tam devāmies veidot kokteili gan no šīm, gan papildu sastāvdaļām — saldētām zemenēm, upenēm, mellenēm, ķirbi, priežu skujām, egļu jaunajiem dzinumiem, sēklu maisījumu, ziedputekšņiem, medu, kanēli, auzu pārslām un ūdeni —, samaļot blenderī to visu kopā. Ļoti spēcīgs, sātīgs un pēc dabas klēpja garšojošais vitamīnu dzēriens noteikti atsvēra jebkurus tablešu vitamīnus.
«Šobrīd uz pirmo acu uzmetienu šķiet, ka nekā vēl nav, kā vien dubļi un vecā zāle, bet, uzmanīgāk palūkojoties, var redzēt, ka ir izdīdzis ļoti daudz kas, ko varam salasīt un lietot uzturā. Piemēram, nātres, gārsa, virza, pieneņu lapas, mārpuķītes, māllēpes, gaiļbiksīšu lapiņas, upeņu, bērzu un priežu pumpuri… Šīs ir tādas zināmākās lietas. Būtiski ir izvēlēties un lasīt tikai to, ko mēs zinām. To visu var lietot uzturā dažādos veidos, piemēram, pagatavot lapu salātos vai kopā ar krējumu un kefīru vai samalt saldā kokteilī, kā to darījām šodien, un tad dārzā saplūktajam pievienojām no saldētavas izņemtās ogas, tāpat arī dažādas sēklas un jebko citu, ko sirds kāro, piemēram, kādas sulas vai arī bērzu, kļavu sulas, ko tagad tieši var iegūt. Var, protams, samalt arī sāļo kokteili, tas viss ir atkarīgs no gaumes un vēlmēm. Var arī spiest sulas no dažādajiem zaļumiem, bet tam vajadzīga īpaša sulu spiede. Es savu un savas ģimenes pavasari pat nevaru iztēloties bez šiem «nezāļu» salātiem un kokteiļiem! Bērni tos ēd un dzer ļoti labprāt,» stāsta E. Šmithena.
Pavasarī dīkstos un pumpuros ir ļoti daudz vērtīgu vielu, tāpēc talseniece iesaka doties dabā un to izmantot. «Augi ir tikko pamodušies, un tajos ir ārkārtīgi daudz aktīvo vielu. Tajos ir daudz kas vērtīgs, vitamīni, minerālvielas un šķiedrvielas, kas palīdz stiprināt organismu un spēcināt imunitāti. Pavasarī vajag atslābināties, ieklausīties sevī, uzņemt spēkus un iet uz priekšu, lai būtu viegls kā taurenītis!» liek aizdomāties Evita.
Jāveido krājumi ziemai
Tā kā pavasaris ir vienīgais laiks, kad sprāgst pumpuri, tagad ir īstais brīdis, kad tos var salasīt un lietot ne tikai svaigā veidā, bet veidot krājumus arī ziemai, kad tos var, piemēram, pievienot tējai vai salātiem. Tāpat var izgatavot dažādus sīrupus, uzlējumus un izvilkumus. Šis ir arī labs laiks, lai ievāktu dažādu koku mizas, piemēram, ievu, lazdu, vītolu un kārklu. Vēl var paspēt izrakt saknes, piemēram, kalmei un pienenei. To izrok, kārtīgi nomazgā un vairākas dienas atstāj izkalst, vītināties. Tad to sasmalcina un samaļ, lai pēc tam uzņemtu pulvera veidā. Piemēram, pieneņu sakņu pulveris veicina gremošanu, uzlabo vielmaiņu, stiprina imunitāti un attīra aknas.
Runājot par pumpuriem, kā piemēru Evita min bērzu. Tie jāsalasa, jāizkaltē un jāievieto slēgtā traukā. Bērzu pumpurus saturoši maisījumi iegūst urīndzenošas, žultsdzenošas, dezinficējošas un atkrēpojošas iedarbības īpašības. Visbiežāk izmanto sirds asinsvadu radītu pietūkumu mazināšanā un elpošanas orgānu slimības gadījumos. Bet jāņem vērā, ka bērzs arī nav ieteicams nieru mazspējas, epilepsijas, nieru iekaisuma, anēmijas gadījumā. Tāpat var ievākt arī citus pumpurus, un par katra pielietojumu iespējams uzzināt informāciju dažādās grāmatās par ārstniecības augiem vai interneta dzīlēs. Talseniece gan aicina rūpīgi izvērtēt materiālus, kur informācija tiek iegūta, ir jāpievērš uzmanība, kas ir grāmatas autors. Kā uzticamu avotu Evita min mājaslapu www.agfonds.mozello.lv.
«Cilvēkam ir vajadzīgas arī rūgtās garšas, ne velti mums ir dažādas garšu kārpiņas. Mūsu organismam nepieciešama dažādība, tajā skaitā rūgtums, kas līdzsvaro un attīra gan fiziski, gan emocionāli. Emocijas parasti sakrājas tieši vēderā. Rūgts ir, piemēram, pelašķis, biškrēsliņš, pieneņu lapiņas,» stāsta talseniece.
E. Šmithena pauž, ka šos veselīgos kokteiļus un salātus var lietot ne tikai pieaugušie, bet arī bērni. Protams, kā jau viss, arī tie jāuzņem ar mēru, bet, kā viņa mierina, diez vai cilvēka slinkās dabas dēļ kokteiļi un salāti tiktu pagatavoti biežāk nekā reizi dienā.
Nodot zināšanas un veicināt veselīgu dzīvesveidu
Lai iegūtu konkrētākas zināšanas un apmierinātu interesi par plašo dabas bagātību, cilvēkiem iespējams apmeklēt E. Šmithenas vadītās radošās darbnīcas, kas ik pa laikam norisinās Talsos. Tajās viņa dalās ar zināšanām par to, kā radīt, piemēram, ķermeņa skrubjus, ziepes, lūpu balzamus, demonstrē dažādas receptes u. c. Informāciju par nodarbībām var iegūt «Facebook» profilā «SunLap» (no angļu val. — saules klēpis). Augu izzinātāja jau trešo gadu apgūst arī pirts zinības, tā ka viņa pārzina un piedāvā izbaudīt arī šos «latviešu svētnīcas» procesus. «Mēs dzīvojam Latvijā, tāpēc esmu pārliecināta, ka mums ikdienā jālieto, jāizmanto tas, kas mums ir šeit, uz vietas. Tas attiecas gan uz tējām, gan uz dārzeņiem, augļiem un ogām.»
Runājam ar Evitu arī par šobrīd aktuālo — koronavīrusu —, kas satraucis un radījis būtiskas izmaiņas dažādos sabiedrības procesos. Viņa uzreiz piesauc aizvadītajā vasarā novēroto, kad pļavas bija pilnas ar pelašķiem. «Pelašķi izmantoja pat mēra laikā! Tā kā dzeram pelašķu tēju, skrubējamies ar to pirtī un mazgājam grīdas! Dodamies pirtī un dzeram sildošās tējas — aveņu, liepu, upeņu, lietojam augu hidrolātus un ēteriskās eļļiņas (jālieto atbildīgi!). Arī raudene ir antibakteriāla. Un, protams, vēdinām telpas, pakvēpinām kadiķi, un paši dodamies dabā! Galvenais, nevajag satraukties, bet pavadīt laiku kopā ar ģimeni — spēlēt spēles, sarunāties, ieklausīties un stiprināt attiecības,» mudina E. Šmithena.

Piedeva ugunskura desiņām:
salasa mazās liepu lapiņas, skābenītes, lakšus (ja ir), upeņu lapiņas, kādu gārsiņu, pieneņu lapu, balandu, pelašķu lapiņu, nātrīti (kad paaugušās, tās vajag applaucēt), pirmos lociņus, spinātus u. c., kas siltumnīcā un pagalmā izdīdzis. Sagriež visu un sajauc ar eļļu un citronu, var arī ar kefīru.