Skaļās lasīšanas sacensības — drosmīgs iznāciens čempioniem

Kultūra

11. martā Talsu Galvenajā bibliotēkā notika aizraujošs notikums — trešās skaļās lasīšanas sacensības jeb čempionāts. Tajā startēja desmit 5. un 6. klases dalībnieki no mūsu četru novadu skolām, kas tika izvēlēti kā labākie no 670 skolēnu vidus. Šie desmit čempioni bija ne tikai labākie, bet noteikti arī drosmīgākie, jo pie mikrofona auditorijas priekšā lasīja sevis izvēlēto literārā darba fragmentu, un viņiem bija jāpaspēj savu prasmi prezentēt vien trīs minūšu ietvaros.
Uz zaļo dalībnieku krēslu un mikrofonu šajā reizē skolēni noteikti skatījās ne tā, kā ierasts, jo sēdēt visu priekšā un lasīt pie balss skaļuma pastiprinošas ierīces nav vis tas pats, kas mājās atlaisties uz dīvāna un lasīt sev iemīļotu grāmatu pavisam klusu vai mazliet pusbalsī. Zinot to, ka gatavojies, cik labi un rūpīgi vien gribi, bet, izejot publikas priekšā un atverot muti, viss izklausās pavisam citādāk nekā mēģinājumos, arī tas rada satraukumu. Uztraukuma dēļ dalībniekiem noteikti bija jāpārvar liela emociju gamma, kas arī skatītājiem varbūt lika mazliet saspringt un turēt īkšķus par savu favorītu īpaši. Un patiesi, neiztika arī bez atbalstītājiem ar plakātiem, kas kopā ar Antras Puriņas vadītajiem mīmiem no Talsu sākumskolas, kuri arī jau trešo gadu līdzdarbojas sacensībās, uzturēja sacensību garu un nelika arī garlaikoties nevienu brīdi, arī tad, kad nopietnā, bet sirsnīgā žūrija gāja apspriesties par to, kurš no dalībniekiem nopelnījis čempiona titula pirmo vietu un tiks sūtīts uz skaļās lasīšanas sacensību nacionālo finālu Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Šogad žūrijas komandu veidoja trīs veiksmīgi, darbīgi un atpazīstami talsenieki, kas paši bērnībā nodevušies lasīšanai, bet, kā atzina paši, tik drosmīgi diez vai būtu bijuši, lai varētu uzstāties auditorijas priekšā tā, kā skaļās lasīšanas čempionāta dalībnieki. Čempionus vērtēja Talsu novada domes deputāte un AS «Talsu piensaimnieks» grāmatvede Ilva Norenberga, Talsu luterāņu draudzes mācītājs Andis Ķīvičs, un Artūrs Špaks, raidījuma «Bez tabu» žurnālists.
Desmit čempioni centās drosmīgi un no sirds
Lai skaļās lasīšanas dalībniekus iedrošinātu īpaši, Talsu Galvenās bibliotēkas bērnu nodaļas vadītāja Ilze Jaunbērziņa bija «ledlauze», kas pirmā apsēdās dalībnieku krēslā un lasīja fragmentu no Lindas Malelijas Hantas grāmatas «Zivs kokā», parādot to, kā dalībniekiem būs jāstartē.
Diskusijas žūrijas vidū par to, kurš tad ir šā gada čempions, pēc pašu sacītā, bija spraigas, jo nācās vienoties, kuram dalībniekam bija visskaidrākais, interesantākais lasījums ar vislabāko dikciju, korekti ieturētām pauzēm, labāko kontaktu ar auditoriju un citiem kritērijiem, bet žūrija izteica atzinību katram dalībniekam, novērtējot lasījuma plusus un to, kur vēl mazliet jāpiestrādā.
Pirmā dalībniece, kurai bija nepieciešama vislielākā drosme, kā jau pirmajai, bija Hanna Karlīna Burnevica no Dundagas vidusskolas. Viņa lasīja fragmentu no Gerharda Holca-Baumerta grāmatas «Alfons Trīcvaidziņš» pirmās daļas «Kāda neveiksminieka stāsti». Dalībnieci žūrija uzteica par labo dikciju un intonāciju izmantošanas prasmi. Marta Šterna no Mērsraga vidusskolas lasīja fragmentu no Otfrīda Preislera grāmatas «Mazā raganiņa». Žūrija pozitīvi novērtēja skaļās lasītājas prasmi labi pastāstīt par grāmatu un sava fragmenta izvēles saistību ar savu personību, skaidro valodu un labi ieturētās pauzes, kas nekavēja tempu. Savukārt Rainers Zemītis no Valdemārpils vidusskolas lasīja Astrīdas Lindgrēnes darba «Lennenbergas Emīls», kas daudziem lika pasmaidīt, jo kurš gan nezina palaidnieku Emīlu, kurš galvā uzlika zupas terīni, par ko lasīja Rainers. Šis čempions tika uzteikts par veiksmīgu fragmenta izvēli un to, ka lieliski sanākušas varoņa Emīla tiešās runas, kurās Rainers iejuties pārliecinoši. Marija Magdalēna Vītola no Stendes pamatskolas lasīja fragmentu no Deivida Bedīla grāmatas «Vecāku aģentūra» un tika īpaši žūrijas uzteikta, jo par savu grāmatu aptveroši izstāstīja bez pierakstu palīdzības un katru vārdu izlasīja rūpīgi, ar pareiziem uzsvariem, spējot radīt interesi tā, ka žūrijas dalībniekam Artūram Špakam gribējās uzzināt, kā tad grāmatā atklātais sižets risinājies tālāk. Talsu 2. vidusskolas skolniece Šarlote Ulla Braunfelde lasīja fragmentu no Ievas Samauskas darba «Princešu grāmata» un īpaši izcēlās ar prasmīgo tempa maiņu lasījumā, ar intonācijām un emocijām, kuras varēja saklausīt īpaši dzīvīgi. Savukārt skaļās lasīšanas čempionāta dalībnieks Markuss Labsvārds no Talsu pamatskolas lasīja fragmentu no Andras Neiburgas grāmatas «Stāsts pat Tilli un suņu vīru», kura darba izvēles pamatojumā varēja izjust, cik pašam ļoti tuvi ir dzīvnieki. Viņa lasījumu žūrija novērtēja kā emocionālu, saistošu un ar labi ievērotu tempu, tāpat uzteica prasmi izveidot saikni ar klausītājiem. Rojas vidusskolas skolniece Emīlija Paula Stivriņa īpaši izcēlās ar savu mieru, pārliecību un drošo sēdēšanu dalībnieku krēslā, kad šķita, ka šo fragmentu viņa ir lasījusi tūkstošiem reižu. Žūrija novērtēja labi izstrādāto ievadu, skaidri izrunātos vārdus un lielisko kontaktu ar auditoriju, kas lika līdzpārdzīvot klausītājiem skolnieces lasīto. Savukārt Pūņu pamatskolas dalībniece Elizabete Pirvite, lasot Stefana Pas-tisa grāmatas «Timijs Negals» fragmentu, pēc žūrijas domām, lieliski iepazīstināja ar sevis izvēlēto grāmatu un atstāja lielu intrigu par to, kas būs sižeta turpinājumā. Roberts Kondratovičs no Talsu sākumskolas, iepazīstināja ar fragmentu no Dzintara Tilaka grāmatas «Labo blēņu vasara», un žūrija viņu uzteica par labo, emocionālo lasījumu un to, ka šķitis — zēns prezentē fragmentu no savas paša dzīves. Lasījumā tika izmantotas dažādas intonācijas, un Roberts radīja intrigu par stāsta attīstību, lasot gan čukstus, gan nedaudz skaļāk, tāpat ievērojot tempu un pauzes. Vērtētāji uzsvēra, ka Robertam šis izvēlētais fragments ļoti piestāvējis kā puisim. Desmitais sacensību dalībnieks bija drosminieks no Talsu Kristīgās vidusskolas — Aleksis Emiljans Kviesis, kurš lasīja Dainas Ozoliņas grāmatas «Brīnumi notiek» fragmentu un tika žūrijas uzteikts par prasmīgo tempa maiņu. Šis lasītājs lika pasmaidīt, lasot fragmentu par lielīgo Krišjāni, parādot, cik nelāgi lielība izklausās no malas. Aleksis arī ieguva skatītāju simpātiju balvu, bet Emīlija Paula Stivriņa — mīmu simpātiju balvu.
Uzvarētāji skaļās lasīšanas sacensībās noskaidroti
Uzvarētāju vietas tika nosauktas kopā ar žūrijas dalībnieku atmiņu stātiem par to, kā tika lasītas grāmatas laikā, kad paši gājuši 5. un 6. klasē un cik droši jutušies auditorijas priekšā. Andis Ķīvičs grāmatas novērtējis arī bērnībā un esot lasījis ļoti daudz. Pat uz nometni ņēmis līdzi grāmatu, ko lasījis tad, kad citi gājuši peldēties vai darījuši ko citu, jo šķitis, ka tā grāmata ir tik ļoti interesanta. Bet publikas priekšā tajā vecumā gan neatļautos lasīt, jo bijis gana kautrīgs, viņš atzinās, novērtējot skolēnu drosmi. A. Ķīvičs paziņoja arī trešās vietas ieguvēju, kas ir Šarlote Ulla Braunfelde.
Artūrs Špaks atcerējās, ka viņam ir stāsts par sevi un bērnu bibliotēku, kas atradusies Lielajā ielā. Ar pagalma draugiem viņi bieži gājuši uz bibliotēku un ņēmuši grāmatas mājās lasīšanai, bet patiesībā tās devušies lasīt turpat pie centra «Rimi», ko paveikuši ļoti ātri. Kad darbs izdarīts, devušies atpakaļ uz bibliotēku un ņēmuši jaunu lasāmvielu. Bibliotēkas darbiniece sadusmojusies par tādu ātru lasīšanu un teikusi, ka grāmatas jālasa mājās vai, ja grib ātri, tad turpat lasītavā. Kad vizuālajā mākslā par sevi bija kaut kas jāpastāsta un jāprezentē, Artūrs pastāstījis par lasītajām grāmatām. Skolotāja teikusi, ka Artūrs gan ir balamute, un tagad viņš smej, ka tāds laikam arī ir izaudzis un grāmatas pozitīvi ietekmējušas viņa dzīves gājumu. Artūrs paziņoja otrās vietas ieguvēju, kas šoreiz tikusi Emīlijai Paulai Stivriņai.
Ja Artūram Špakam bija skaidrs, ka viņš kļūs par balamuti, tad Ilva Norenberga atklāja, ka viņai bija krustmāte, kuras mamma vienmēr teikusi — tā meitene tik daudz «vārās», ka viņa dienās kļūs par deputāti, un tas arī ir piepildījies. Bērnībā Ilva lasījusi ļoti daudz gan visu to, kas bijis atrodams mājās, gan bibliotēkās pieejamo. Viņai vienmēr gribējies lasīt grāmatas, kas paredzētas vecākiem lasītājiem, jo licies, ka viņa jau nav nekāda mazā. Ilva novērtēja lasīšanu un drosmīgos dalībniekus, kas varēja auditorijas priekšā pie mikrofona lasīt un pārvarēt uztraukumu, parādot no sevis labāko un saglabājot iekšējo mieru, tembru un izteiksmi. Viņa pastāstīja, ka tās grāmatas, ko nopērk, nekad neizlasa, tāpēc labāk izvēlas motivējošāku variantu, proti, bibliotēkas piedāvājumu, jo tad grāmatas jānodod termiņā un tas motivē pasteigties. Ilva Norenberga nosauca arī Talsu skaļās lasīšanas sacensību uzvarētāju — Robertu Kondratoviču, kas mūsu novadu pārstāvēs Latvijas Nacionālās bibliotēkas skaļās lasīšanas sacensību nacionālajā finālā Ziedoņa zālē.