Lielais Gavēnis — laiks garīgās dzīves aktualizēšanai

Personības

26. februārī, Pelnu trešdienā, Baznīcā sākās Lielais gavēnis, kas turpinās līdz Lieldienām. Simboliski šis laiks atgādina tās 40 dienas, ko Pestītājs pavadījis tuksnesī lūgšanā un gavēnī pirms savas publiskās darbības. Ko tad īsti nozīmē gavēņa laiks, ko ir un ko nav ieteicams darīt, vairāk uzzinām sarunā ar priesteri Arni Suleimanovu no Talsu Romas katoļu baznīcas.
— Kas ir Lielais gavēnis?
— Katoliskajā baznīcā ir divas lietas: atturība no gaļas ēdieniem un gavēnis. Atturība no gaļas ēdieniem piektdienās mūsu baznīcā ir visu gadu, jo piektdienā Jēzus nomira uz krusta. Savukārt gavēnim ir lielāka, dziļāka nozīme. Jaunajā Derībā varam redzēt, ka Jēzus tika kārdināts 40 dienas tuksnesī. Tajā laikā viņš atturējās no visa. Mums, cilvēkiem ar grēcīgu dabu un miesu, ir jāatsakās no izpriecām, kārdinājumiem, lai stiprinātu savu garu un garīgi augtu. Mums vajag gandarīt (nožēlot grēkus), daļēji atteikties no pasaulīgā, lai varētu vairāk pietuvoties un mīlēt Dievu. Jēzus ir parādījis, ka mums ir jācīnās ar ļaunumu, pret savu egoismu un iekāri, kas traucē vienoties ar Dievu, jo mēs daudz laika pavadām, domājot par mūsu miesu. Svētais Jānis Zeltamute sacījis: «Kurš gavēs patiesi un no sirds, kas atdarina Kristu uz zemes, pielīdzinās eņģeļiem, atdarina praviešus, nonāk saskarsmē ar apustuļiem, ar gavēņa palīdzību sasniedzot savas dabas pārvēršanos. No netaisnā kļūst taisns, no ļauna — labs, no nešķīsta — dievbijīgs. Un šādā veidā iemanto sevī Kristus dzīves dārgumu.» Tātad mērķis ir atdarīt Dievam, garīgi augt. Šis ir laiks, kad varam vairāk pievērsties lūgšanām, pārdomām. Tas dod spēku un stiprina.
— Un kā ar uzturu, ieradumiem, kas saistīti ar fizisko plānu? No kā ieteicams atturēties?
— Gavēnis ir saistīts ar ēdiena daudzumu. Tas nozīmē, ka dienā ēdam līdz sātam tikai vienu reizi. Un atturamies no gaļas produktiem. Gavēnim ir ļoti daudz izpausmju, un, kā jau iepriekš minēju, ļoti būtiska ir tieši garīgā dimensija. Jo bez tās atturēšanās no konkrēta ēdiena neko nedos.
Šeit ir divas lietas: viena, ko nosaka Baznīca (jāievēro, kas noteikts Pelnu trešdienā un Lielajā piektdienā), un otra ir individuālais aspekts, ko cilvēks izvēlas atkarībā no sava dzīvesveida un garīgās pieredzes, ko viņš vēlas, un šeit ir ļoti daudz iespēju. Atteikšanās, piemēram, no saldumiem un/vai gaļas produktiem. Būtiski ir censties kaut vai ar maziem upuriem, bet labāk tā, nekā uzņemties kaut ko drastisku un to neizpildīt. Turklāt, ja cilvēks izvirzījis sev ļoti lielu, pārspīlētu upuri, tas nav labi, jo norāda uz cilvēka lepnumu, un tas Dievam nav patīkami. Jā, un savam izvēlētajam upurim ir nepieciešams izvirzīt nodomu. Protams, vislielākais mērķis ir vienoties mīlestībā ar Dievu.
— Pastāstiet, lūdzu, vairāk par nodoma izvirzīšanu gavēņa laikā.
— Tātad ir ne tikai gandarīšanas (grēku nožēlošanas) aspekts, bet arī lūguma aspekts. Piemēram, par kādu ģimenes locekli, lai viņš atgrieztos pie Dieva, par savu un savas ģimenes veselību u. c. Jā, drīkst vairākus nodomus, bet, protams, neaizrauties ar milzīgu sarakstu, bet izvirzīt konkrētas, precīzas lietas. Protams, ir kārdinājums darīt visu un par visu, bet, jo precīzāk un konkrētāk zināsim, par ko nesam upuri, jo bagātākus augļus pieredzēsim.
— Ko jūs ieteiktu cilvēkiem, kuri nav kristieši vai ir kristieši, bet nepraktizē savu ticību, šajā gavēņa laikā?
— Kristīgo praksi nevar atdalīt no kristīgās dzīves, tātad, gavēņa ievērošanas. Tas viss ir saistīts kopā. Nav lielas nozīmes no gavēšanas, ja neejam uz Sv. Misi, kur ir klātesošs Jēzus. Bet, protams, var praktizēt gavēni, jo tas var palīdzēt šim cilvēkam atnākt pie Dieva. Jā, tas var būt labs veids, lai uzsāktu savu garīgo dzīvi. Tas palīdzēs redzēt skaidrāk, jo pretējā gadījumā, ja baro tikai savu miesu, cilvēks nespēj garīgi daudz ko ieraudzīt un skaidri redzēt pasauli. Iesaku pamēģināt ievērot gavēni, kaut vai sākumā ar pavisam nelielu upuri. Tas ļaus pārdomāt, izvirzīt nodomu, kas ikdienā rada raizes.
— Ko jūs teiktu cilvēkiem, kuri gavēņa laiku izmanto kā iespēju ievērot diētu, lai zaudētu svaru pirms vasaras?
— Tas var būt tikai kā blakusefekts, nevis egoistisks mērķis. Tas vienkārši neatbilst lietas būtībai, tajā nav nekā garīga.
— Un cilvēkam ir jāsaprot, ka šis nav laiks, kad ar garu sarakstu, kā vēršoties pie Ziemassvētku vecīša, gaidīt, kad nu tagad to visu dabūs.
— Pašā sākumā ir jāsaprot, ka mēs, cilvēki, nākam pie Dieva, lai pildītu Viņa gribu. Jo Viņš ir vienīgais, kurš zina, kas mums ir vajadzīgs. Tas nenozīmē, ka cilvēks nevar lūgt par to, ko viņš vēlas, bet kristietis to dara paļāvībā uz Dievu. Proti, lūdzot viņš saka: «Lai notiek Tavs prāts!» Dievs zina, kas mums dzīvē ir vajadzīgs, un Viņa mērķis ir atvest cilvēkus pie sevis. Viņš grib dot laimi un mīlestību, tādu, kas nekad nebeidzas, bet tad ir nedaudz jāpiepūlas. Tāpēc ir brīži, kad cilvēks kaut ko lūdz, bet Dievs zina, ka tas viņam varētu traucēt sasniegt augstāko mērķi, tāpēc to nedod. Tāpēc mums, cilvēkiem, ir vajadzīga paļāvība uz Viņu. Nereti, piemēram, caur kaut kādām slimībām vai krīzes situācijām cilvēks kļūst stiprāks un var palīdzēt citiem. Viņa līdzekļi mums nereti nav saprotami. Kad redzam rezultātu, to saprotam.
— Tā kā mēs, cilvēki, pēc dabas esam grēcīgi, un visapkārt ir tik daudz kārdinājumu, nav viegli izturēt tik ilgu laiku, 40 dienas. Ko jūs ieteiktu tiem cilvēkiem, kuri ir izvirzījuši sev konkrētu mērķi, bet «paslīdējusi kāja»?
— Jā, protams, un tas ir tikai cilvēcīgi. Dievs mums vienmēr dod iespēju, tāpēc mums nevajag padoties, bet turpināt cīnīties un ievērot gavēni, lai arī tā «kāja ir paslīdējusi». Dievs redz tavus centienus, un tas ir ļoti svarīgi. Mūsdienu dzīves ritmā tas nav vienkārši, bet tāpēc vēl jo vairāk vajag kārtīgi izvērtēt, kas būs tie upuri, ko varam uzņemties un arī izpildīt.
— Kā jums pašam klājas gavēņa laikā, kā to ievērojat?
— Katru gadu mani upuri ir daudzmaz līdzīgi. Par garīgajiem aspektiem atļaušos nestāstīt, bet, ja runājam par uzturu, cenšos neēst gaļas produktus. Jo ir jāizslēdz tas, ko ikdienā uzturā bieži arī lieto. Nav jēgas gavēņa laikā izslēgt, piemēram, zivis, ja tās patiesībā ikdienā ēd ļoti maz.
— Kādi ir tipiskākie jautājumi, ko cilvēki jums uzdod gavēņa laikā?
— Tā kā garīgā sfēra ir netaustāma, netverama, bet mēs, cilvēki, dzīvojam laicīgā pasaulē, esam pieraduši pataustīt, pārliecināties par lietām, jo tas mums dod drošības izjūtu, pārliecību. Garīgajā dzīvē tas ir citādāk, jo ir jāuzticas, kas ir grūti. Līdz ar to cilvēki parasti vaicā, ko un kā pareizāk un labāk darīt gavēņa laikā. Tas ir ierasti, jo šādi jautājumi cilvēkiem ir katru gadu.
— Par ko jūs liktu piedomāt cilvēkiem tagad, laikā, kad izplatās koronavīruss?
— Tie, kas dzīvo ar Dievu, ļoti labi saprot, ka mūsu dzīves laiks ir ierobežots. Dievs mums atgādina un liek padomāt par savu dvēseli, jo mēs nezinām, cik ilgi dzīvosim. Jā, ir jāievēro visi drošības pasākumi un ieteikumi, nevajag riskēt ar savu un citu cilvēku veselību, bet nevajag arī krist paniskās bailēs un neadekvātā rīcībā, jo tad ar cilvēku var ļoti viegli manipulēt. Ticīgs cilvēks paļaujas uz Dievu, un tas ir pats būtiskākais.