«Izglītības iestādei jārada priekšstats par realitāti»

Izglītība

Gatavojoties jaunajai izglītības sistēmai, pagājušajā nedēļā Talsu 2. vidusskolā tika aizvadīta izglītojošā nodarbību cikla otrā tikšanās reize «Neesmu lieks, esmu nepieciešams». Nodarbību kopā ar skolas vadību veidoja 6. klašu audzinātājas, un tās laikā vecākiem tika skaidrots, kā jaunais vispārējās izglītības standarts ietekmēs 7. klašu audzēkņus.
Talsu 2. vidusskolas direktora vietniece mācību darbā Evija Ozola norādīja, ka 7. klase ir viena no pirmajām, kas saņems jauno saturu un metodiku. Standarts, kas reglamentē pedagogu darbu, būtiski nav mainījies — zināšanas bērniem kā bija, tā būs nepieciešamas un skolotājiem kā bija, tā būs jāstrādā. Standarts paliek, bet tas ir pārskatīts, un visi mācību priekšmeti ir sadalīti septiņos lielos blokos jeb jomās — valodu joma, dabaszinātņu joma, matemātikas joma, tehnoloģiju joma, veselība un fiziskā audzināšana, sociālā un pilsoniskā joma un kultūra. «Kādreiz literatūra dzīvoja pie latviešu valodas, bet šobrīd tas ir pārskatīts un literatūra ir pārlikta pie kultūras jomas. Valodu jomā iekļaujas gan latviešu valoda, gan svešvalodas. Vārdi svešvalodā ir citi, bet valodas pēc būtības draudzējas. Ģeogrāfija ilgu laiku dzīvoja sociālajā jomā, bet beidzot tā ir atgriezusies dabaszinātnēs. Matemātika joprojām turpina dzīvot savā vidē. Lielākais jaunums ir tehnoloģijas — zem tehnoloģijām jūs e-klasē un stundu sarakstā redzat mājturību. Zem šīs jomas slēpjas dizains un tehnoloģija. Jaunietim ir jāsaprot, kā šuj un ada ar rokām, tas ir pamatu pamats, kas nezudīs, bet tikpat liels priekšstats ir jāgūst par to, kā šis process notiek ar tehnoloģijām. Izglītības iestādei jārada priekšstats par realitāti. Tas, kas mani personīgi mazliet satrauc, ir datorika, jo 7. klasē datorikā sākas programmēšana. Tas būs izaicinājums — sabalansēt jauno saturu ar skolēnu esošajām zināšanām, bet skolotāji ar to tiks galā, un jums par to nav jāuztraucas. Līdz šim bija tā, ka 7. klasē informātika noslēdzās un līdz 10. klasei bija pārrāvums, bet jūsu jauniešiem šā pārrāvuma nebūs,» skaidroja E. Ozola.
Ņemot vērā aktuālās tendences
pētniecībā un izglītībā, jaunā mācību satura piedāvājumā ir iekļauta arī tehnoloģiju joma, kurā ir vairāki satura bloki, tajā skaitā inženierzinātnes. «6. klasē noslēdzas dabaszinības, 8. klasē sākas fizika, bet 7. klasē ar jaunieti nekas šajā jomā nenotiek. Inženierzinības palīdzēs sagatavot bērnus fizikas nodarbībām. Veselība un fiziskā audzināšana jeb sports un veselības zinības no tā, ka sportā ir jātiecas uz rezultātu, pāries uz veselīgu dzīvesveidu. Lai veidotu izpratni, sadarbību savā starpā veidos bioloģijas un sporta skolotājs. Nevis skriet līdz spēku izsīkumam, bet aktivitātes izvēlēties atbilstoši savai veselībai un saprast, ko tas manam organismam dod vai nedod. Tas, pie kā mēs esam atgriezušies, ir Latvijas vēsture pasaules vēstures kontekstā. Kādu brīdi Latvijas vēsture dzīvoja atdalīti — skolotāji jau no laika gala bija pret, jo mēs neesam izolēta sabiedrība. Pie kultūras joprojām paliek vizuālā māksla un mūzika. Klāt nāk teātra māksla un literatūra. Literatūru joprojām turpinās mācīt valodas skolotāja, bet akcents tiks likts uz kultūru. Arī šobrīd, pateicoties projektam «Latvijas skolas soma», mums kā lielai skolai ir tā brīnišķīgā iespēja piesaistīt dažādus māksliniekus. Dizainā un tehnoloģijās ir paredzēti četri moduļi gadā. Izmaiņas nosaka, ka zēni un meitenes darbosies kopā, — gaļas ēdienus jāprot pagatavot gan zēniem, gan meitenēm. Ar ēdiena pagatavošanu mēs saprotam arī galda kultūru, galda klāšanu un dažādu tautu ēdienu atpazīšanu. Meitenes vēl kaut ko saprot, bet izrādās, ka puišiem patlaban par galda kultūru nekas nav jāsaprot, viņiem ir tikai jāatnāk un jāpaēd. Tai pašā laikā ar materiāliem ir jāstrādā arī meitenēm. Gada noslēgumā meitenēm būs ne tikai jāizstrādā savs ražojums no koka, bet arī jāizveido dizains, prezentācija un makets reklāmai. Tas iekļaujas dizainā un tehnoloģijās — no produkta, no saprašanas, kas tas ir, līdz eksperimentam, pārdošanas procesam un reklāmai. Uz tādām prasmēm mums jaunieši būs jāvedina. Lai saprastu, kā viss ir radies, klāt pieslēgsies vēsture, matemātika, sociālās zinības, datorika un vizuālā māksla. Ir jāsaprot, ka mājturība ļoti cieši draudzējas gan ar inženierzinībām, gan programmēšanu un teātra mākslu. Lai akcentētu lietas, kas audzēknim jāiemācās, mācību priekšmeti savā starpā tiks saskaņoti.»
Četri moduļi jeb bloki gada laikā
paredzēti arī inženierzinībās — tajos ietverta drošas un stabilas konstrukcijas izveide, gāzu un šķidruma īpašību izmantošana, enerģijas iegūšana, uzkrāšana un pārvēršana, kā arī eksperimenti un pirmās ievirzes fizikā. E. Ozola skaidroja, ka inženierzinības būs nepārtraukts grupu darbs un eksperimentēšana jeb teorijas apgūšana praktiski. «Mēs savā bērnībā laukos pie vecmāmiņām un mājās ļoti daudz eksperimentējām. Arī šobrīd bērniem ir tādas iespējas, bet cik daudzas no tām viņi izmanto? Droši vien minimāli, līdz ar to tās ir attīstāmas prasmes. Kādreiz bijām spiesti laukos veidot šķidruma dozēšanas sistēmu, bet šobrīd to var nopirkt. Nu tā būs elementāra lieta, kas bērnam 7. klasē jāapgūst. Raķetes modelis, vējdzirnavas, ūdensdzirnavas — šobrīd esošajā mācību saturā par to nerunā, tāpēc tas ir ielikts kā praktiskais darbs, kā modelēšana. Pirmajā modulī skolēni apgūs konstrukciju pamatelementus, veicot modeļu veidošanu un testēšanu, bet pēdējā apgūs vienkāršus risinājumus inženiertehnisku un mehānisku iekārtu vadīšanai, kur pieslēgsies datorika. Jau 7. klasē skolēns mājās varēs uzprogrammēt i-robotu.
Lai to visu varētu apgūt, mums ir jāpārnes zināšanas no viena mācību priekšmeta uz otru un tos vairs nevarēs mācīties atdalīti. Tas, kas skolai kā iestādei un skolotājiem uzliek milzīgu izaicinājumu, ir nepārtraukta sarunāšanās un mācību vielas salāgošana. Tas, kur mēs lūgsim jūsu, vecāku, palīdzību, ir attīstāmās prasmes un ieradumi, jo zināšanas skolotājs iedos. Tas nav tik daudz par mācību saturu, bet gan par attīstāmajām prasmēm — darbu padarīt līdz galam, radīt oriģinālus, pārdomātus un funkcionālus risinājumus, darbu paveikt pēc iespējas kvalitatīvāk nevis pēc iespējas ātrāk, izvirzīt augstas prasības, veidot cieņpilnas attiecības, pārdomāti plānot un vadīt produktu izstrādi, sekmīgi darboties komandā, lietpratīgi izmantot tehnoloģiju iespējas, rūpēties par veselību un drošību, plānot un vadīt izziņas procesu, izturēties toleranti pret citiem un kļūdas uztvert kā iespēju izaugsmei. Ir svarīgi, ka jaunietis iegūtās zināšanas spēj pielietot dažādās dzīves situācijās. Šis ir tas, par ko sabiedrība un prese runā un kur mums jālūdz jūsu palīdzība. Mēs nelūdzam izrēķināt matemātikas mājasdarbu vai uzadīt zeķi, bet caur dažādām metodēm attīstīt iepriekš nosauktās prasmes mājās. Prasmes un ieradumus nevar attīstīt tikai skolā. Tas ir komplekss darbs, un mums jādarbojas kā komandai,» uzsvēra E. Ozola.