Bailes no bailēm

Viedokļi

Saistībā ar «Covid-19» izplatību Latvijā līdz 14. aprīlim izsludināta ārkārtēja situācija, nosakot virkni stingru ierobežojošu pasākumu. Visās izglītības iestādēs no 13. marta pārtraukta mācību procesa norise klātienē, valsts un pašvaldību iestādēm uzdots izvērtēt un iespēju robežās nodrošināt klātienes pakalpojumu sniegšanu attālināti. Lai slimnīcas būtu gatavas uzņemt «Covid-19» pacientus, tiek atliktas plānveida operācijas, un cilvēki tiek aicināti izturēties pret notiekošo ar izpratni. Šie ir tikai daži no ierobežojumiem, ar ko mums lielākā vai mazākā mērā nākamā mēneša laikā nāksies sastapties. Domāju, ka būtu grūti atrast cilvēku, kurš par notiekošo nebūtu dzirdējis vai lasījis plašsaziņas līdzekļos. Šķiet, ka ārkārtas situācija ir sarunu temats numur viens. Neatbildēts paliek jautājums par to, cik nopietni sabiedrība izturēsies pret noteiktajiem ierobežojumiem un vai neizcelsies panika, kas situāciju saasinātu vēl vairāk.
Viens no redzamākajiem indikatoriem, kas palīdz izvērtēt panikas līmeni, ir situācija pārtikas tirgū. Nav noslēpums, ka esošā situācija var ietekmēt arī ekonomisko situāciju, bet, kā atzīst zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts, attiecībā uz mazumtirgotājiem situācija ir stabila. Latvijas Tirgotāju asociācija paziņojumā medijiem aicināja iedzīvotājus neļauties panikai. Asociācija norāda, ka pašlaik veikalos ir pietiekams daudzums produktu, lai nodrošinātu cilvēkiem nepieciešamo iztiku. Pārtikas produkcija Latvijā ir saražota vairāk nekā nepieciešams, pārtikas ķēdes turpina strādāt un par produktu piegādi un pieejamību nevajadzētu uztraukties. Neskatoties uz šiem izteikumiem, bailes sabiedrībā sit augstu vilni, un par to liecina arī tukšie pārtikas preču plaukti.
Ievērojot piesardzības pasākumus, rūpējoties par sevi un līdzcilvēkiem, jāatceras, ka panika nevienā dzīves situācijā par labu nenāk. Par to iepriekšējā nedēļā pārliecinājos arī pati. Pēc pāris bezmiega naktīm sastapos ar bailēm, par kuru eksistenci iepriekš nenojautu. Tās ir bailes no bezmiega. Cilvēks, kuram ir traucēts miegs, visas dienas garumā var justies noguris, bet, tiklīdz pienāk laiks iet gulēt, viņu pārņem bailes par kārtējo bezmiegā pavadīto nakti; viņš kļūst nemierīgs un uztraukts, un šis uztraukums jau pats par sevi liedz iemigt. Ar sasprindzinātu uzmanību viņš seko tam, kas viņā notiek, bet, jo spēcīgāk viņš sasprindzina savu uzmanību, jo vairāk zaudē spēju atslābināties tik dziļi, lai varētu iemigt. Droši vien neesmu vienīgā, kura ir sastapusies ar šāda veida problēmu un sapratusi, ka viena no lietām, kas mums traucē pilnvērtīgi dzīvot, ir bailes no bailēm. Tas pats ir ar situāciju Latvijā un pasaulē — ja no tā, kā jutīsimies, nekas nemainīsies, kādēļ pakļaut sevi liekam stresam?
Mans stiprais pamats un spēka avots ir ticība tam, ka pāri visam stāv Viens, kuram nekas nav neiespējams. «Jo Dievs nav mums devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un savaldības garu.» (2. Timotejam 1:7). Saprotot, ka kontrolēt pasaulē notiekošo nevaram un varbūt arī nevajag, neļausimies panikai, bet būsim stipri, iedrošināsim cits citu un neļausim apstākļiem nozagt mūsu sirdsmieru.