Inese Vaidere zaļā kursa seminārā runā par situāciju Latvijā

Uzņēmējdarbība

27. februārī Zaļo un viedo tehnoloģiju klasteris sadarbībā ar «Elektrum», Eiropas Parlamenta deputāti profesori Inesi Vaideri un Talsu Komersantu klubu organizēja bezmaksas semināru Talsu kinoteātrī «Auseklis» par Eiropas Savienības zaļo kursu lauksaimniecībā, energoefektivitātē un energoauditos, kā arī aplūkoja vairākus risinājumus uzņēmumiem.
Lai sasniegtu mērķi līdz 2050. gadam kļūt par pasaulē pirmo klimatneitrālo kontinentu, kas nenoliedzami ir liels izaicinājums un arī izdevība, Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar Eiropas zaļo kursu — ļoti vērienīgu pasākumu kopumu, kura nolūks ir dot Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājiem un uzņēmumiem iespēju gūt labumu no pārejas uz ilgtspējīgu zaļo ekonomiku. Šos pasākumus papildina sākotnējais svarīgu risinājumu ceļvedis, piemēram, emisiju pamatīgi samazinājumi, investīcijas visprogresīvākajā pētniecībā un inovācijā, kā arī Eiropas dabiskās vides saglabāšana. Ja Eiropas zaļo kursu atbalsta investīcijas zaļajās tehnoloģijās, ilgtspējīgos risinājumos un jaunos uzņēmumos, tas var būt jauna ES izaugsmes stratēģija. Tomēr nekas nevar izdoties bez sabiedrības un visu ieinteresēto personu iesaistīšanās un līdzdalības. Svarīgi atzīmēt, ka Eiropas zaļais kurss paver ceļu uz godīgu un sociāli taisnīgu pārkārtošanos, jo ir veidots tā, lai šīs nozīmīgās pārkārtošanās gaitā neatstātu novārtā ne iedzīvotājus, ne reģionus.
Seminārā Talsos — īpašs akcents uz energoefektivitātes jautājumu
Šī Eiropas zaļā kursa semināra iet-varos Talsos vairāku stundu ilgušajā seminārā tika aplūkota plaša tematika, kur ar energoefektīviem risinājumiem uzņēmumiem iepazīstināja Toms Lācis, pārstāvot «Elektrum» Energoefektivitātes centru, par efektīvu pieslēguma jaudas izmantošanu, nozīmīgu izmaksu optimizācijas veidu un «Sadales tīkla» jaunumiem iepazīstināja Inese Ķikāne, bet par Talsu un Tukuma energoefektivitātes projektiem pastāstīja Toms Akmentiņš no Talsu novada pašvaldības. Pirmajā semināra daļā ar inovatīviem elektrotīkla monitoringa risinājumiem dalījās Oskars Gūtmanis no SIA «Advangrid», bet ar jaunākajām informācijas iegūšanas tehnoloģijām viedo ēku vadības sistēmām informēja Ingus Petruss no SIA «RRT».
Inese Vaidere ieskicē situāciju Latvijā
Semināra otro daļu, kur tika atspoguļotas iespējas un piemēri Latvijas Eiropas zaļā kursa ietvaros, kad laiks paredzēts bija arī diskusijai, iesāka Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, runājot par Eiropas zaļo kursu un Latvijas klimata politiku. Jautājumā, kāpēc klimats kļuvis tik ļoti aktuāls, viņa uzsvēra, ka tagad paši savām acīm redzam, ka ir notikušas krasas pārmaiņas, ko nevar ignorēt. Tas viss liek aizdomāties, vai arī paši cilvēki nav izdarījuši kaut ko, kas to veicinātu un pastiprinātu. «Viens ir tas, ka klimata pārmaiņas notiek dabiski. Ir dabiskie faktori. Klimats mainās. To pierāda zinātnes pētījumi, bet pēdējās simtgadēs cilvēks ir aktīvi pielicis roku, lai vidi piesārņotu un vēl vairāk no savas puses pastiprinātu šīs nevēlamās klimata pārmaiņas, tāpēc visi sākuši domāt, ka kaut kas ir jādara,» teica I. Vaidere. Paredzēts, ka situācija ar klimatu tiks uzlabota, kas prasīs papildu izdevumus. Ir paredzēts, ka ik gadu Eiropas Savienības dalībvalstīm tiks atvēlēti 230 miljardi eiro, bet neko nedarīšana izmaksātu 190 miljardus eiro. «Mēs saskaramies ne tikai ar izmešiem un citiem klimata jautājumiem, bet arī ar citām problēmām, kas ietekmē cilvēku veselību. Tiek lēsts, ka gaisa piesārņojums vien, ko īpaši veicina transportlīdzekļi un fosilā dedzināmā kurināšana, katru gadu Eiropā izraisa vairāk nekā 400 tūkstošus priekšlaicīgas nāves gadījumu. Koronavīruss, par ko tagad visi sacēluši nenormālu paniku, nav pat sasniedzis gripas apmērus. «Ja četras piektdaļas to pārslimo vieglā formā, tad man ir sajūta, ka cilvēki uzvedas tā, it kā būtu sākusies buboņu mēra epidēmija. Un šajā sakarā manā izpratnē notiek arī milzīgi cilvēktiesību pārkāpumi, kad, piemēram, cilvēki nedēļām netiek laisti ārā no kuģa, tiek ieslēgti viesnīcās, liekot viņiem saslimt nevēdināmā telpā… Man tas šķiet pārāk traki,» domās par pēdējā laika aktuālāko sabiedrības karsto tēmu dalījās Eiropas Parlamenta deputāte. Bet, runājot par Eiropas zaļo kursu, I. Vaidere teic, ka tas pēc būtības ir plāns, kā dzīvot videi draudzīgāk, vienlaikus nodrošinot arī ekonomisko izaugsmi.
Pētniecība un inovācijas — iespēja Latvijai
Liels uzsvars zaļajam kursam ir likts uz pētniecību un inovācijām. «Tā Latvijai ir iespēja, jo mēs galu galā esam valsts, kurā viens no nedaudzajiem resursiem blakus kūdrai ir arī prāts un cilvēku zināšanas, ar ko Latvija izceļas… Mums ir briljanti studenti, kas pēc tam kļūst par briljantiem speciālistiem,» teica I. Vaidere, piebilstot, ka netic, ka lielās, masīvās kompānijas būs tās, kas atrisinās visas ar vidi saistītās problēmas. Tieši jaunuzņēmumi to varētu darīt, jo tos vadīs kompetenti cilvēki. No Eiropas Savienības budžeta, no dažādiem fondiem un privātiem līdzekļiem šajā jautājumā paredzētas lielas investīcijas.
Eiropas Parlamenta deputāte pastāstīja, ka emisijas un piesārņojuma samazināšana prasīs daudz konkrētu izmaiņu. 35% no visām emisijām rada enerģētika, 29% — transports un 25% — lauksaimniecība. Lauksaimniecībai jākļūst videi draudzīgākai, un paredzēts, ka kopējā lauksaimniecības politikā 40% no visa budžeta nākamajā periodā sekmēs klimatu politikas mērķu sasniegšanu. Būtiski soļi ir vairāk veicināt bioloģisko lauksaimniecību un attīstīt alternatīvas pesticīdu lietošanai. «Katru gadu Eiropā atkritumos pārtiku izmet tik daudz, ka tās saražošanai ir nepieciešami 143 miljardi eiro. ES budžets ir apmēram 175 miljardi. Tas ir ļoti nopietni. 50% no tā ir mājsaimniecībās izmestais,» ar šokējošo faktu dalījās I. Vaidere, turpinot, ka savukārt atjaunojamās enerģijas izmantošanā Latvijai ir diezgan labi rezultāti, un Latvija ierindojas otrajā vietā aiz Zviedrijas. Tāpat deputāte uzsvēra, ka nekad nepieļaus, cik vien būs viņas spēkos, ka zaļā kursa ietvaros tiktu nodarīts pāri trūcīgākiem iedzīvotājiem, kad pēkšņi viņiem tiktu aizliegts laukos braukt ar relatīvi vecām automašīnām un piespiestu pārsēsties dārgos un jaunos automobiļos. «Neba jau cilvēki to negrib. Katrs gribētu braukt ar jaunu un ekonomisku automobili, bet ne katrs to var atļauties. Turēt cilvēku mājās un neļaut viņam pārvietoties būtu necilvēcīgi, un par to ir jādomā. Elektromobiļi ir laba lieta, bet cik tālu ar tiem aizbrauksi, ja nav infrastruktūras?» pārliecībā dalījās I. Vaidere.
Saules enerģijas ieguve Latvijā — iespēja zinātniekiem
Runājot par atjaunojamās enerģijas veidiem Latvijā, deputāte sacīja, ka tie Latvijā galvenokārt ir kurināmā koksne, malka, koksnes atlikumi, briketes, granulas. Latvijā vien seši procenti iedzīvotāju par reālu resursu uzskata saules enerģiju, bet, izstrādājot tādas tehnoloģijas, kas ir pietiekami lētas un kurām pietiktu ar sauli, kas ir Latvijā, tad viss būtu iespējams, tikai ir jāstrādā pie tā. «Es domāju, ka saules enerģija ir nākotne, jo tā nepiesārņo tik lielā mērā vidi, cik to dara citi atjaunojamās enerģijas avoti. Saules baterijas daudz kam netraucē un ir ērtas, bet tās ātri nolietojas un ir diezgan dārgas.» Viņa uzsvēra arī, ka nepieļaujami daudz enerģijas patērē ēkas, tāpēc ir vajadzīgas renovācijas, energoefektivitātes palielinājums, kas ir labi atbalstīta ideja.
Ir jāmācās ar mazākiem līdzekļiem izdarīt vairāk, tādēļ, pieskaroties aprites ekonomikas jautājumam, Eiropas Parlamenta deputāte neslēpa prieku, ka tas laiks, kad iegribu vadīts cilvēks bieži vien kaut ko sadabū un pēc tam met atkritumos, ja kaut kas nepatīk, veidojot daudz atkritumu, pamazām mainās. Pavisam drīz tiks prezentēta aprites ekonomikas programma par to, kā veicināt ilgtspējīgu un remontējamu priekšmetu ražošanu. «Mēs pamazām atgriežamies pie saprāta. Un skaidrs ir tas, ka uzņēmējiem vajadzētu sadarboties ar zinātniekiem, kas Latvijā ir liela problēma, jo, pateicoties nožēlojamam zinātnes finansējumam, mūsu zinātnieki dzīvo bada maizē… Tik zema finansējuma nav nevienā ES dalībvalstī. Bet zinātnieki mums ir un ir spara pilni. Studenti kopā ar pieredzējušiem zinātniekiem cenšas veiksmīgi izstrādāt CO2 uztveršanas sistēmas. Tur ir milzīgs potenciāls uztvert to un pārstrādāt enerģijā. Ļoti svarīgi, lai šie jaunie risinājumi tiktu arī komercializēti,» teica I. Vaidere, turpinot arī par neloģisko un neefektīvo dažādo produktu iepakojumu, kur pie šīs problēmas risinājuma tiek strādāts. Svarīgi ir atrast risinājumus, kā to samazināt un realizēt ideju par to, lai iepakojums būtu pārstrādājams un ražots jau no pārstrādāta materiāla.
Līdz šim no ES fondiem ir finansēti dažādi pasākumi, bet atbalsts zaļā kursa ietvaros arī palielināsies. I. Vaidere uzsvēra, ka runas par Latvijas kūdras ražotnes iespējamo likvidāciju nav patiesas, bet runa ir par to, ka kūdras ražotni ir nepieciešams modernizēt. Ir jāievieš jaunās tehnoloģijas, bet tas viss nedrīkst samazināt iedzīvotāju dzīves līmeni, tāpēc šeit aktuāla ir Taisnīgās pārkārtošanas fonda palīdzība.
Par mežu lomu Latvijas klimata politikā
dalījās Kaspars Eihe, SIA «Krauzers» vadītājs, Viņš minēja, ka kokapstrādes uzņēmumi Latvijā iet uz bezatlikuma tehnoloģiju. Visa biomasa, piemēram, skaida, šķelda, ir sertificēta un līdz ar to tiek rēķināts, kāds enerģijas patēriņš ir jāsasniedz, lai to varētu eksportēt un gala patērētājam būtu izdevīgi sadedzināt, lai šis saražotās enerģijas daudzums, kas iznāk no šīs produkcijas, nepārsniegtu to, kas ir iztērēts, lai to saražotu. Visu regulē valsts likumdošana un vides politika. Ir smalka uzskaite visam, arī enerģijas patēriņam. Uzņēmumam ir piegādes ķēdes sertifikāts, kas nozīmē to, ka ir kontrolēta koksnes ražošana, sākot no nulles cikla, nozāģēšanas un beidzot ar aizvešanu līdz kokzāģētavai. Viss izejmateriāls tiek iegūts no ilgtspējīgiem apsaimniekošanas mežiem, kas nozīmē to, lai nenotiktu noplicinoša, bezatbildīga mežu izciršana daudzās pasaules valstīs.
Vides politika nopietni regulē arī nolietoto riepu uzglabāšanas jautājumu un smago automobiļu servisu. SIA «Krauzers» autoparks saņēmis meža nozares Gada balvu «Zelta čiekurs» par inovāciju, kas veidota kopā ar «Latvijas Valsts mežiem», izstrādājot automašīnām gaisa spiediena sistēmu riepās, kas nodrošina iespēju iebraukt sliktākos meža posmos. Tāpat uzņēmums vērīgi seko līdzi automašīnu degvielas patēriņam, lai izmešu būtu pēc iespējas mazāk. Savukārt Edijs Ločmelis, kas pārstāv SIA «Pindstrup Latvia», prezentācijā demonstrēja izaicinājumus un iespējas Latvijas kūdras nozarei, kas izraisīja arī jautājumus un interesi no Eiropas Parlamenta deputātes puses.
Kooperāciju starp lielo un mazo lauksaimnieku, «domājot zaļi», tika atspoguļota prezentācijā par vides un lauksaimniecības salāgošanu, bet TUV «Nord Baltik» pārstāvis Artūrs Kamenders dalījās ar labiem prakses piemēriem, veicot energoefektivitāti, ko noslēdza Edgara Kudura, AS «Attīstības finanšu institūcija Altum» pārstāvja, prezentācija, iepazīstinot ar aizdevumu iespējām uzņēmuma energoefektivitātei.