Valsts kontrole skatīja māju drošību un pašvaldību publisko infrastruktūru

Talsu novads

27. februārī «Talsu Vēstu» redakcijā laikraksta pārstāvji, kolēģi no «Talsu televīzijas» un laikraksta «Ventas Balss» tikās ar Valsts kontroles padomes locekli un piektās revīzijas departamenta direktoru Edgaru Korčaginu un sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītāju Līgu Krapāni. Viņi iepazīstināja ar veiktajām revīzijām daudzdzīvokļu māju drošībā, pašvaldībās īstenotajiem publiskās infrastruktūras attīstības objektiem un grozījumiem Valsts kontroles likumā, kas paredz tai plašākas iespējas prasīt atbildību, ja nelikumīgi izšķērdēti līdzekļi.
«Par šo tēmu ir jākliedz»
Iepazīstinot ar revīzijas rezultātiem, kas saistīti ar daudzdzīvokļu māju drošību, Valsts kontroles pārstāvis Edgars Korčagins teica, ka 90. gadu vidū notikusī privatizācija radīja daudz īpašnieku un jaunu pienākumu, bet ne visi, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājās, to apzinās. Ir iedzīvotāji, kuri uzskata, ka viņu īpašums ir tikai privatizētais dzīvoklis, bet par kopējo mājas stāvokli nav jārūpējas. Tas rada grūtības šo ēku apsaimniekošanā un pārvaldīšanā.
Revīzijā, kurā skatīti daudzdzīvokļu māju drošības jautājumi, Valsts kontrole bijusi Daugavpils un Valmieras pilsētā, Alojas, Ērgļu, Gulbenes, Limbažu, Olaines, Saldus, Tērvetes un Ventspils novadā. Izvēlētas dažāda veida pašvaldības, lai saprastu, kāda ir to prakse daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanā. Skatīta arī nedzīvojamo ēku uzturēšana, piemēram, skolas, kultūras nami un to apsaimniekošana. Vērtēta arī Ekonomikas ministrijas atbildība, īstenojot mājokļu politiku valstī, un atzīts, ka tajā būtu veicami vairāki uzlabojumi.
Nozīmīga loma jau minēto ēku uzturēšanā ir ne tikai pašiem īpašniekiem, bet arī apsaimniekotājiem. Revīzijā izvērtēts, kā pašvaldību dibinātie ēku apsaimniekotāji apseko ēku stāvokli, plāno darbus, aprēķina ēku uzturēšanai vajadzīgos līdzekļus un veic nepieciešamos remontdarbus. Konstatēts, ka vairāk nekā 50 procentos daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki nemaz nevar uzzināt par savas ēkas stāvokli, jo ikgadējās ēku pārbaudes nav veiktas. Turklāt apsaimniekotāji grēko ar ēku uzturēšanas darbu plānu un remontdarbu tāmju gatavošanu, un kopumā apsaimniekotāju kārtotās māju lietas ir nepilnīgas. Tieši tas pats ir ar nedzīvojamo ēku pārvaldīšanu, kas pieder pašvaldībām (skolas, kultūras nami un bibliotēkas). Arī tur pašvaldībām ir krietni vairāk jāpievērš uzmanība apsaimniekošanas vajadzību noskaidrošanai un šo darbu plānošanai. Bieži vien šo ēku apsaimniekošana ir nodota iestāžu saimniecības pārziņiem, kas ne vienmēr ir profesionāli speciālisti šo darbu veikšanā.
E. Korčagins teica, ka par šīs revīzijas nepieciešamību ierosme nāca arī no pašvaldībām. «Bija pašvaldības, kas teica, lai droši nākam, skatāmies un baudām, jo par šo tēmu ir jākliedz. Un arī revīzijas beigās secinām, ka par šo tēmu tiešām ir jākliedz, jo situācija ar daudzdzīvokļu māju stāvokli un drošību ir tik neforša, cik vien varam iedomāties,» sacīja kontroles pārstāvis. Daudzdzīvokļu mājas ir salīdzinoši vecas un to apsaimniekošanai jāpievērš ļoti liela uzmanība, lai tās būtu drošas dzīvošanai.
Apdomīgi būvēt publiskās infrastruktūras objektus
Savi secinājumi Valsts kontrolei radušies arī pēc veiktās revīzijas pašvaldībās publiskās infrastruktūras attīstībā un kā vietvaras veikušas projektu vadību. Vai pašvaldības izvērtē infrastruktūras projektu prioritāti, ekonomiskumu un efektivitāti: vai objekts konkrētajā vietā ir nepieciešams, prioritārs, saskaņots novada ietvaros un ar blakus novadiem, ir skaidras izmaksas, veikta risku vadība un vērtēti rezultāti. Šī revīzija veikta Bauskas, Carnikavas, Dundagas, Jaunjelgavas, Jaunpils, Jelgavas, Krustpils, Kuldīgas, Ludzas, Rugāju, Salacgrīvas, Siguldas, Stopiņu un Valkas novada un Jēkabpils pilsētas pašvaldībā. Šī bija tā revīzija, par kuru iedzīvotāji varēja sniegt ieteikumus, kuriem publiskās infrastruktūras objektiem būtu nepieciešams pievērst uzmanību un kas šķiet nejēdzīgi. Tādējādi revīzijā iekļauts Krustpils un Salacgrīvas novads, kas bija izvēlēti, balstoties uz iedzīvotāju sniegtajām idejām un priekšlikumiem.
Kā galvenos trūkumus Valsts kontrole secinājusi, ka ir pašvaldības, kur īstenoto projektu nepieciešamība nav identificējama, tiem nav noteikti sasniedzamie rādītāji. Tikai dažās pašvaldībās projektu izdevumiem ir sasaiste ar plānošanas dokumentiem, arī ar attīstības mērķu uzraudzību vietvarām tik labi nesokas, kas liek uzdot jautājumu, vai konkrētā iecere ir iedzīvotāju vajadzība vai domes vadības iegriba? Kā neveiksmīgus piemērus E. Korčagins minēja sporta stadiona izbūvi Rugājos, gan vēl nesen esošo peldbaseina būvniecības bumu, kur sākotnēji aprēķini par to uzturēšanu un izmantošanu krasi atšķiras no reālās situācijas. Uzbūvētās būves prasa ne tikai prāvus uzturēšanas līdzekļus, bet arī papildu ieguldījumus jaunuzcelto objektu pielāgošanai konkrētām vajadzībām. Viena no problēmām — pašvaldības pirms šādu objektu būvēšanas reti vai novēloti rīko sarunas ar konkrēto sporta veidu federācijām. Piemēram, sarunu maz bijis ar peldēšanas federāciju, kā rezultātā, piemēram, Kuldīgā izbūvētajam peldbaseinam pietrūka pāris centimetru, lai tur varētu rīkot starptautiskas peldēšanas sacensības. Šādas sacensības nevar rīkot arī jaunajā Siguldas sporta centrā, taču tur iegādāta augstākās kvalitātes laika kontroles iekārta. Līdzīgi ir ar izbūvētajiem sporta stadioniem. Pašvaldības bieži vien vēlas nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu — uzbūvēt futbola un vieglatlētikas stadionu, bet arī tur būtu nepieciešama konsultācija ar atbildīgajām šo sporta jomu federācijām, profesionāļiem, lai iegūtu labu rezultātu un būve būtu plašāk izmantojama.
Tā kā revīzijā bija iekļauta Dundagas novada pašvaldība, jautājām, kādus secinājumus kontrole izdarījusi šajā novadā. Tie saistīti ar divām būvēm — nepabeigto sporta halli Kolkā, kurai pirms vairāk nekā desmit gadiem tika ņemts kredīts, kas pašvaldībai joprojām jāatmaksā, bet halle izmantošanai nav pieejama. Skatīts veids, kā pašvaldība savā īpašumā ieguva AS «Latvijas Valsts meži» Ziemeļkurzemes apkalpošanas centru, kas agrāk atradās Upes ielā 4. To pašvaldība iepriekšējā domes sasaukumā iemainīja pret meža īpašumu ar domu ēkā izvietot sociālo dienestu, kas tobrīd bija piemērotu telpu meklējumos. Tomēr šis sasaukums telpas dienestam atrada citur un ēku Upes ielā 4 pārdeva. Valsts kontroles pārstāvji uzskata, ka notikušais nebija pārdomāta rīcība, jo pašvaldība izmantoja savus resursus, lai iegūtu ēku, ko izmantot savām vajadzībām, bet beigās pārdeva.
Pērn septembrī paplašinātas
Valsts kontroles pilnvaras. Ja līdz šim likumi paredzēja zaudējumu piedziņas pienākumu, bet praksē zaudējumu piedziņa bija reta parādība, tad, izdarot grozījumus Valsts kontroles likumā, par nelikumīgu rīcību atbildība ir personiska, nevis abstrakta. Izmaiņas noteic, ka nelikumīgi iztērētie līdzekļi būs jāatmaksā valsts vai pašvaldības budžetā, tā veicinot nodokļu maksātāju naudas tiesisku izmantošanu. Valsts kontroles pārstāve Līga Krapāne pauda, ka izmaiņas bija nepieciešamas, jo iestādes nejuta pienākumu atgūt zaudējumus, ignorēja pat acīmredzamus faktiskus zaudējumus. Likuma izmaiņas paredz, ka zaudējumus paredzēts piedzīt tikai tad, ja tie radīti nelikumīgas rīcības rezultātā, bet ne nelietderīgas rīcības rezultātā. Tāpat noteikts, ka dienesta, darba vai amata tiesisko attiecību izbeigšana nebūs pamats, lai zaudējumus nepiedzītu. Šīs izmaiņas attiecas uz tām Valsts kontroles veiktajām revīzijām, kuras uzsāktas pēc 2019. gada 31. jūlija.
Pārbaudes Talsu novada pašvaldības kapitālsabiedrībā turpinās
Pērn septembrī Valsts kontrole publiski paziņoja, ka uzsāk pārbaudi Talsu novada pašvaldības kapitāldabiedrībās. Tās uzmanības centrā būs to sniegtie pakalpojumi iedzīvotājiem, kapitālsabiedrību pārvaldības tiesiskums un atbilstība labās prakses principiem. Revīzija uzsākta, pamatojoties uz Valsts kontroles veikto risku analīzi, kā arī ņemot vērā gan pašvaldības iekšējā auditora, gan ārējā revidenta konstatētās nepilnības un riskus. Saņemts arī ievērojams skaits iedzīvotāju sūdzību, kas Talsus ierindo starp pašvaldībām «līderēm», par kuru sūdzas iedzīvotāji. Pašlaik pārbaudes turpinās un secinājumi par atklāto varētu būt zināmi pēc diviem mēnešiem. E. Korčagins un L. Krapāne «Talsu Vēstīm» apstiprināja, ka Valsts kontrole labprāt ar iegūtajiem rezultātiem iepazīstinātu plašāku sabiedrību, piemēram, rīkojot tikšanos ar iedzīvotājiem klātienē. Šāda tikšanās notikusi arī Garkalnes pusē, kur iedzīvotāji pēc Valsts kontroles rezultātiem aktīvi iesaistījušies diskusijā.

Galvenie secinājumi par daudzdzīvokļu māju apsaimiekošanu:

 Ne visi daudzdzīvokļu mājās dzīvojošie uzskata, ka viņu īpašums ir arī kopējā māja. Ir pašvaldības, kur daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu nav uzņēmies neviens un tā nenotiek.
 Galvenie riski daudzdzīvokļu mājās saistās ar ugunsdrošības prasību neievērošanu, bieži konstatēta jumta seguma caurtece vai to neatbilstošs stāvoklis, mitri, pārplūduši pamati, plaisas ēkā.
 Attiecībā uz skolām, kultūras namiem, sporta būvēm — tās bieži apsaimnieko saimniecības pārziņi, bet ne profesionāli namu apsaimniekotāji.
 Vismaz reizi gadā katra daudzdzīvokļu māja ir vizuāli jāapskata. Ja redzamas kādas problēmas, jāveic tehniskā apsakte. No visām skatītajām mājām mazāk kā pusei tiek veikta vizuālā apskate, sastādīti uzturēšanas darbu plāni un tāmēs plānotas remontu izmaksas.
 Būvvaldes daudzdzīvokļu ēkas drošības novērtēšanā pārbaudes lielākoties veic tikai, reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām, nevis plānveidīgi strādājot, lai pievērstos drošības ziņā visriskantāko ēku situācijas uzlabošanai. Gadījumos, kad būvvalde konstatē nozīmīgus ēkas bojājumus, neseko saistoši lēmumi nepilnību novēršanai.
 Daudzzīvokļu māju siltināšana negarantē to drošību.
 Ekonomikas minsitrijai līdz nākamā gada sākumam jāizstrādā atbalsta mehānisms esošā dzīvojamā fonda uzlabošanai. Tā, iespējams, būs programma, kurā varēs saņemt līdzekļus aizdevuma veidā uz izdevīgiem nosacījumiem daudzdzīvokļu mājās esošo drošības risku novēršanai.