Mums galv nav domāt tik priekš cepurs

Ļaujiet man runāt

Man lieks, ka i pagājus vesel mūžīb, ka es te uz dīvān nav sēdinājs sāv mīkstāko gal. Es saprat, ka jāiedo Vaļenam brīvdien un jāšķieb iekšā sāv viedokl pa diktam svarīg jautājum. Es pat teikt, ka svarīgāks nemaz nav. Nu pa to kroņvīrus, kas pareiz saucās pa koronovīrus, un pa to līnij apmēram. Tā kā es vis laik putrojās a to nosaukum un man sanāk visād — kronovīruss, kornovīruss un kormovīrus, — tapē saukš vīņ pa savam — nu pa kroņvīruss. Un va ta nav viš arī pa karal iekronēts? Neko cit nedzird. Aptiekā nevien to ap mut liekamo respinātor vēl maz brīdiņ apakaļ nevararēj nopirkt, jāiet esot uz Olgs bod. Bet es vienkārš sķaud tam virsū, goda vārds — šķaud virsū. Es domā, ka uz šito kāds diktam daudz peln. Es pat i pārliecināt, ka ir tāds magnāts, kas ko tād pasūt, lai celt to bizness, ko Vaļ, kas i diezgan šerp kundzīt, jau iepriekš piesauc. Nu tas varēt būt līdzīgs kā aptiekbizness, bet noteikt kaut kas simtreiz lielāks, un tās aptieks i tikai astoņkājam vien no ekstremitātēm. Bet es te dziļāk negrib rakāt. Ta ka bļaun pa to kroņvīrus, viss i panikā, bet nesaprot, ka tam tak i diktam daudz paveid, un nāvējošie nav biež. Cit nemaz nepaman, ka i tād karalisko slimīb dabūjuš un izslimojuš. Karoč — uzpūsts te liels burbuls, un kāds uz cilvēk panik baig peln sev čungur. Tie paš respinator ražotāj. Jūs var iedomāties, piemēram, cik vispār i ķīnieš? Un, ja viņ viss nopērk to sejssarg pa vairākām kastēm katram ģimens loceklim, tas ražotājs tuvākos 150 gāds var sēdēt Kanārij salās a viss sāv ģimen, māsīcām un arī a piecpadsmitās pakāps brālēn un vīņ kaimiņiem, kas paņemt līdz visapdzīvotākā ķīnieš kvartāl iemītnieks. Tur tak i tāds kāposts!
Es palasīj vien lāb grāmat, kur bij aprakstīts, kapē mūs tik dikt grib a visām obligātajām vakcīnām sapotēt, kūrs neviens īst nav pārbaudījs. Un es vienkārš ieslēdz sav ķiver un sāk domāt līdz! Neviens nekad nevar izpētīt un pateikt, kā kād vakcīn reaģēs uz kād slimīb, vid vai kād jaun vīruss. I pat izpētīts, ka kār laikā Amerikā viss tie, kas bij vakcinēt pret kaut kād draņķ, nobeidzās, bet palik dzīv tikai tie, kas bij pamukuš. Tas bij sen, bet varbūt kādam jau tad bij izdevīg, ka vīņ izčab?
Bet ko ta es te var runāt pret kauč ko tād, kas peln vairāk nekā melnā zelt īpašniek… Bet man i tād kluss pārliecīb, ka kād liel vīruss un kaits i diktam liel čiekur projekt, kas i gadiem shēmēt un liek šiškām zelt, jo mums vienmēr tad būs vajadzībs. Panikā cilvēk vairs naud netaup. Es to nevar apgalvot, bet es saprot to, ka ļaunums un alkatīb i tik liel, ka ies pār līķiem, lai tik nākt peng. Cilvēk i slim un ar desmit diagnozēm un tās tik pieaug. Es nau dzirdējs, ka kādam paliek labāk vai ka viš izveseļojās, bet redz un saprot, ka vīruss un tablets, iespējams, i tās, kas nodrošin reāl pastāvīgo klientūr. Šitas pats mūs Daņelāns tak bī teics, ka i izpētīts, ka i kāds grups vitamīn, piemēram, kas pat samazin mūž garum, bet va ta mēs to zin? Ne tak! Pērk tik un ēd vis pa kārtai. Mēs brīžam neko nezin. Bet es grib zināt. Kā es grib zināt! I reizs, kad tās draps vaig, bet i reizs, kad mēs i aizgājuš pa tāl. Uz bailēm sanāk visienesīgākais bizness.

Skaidr Egl, pensionār no Tals pus