Mērķis — radīt pakalpojumus sniegt spējīgas pašvaldības

Ziņas

Saeimā marta sākumā sāks skatīt administratīvi teritoriālo reformu trešajā jeb galīgajā lasījumā. Debates par to solās būt garas un plašas, lai rastu kopsaucēju un nākamās pašvalību vēlēšanas 2021. gadā notiku jau jaunajās administratīvajās teritorijās. Par šo jautājumu un citiem, kas saistīti ar pašvaldības darba uzlabošanu, ar reģionālo mediju pārstāvjiem runāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.
Publiski zināms, ka Saeima par jauno novadu karti sāks lemt šomēnes. Plānots, ka visu gandrīz 300 iesniegto priekšlikumu izskatīšanai vajadzēs ilgu laiku. Reģionālo mediju jautāts, vai ministram nav bažu, ka reforma nebeigsies nekad, viņš atbildēja, ka valdība, sagatavojot, atbalstot likumprojektu un iesniedzot Saeimā, savu darbu ir veikusi. Izskanējuši dažādi priekšlikumi, uzklausīti pašvaldību pārstāvji, bet joprojām ir uzskats, ka modelis ar 39 pašvaldībām ir optimālākais.
«Pašlaik bijušas dažas atkāpes no valdības piedāvātā iedalījuma, piemēram, izveidot Saulkrastu novadu. Sagaidu, ka Saeimā par šo jautājumu būs diskusijas un viedokļu apmaiņas. Mūsu uzskatā, pašvaldībām ir jābūt ar pietiekami ekonomisku un administratīvo kapacitāti, lai nodrošinātu iedzīvotājiem pakalpojumus. Citi jautājumi ir jānoliek otrajā plānā,» sacīja ministrs.
Par ierobežojumiem, pārdodot pašvaldību īpašumus
Sarunā ar ministru izskanēja vēl vairāki jautājumi. Viens no tiem — par pašlaik spēkā esošajiem ierobežojumiem pašvaldībām pārdot savus īpašumus. J. Pūce teica: kamēr spēkā nav stājies jaunais administratīvi teritoriālais iedalījums, pašvaldībai ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju jāsakaņo savu īpašumu pārdošanas līgumi, kuru summa ir virs 50 000 eiro. Šāds ierobežojums ir spēkā, ņemot vērā pieredzi pirms novadu izveides 2009. gadā. «Tolaik, kamēr likumprojekts par jauno novadu iedalījumu bija Saeimā, atsevišķi pagasti paguva pat pagastmāju pārdot. Esam apstiprinājuši kārtību, kā vērtējam un prasām pamatojumu, kādām pozīcijām līdzekļus plānots izlietot. Gadījumos, kad pārdodamā īpašuma vērtība iepretim novada budžetam ir liela, prasām arī atzinumu no potenciāli apvienojamām pašvaldībām, kāds ir to viedoklis šajā jautājumā, lai nerastos pārāk lielas saistības. Mums ir bijušas pašvaldības, kas pārdod meža zemi, un kā pamatojumu raksta — lai varētu segt kārtējos pašvaldības budžeta izdevumus. Tas mums, kā lai to pieklājīgi pasaka, rada šaubas par šādu pašvaldību ilgstspēju un savā ziņā parāda, kāpēc bija veicama administratīvi teritoriālā reforma. Kā pašvaldība var strādāt, ja ar ieņēmumiem nevar nosegt kārtējos izdevumus!» klāstīja ministrs.
Pašvaldību izdevumam jābūt kā informatīvam biļetenam
Aktualizēts tika arī jautājums par pašvaldību izdotajiem informatīvajiem izdevumiem. Tur lasāmā informācija ne vienmēr ir saistīta ar tiešo pašvaldības darbu un pieņemto lēmumu plašāku skaidrošanu. Šādu izdevumu izdošanai pašvaldības tērē prāvus finanšu līdzekļus, bieži vien imitējot avīzes un žurnālistu darbu. Uz to ministrs atbildēja, ka Saeimā ir pieņemti grozījumi likumā par masu informācijas līdzekļiem, kas ierobežo masu informācijas līdzekļu reģistrēšanu pašvaldībai kā īpašniekam. Tāpat plānotas izmaiņas saistībā ar informatīvajiem izdevumiem. Atbildīgā ministrija uzskata, ka Latvijā būtu ieviešama līdzīga prakse kā Čehijā, kur pašvaldībām atļauti informatīvie izdevumi, bet noteikts, kādi informācijas veidi tajā būtu publicējami un kāda ir šo izdevumu forma. «Faktiski visi Čehijas pašvaldību izdevumi izskatās vienādi. Es domāju, ka, raugoties tuvākā nākotnē, saistošo noteikumu publicēšana papīra formātā ir lieka resursu tērēšana. Arī likumus papīra formā vairs neizdodam vairākus gadus, jo tie ir pieejami elektroniski. Ejam uz to, lai pašvaldības izdevums iznāktu reizi mēnesī un būtu kā informatīvs biļetens,» sacīja J. Pūce. Tāpat viņš piebilda, ka dienaskārtībā ir informatīvais ziņojums par jauno pašvaldības likumu, kur uzmanība būs pievērsta arī publiskojamās informācijas apjomam pašvaldību mājaslapās, jo mērķis ir nodrošināt informācijas pieejamību iedzīvotājiem par pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem un to darbu. Piemēram, pašlaik Valsts kanceleja īsteno projektu, kurā valsts pārvaldei veido vienoto mājaslapu algoritmu, kuras mērķis ir vienota pieeja iestāžu mājaslapām ar mērķi sniegt iedzīvotājiem vajadzīgo informāciju.
Dot iespēju iedzīvotājiem
Atgriežoties pie administratīvi teritoriālās reformas, vēstuli Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijai nosūtījis arī Valsts prezidents Egils Levits. Viņš vērš uzmanību, ka vietējo pašvaldību domju vēlēšanām jāveicina pēc iespējas visaptveroša attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju interešu pārstāvniecība. Prezidenta ierosinājums saistās ar vēlētāju apvienību iespējām startēt pašvaldību vēlēšanās — nav pieļaujams faktiski likvidēt vēlētāju apvienību tiesības iesniegt novada domes deputātu kandidātu sarakstus. Šāds likumdevēja lēmums mazinātu iedzīvotāju iespējas pārstāvēt savas intereses vietējās pašvaldībās un demokrātijas kvalitāti Latvijas sabiedrībā kopumā. Tā vietā rosināts paplašināt vēlētāju apvienību iespējas piedalīties vietējo pašvaldību vēlēšanās, piešķirot tām tiesības iesniegt deputātu kandidātu sarakstus visās republikas pilsētās un novados pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas. Valsts prezidents vēstulē arī iesaka pārdomāt tādu balsošanas modeli, kas dotu vēlētājiem tiesības balsot ne vien par konkrētu sarakstu, bet arī individuāli par jebkuru no visos sarakstos izvirzītajiem kandidātiem, jo pašvaldībās kandidātu personības ir vairāk pazīstamas un tāds modelis dotu vēlētājiem lielāku ietekmi uz rezultātiem.