Krīžu centra pastāvēšana joprojām neskaidra

Talsu novads

Ceturtdien, 27. februārī, Talsu novada domes sēdē deputāti neapstiprināja lēmumu par Talsu novada krīžu centra likvidēšanu. Tas gan nenozīmē, ka tas maina krīžu centra padomes lēmumu, jo Talsu novada pašvaldība ir tikai viens no trīs padomes locekļiem. Pārējie divi ir Latvijas Bērnu fonds (LBF) un nodibinājums «Talsu sieviešu un bērnu krīžu centrs», kuri jau nobalsojuši par centra likvidāciju. Pēdējā brīdī domes sēdē LBF gan sniedza cerību staru — dodot pašvaldībai pusgadu laika, lai atrastu vajadzīgās telpas centram.
Talsu novada pašvaldība ir viena no nodibinājuma «Talsu novada krīžu centrs» dibinātājiem. Šā gada 31. janvārī pašvaldība saņēma LBF iesniegumu par krīžu centra padomes sasaukšanu. Tajā pašvaldību pārstāvēja Talsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Normunds Tropiņš. Padomei sanākot, visi trīs (pašvaldība, LBF un nodibinājums «Talsu sieviešu un bērnu krīžu centrs», kā dibinātājs ir Talsu ev. luteriskā draudze, tāpēc to pārstāvēja draudzes priekšnieks Ainārs Lūks) nobalsoja «par» krīžu centra likvidāciju. N. Tropiņš pirms balsojuma gan paskaidroja, ka viņa balsojums jāapstiprina arī Talsu novada domei, tomēr deputāti ar savu balsojumu 27. februārī to neatbalstīja.
Kā nonāca līdz solim likvidēt centru?
Viss sākās 2018. gadā, kad Talsu novada krīžu centrs informēja dibinātājus par būtisku klientu skaita samazinājumu un tādēļ radušos problēmu sniegt pakalpojumus iepriekš saņemtā finansējuma apjomā, ko bija piešķīris LBF. Tajā brīdī krīžu centrs atradās divos Saules ielas 7 ēkas stāvos, bet saistībā ar to, ka klientu un līdz ar to finansējuma apjoms samazinājās, tika nolemts, ka krīžu centrs turpmāk paliks vienā ēkas stāvā, lai nerastos aizvien lielāki parādi par telpām. Īpašums pieder Talsu ev. luteriskajai baznīcai, un par telpu izmantošanu noslēgts nomas līgums.
Pērn situācija krīžu centrā mainījās. Klientu skaits palielinājās un tika prognozēts, ka tas aizvien palielināsies, kas nozīmē, ka viens stāvs pakalpojumu sniegšanai būtu par mazu. Tikmēr pirmajā stāvā ievācās ģimeņu un bērnu attīstības centrs «Brīnumiņš», kas pirms tam mita ēkā Talsu Baznīckalnā, kas centram bija par šauru. Krīžu centrs nonāca ķīlnieka lomā.
Saprotot, ka krīžu centram turpmākās darbības nodrošināšanai nepietiek ar telpām vienā stāvā, centrs vērsās pie Talsu novada pašvaldības, lūdzot palīdzēt atrisināt šo jautājumu, piedāvājot telpas citviet, kas būtu aptuveni 350 kvadrātmetrus plašas. Pašvaldība piedāvāja trīs variantus: Strazdes bērnunama ēku, viesnīcas ēku «Rezidence» Vandzenē un Virbu pamatskolas ēku. Krīžu centra un LBF pārstāvji piedāvātos variantus apskatīja, tomēr tiem nepiekrita, katrā vietā norādot uz mīnusiem, piemēram, attālums līdz pilsētai. Piedāvāti arī trīs pašvaldībai piederošie zemesgabali Talsos, kur būtu iespējams uzbūvēt atbilstoša lieluma ēku krīžu centra mājvietai. Arī tie neguva atbalstu. Paralēli dažādus īpašumus, tai skaitā privātīpašumus, apskatīja arī LBF pārstāvji, tomēr nekas atbilstošs vai saprātīgas pieejamas summas ietvaros netika atrasts.
Rezultātā šā gada 6. februārī notika nodibinājuma padomes sēde, kurā pēc LBF priekšlikuma tika izskatīts jautājums par krīžu centra likvidēšanu. Par to nobalsoja visi padomes pārstāvji. LBF pauda, ka šis lēmums ir nemaināms, jo ir rasta iespēja krīžu centra darbību nodrošināt citā novadā, kā atklājās domes sēdē — Saldus novadā. Pašvaldība vēlāk informēja, ja krīžu centrs patiesi tiks likvidēts, tā pakalpojumus turpmāk varēs nodrošināt centros Zantē un Ventspilī.
Katrs runā savā valodā
Dzirdot gan Talsu novada domes sēdē spriesto, skaidroto, kur tikās visi nodibinājuma pārstāvji, gan pēc tam uzklausot krīžu centra vadītājas sacīto, rodas secinājums — katra no iesaistītajām pusēm domā, ka ir darījusi, cik nu ir savos spēkos, bet patiesībā dibinātājiem savā starpā vienkārši nav bijusi pietiekama komunikācija, lai panāktu to, ka centru nav nepieciešams likvidēt. Un cietēji šai ne līdz galam veiksmīgajai komunikācijai būs krīžu centra klienti un darbinieki (nepilni 20), kuri, ja centru tomēr likvidēs, zaudēs darbu.
LBF vadītājs Andris Bērziņš vairākkārt uzsvēra, ka viņam ir ļoti žēl, ka krīžu centru Talsos vajadzētu slēgt, jo šeit ir izveidojusies ļoti laba komanda, kas labi veic savu darbu. «Lai centrs varētu sniegt pakalpojumus, ir vajadzīgas divas lietas — komanda un telpas. Svarīgi, lai bērns šajās telpās jūtas labi, jo vide ir ļoti būtiska. Šos bērnus nevar vienkārši «kaut kur iebāzt». Lai arī dibinātāji ir trīs, diemžēl ir sajūta, it kā mēs, LBF, būtu visbagātākie un tie, kuriem problēma jāatrisina pašiem. Telpu jautājumu esam skatījuši jau divus gadus, vairāk to nevar vilkt garumā. Mēs esam nonākuši pie sava lēmuma,» pauda A. Bērziņš. Viņš arī uzskaitīja vairākas vietas, īpašumus, ko LBF apskatījis un kāpēc tie nav derējuši, tāpat tika minēti piemēri no citiem novadiem, kur pašvaldības atbalsta krīžu centru darbību.
Plašu skaidrojumu, ko pašvaldība paveikusi, lai atrisinātu telpu jautājumu, komitejas sēdē sniedza N. Tropiņš. Viņš noraidīja pārmetumus pašvaldības virzienā par to, ka tā neesot vēlējusies sadarboties. «Es tam absolūti nepiekrītu, gribētu teikt, ka tas drīzāk ir otrādi, jo LBF laikam nav pārliecības, ka te jābūt krīžu centram. LBF, manuprāt, ir rīkojies negodprātīgi pret Talsu novada pašvaldību, un risināt viņi neko īsti negrib,» sacīja N. Tropiņš, uzskaitot ēkas, ko pašvaldība piedāvājusi.
Deputātu viedokļi par situāciju, līdz kādai nonākts, bija arī diezgan skarbi, saucot domes vadību pie atbildības un pārmetot tai bezdarbību un «meditēšanu» darba laikā, nevis strādāšanu, kā to salīdzināja Inga Gluzda. Savukārt Lauris Pīlēģis notiekošo raksturoja kā «kārtējo nozari, kas novadā būs iznīcināta». Skatoties ilgtermiņā, viņaprāt, šāds lēmums nav pareizs. Ilva Norenberga pauda, ka neveiksmīgas komunikācijas dēļ cietīs vismazāk aizsargātā sabiedrības daļa. Turklāt, domājot gaidāmās administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, šāds krīžu centrs jo sevišķi būtu nepieciešams. Arī Talsu novada krīžu centra vadība uzskata, ka pašvaldība nepietiekami iesaistījusies telpu risināšanas jautājumā, ka darbība bijusi vairāk formāla, nevis ar patiesu vēlmi un rūpi to atrisināt.
Rezultātā vairums deputātu balsoja «pret» krīžu centra likvidāciju. Jāuzsver, ka tas gan nemaina pārējo dibinātāju — LBF un nodibinājuma «Talsu sieviešu un bērnu krīžu centrs» — balsojumu, kuri balsoja «par» likvidāciju. LBF kā «glābšanas riņķi» izteica pašvaldībai piedāvājumu — ja tā pusgada laikā atradīs telpas, krīžu centrs netiks likvidēts.
Krīžu centrs cer uz risinājumu
Nākamajā dienā pēc notikušās domes sēdes sazinājāmies ar Talsu novada domes priekšsēdētāju Daini Karolu, vaicājot, kāda būs turpmākā rīcība, lai telpu jautājums tomēr tiktu atrisināts. Viņš solīja, ka iesaistītie vēlreiz rūpīgi izvērtēšot telpas, un patlaban pašvaldība uzskata, ka nepieciešams detalizētāk izskatīt Strazdes bērnunama telpu variantu.
Talsu novada krīžu centra vadītāja Lelde Zosa «Talsu Vēstīm» sacīja, ka ir gatavi diskutēt par piedāvātajiem telpu variantiem, tomēr uzsverot, ka tām vajadzētu būt pilsētā vai pēc iespējas tuvāk tai, lai krīžu centrs varētu darboties pēc iespējas labāk, rezultatīvāk un operatīvāk, kas, esot novada nomalē, nav tik ļoti iespējams. «Mums pilsētā ir ļoti daudz aktivitāšu. Apmeklējam deju, keramikas u. c. nodarbības, vedam bērnus uz kino, koncertiem, apmeklējam muzejus u. tml. Katrai bērnu grupai, kas pie mums uzturas, cenšamies maksimāli sniegt socializēšanās iespējas, tāpēc pilsēta vai tās tuvums mums der labāk.
Man ir prieks, ka domes deputāti ar savu balsojumu parādīja, ka vēlas iesaistīties jautājuma risināšanā. LBF paziņojums, ka viņi dod vēl pusgadu, lai tiktu atrisināts jautājums par telpām, mums noteikti deva cerības un optimismu, kas pirms tam bija zudis. Pēc šīs sēdes radusies cerība, ka varēsim turpināt darbu. Radās sajūta, ka tikām saredzēti un sadzirdēti Talsu novada pašvaldībā. Mūsu darbs ir ļoti sarežģīts, ko veic ļoti profesionāls kolektīvs. Mēs esam «sapņu komanda», un visus šos gadus esam brīnišķīgi strādājuši. Būtiski, ka sadarbojamies ar bāriņtiesu, sociālo dienestu, pašvaldības un Valsts policiju. Viss notiek ļoti operatīvi, kā iznākumā varam ātrāk iegūt rezultātu. Un, tā kā priekšā gaidāma novadu apvienošana, domāju, ka tas ir būtiski, lai esam šeit, Talsu novadā, jo citviet tas var nebūt tik produktīvi,» ir pārliecināta L. Zosa.

Talsu novada krīžu centrs — to radīja, lai sniegtu sociālo, psiholoģisko un cita veida nepieciešamo palīdzību krīzes situācijā nonākušām personām. Šajā centrā gan darbinieki, gan klienti dienas pavada ģimeniskā, siltā, drošā atmosfērā — piepildot ikdienu ar dažādām aizraujošām nodarbībām, mācoties dažādas ikdienā noderīgas prasmes profesionāļu uzraudzībā.
Gadā ir vidēji 120—160 klienti, kuri tiek uzņemti visu diennakti.