SIA «Talsu ūdens» turpinās vadīt Igors Kude

Talsu novads

Igors Kude valdes locekļa amatā SIA «Talsu ūdens» ir kopš 2015. gada. Šā gada 20. februārī viņam beidzās pilnvaru termiņš, un pēc darba izvērtēšanas viņš apstiprināts arī uz nākamo termiņu — pieciem gadiem.
Talsu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļas vadītāja Inita Fedko informē, ka izvērtējumu veica pašvaldības komisija, pamatojoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu, ņemot vērā Pārresoru koordinācijas centra vadlīnijas kapitālsabiedrības valdes locekļu kandidātu atlasei un izvērtēšanai, kapitālsabiedrībās, kurās valstij kā dalībniekam ir tiesības izvirzīt valdes un padomes locekļus.
Piecos gados paveiktais
Galvenais un lielākais projekts, kas paveikts, — ir pārņemtas ūdenssaimniecības visā Talsu novada teritorijā, izņemot Vandzenes pagastu, kur pakalpojumus sniedz privāts uzņēmums. «Līdz šim esam ieguldījuši ievērojamas investīcijas sistēmu darbības uzlabošanā un vides aizsardzības prasību ievērošanā, lai nodrošinātu iedzīvotājiem kvalitatīvu dzeramo ūdeni un attīrītu notekūdeņus. Pārņemtajās teritorijās ieņēmumi no ūdens un kanalizācijas sniegtajiem pakalpojumiem nesedza ekspluatācijas izdevumus, nemaz nerunājot par ieguldītajām un vēl nepieciešamajām investīcijām, tāpēc nācās sagatavot jaunu tarifa projektu, kas stāsies spēkā no šā gada 1. marta,» teic I. Kude.
Realizēti arī Eiropas Savienības (ES) ūdenssaimniecības projekti. 2015. gada vasarā pabeigts projekts «Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Talsos, II kārta», izbūvējot 3557 metrus ūdensapgādes un 3903 metrus kanalizācijas tīklus. Pēc darbu pabeigšanas centralizētajai ūdensapgādei un kanalizācijai varēja pievienot ap 300 jaunu klientu. Savukārt pērn 2. septembrī pabeigti būvdarbi projektā «Stendes pilsētas ūdenssaimniecība, II kārta», kur plānoti ap 92 pieslēgumi centralizētiem kanalizācijas tīkliem. «Cenšamies radīt mūsdienīgu infrastruktūru pilsētvidē, lai mazinātu piesārņojumu, ko rada nosēdbedres, kuras ne vienmēr ir hermētiskas,» skaidro I. Kude.
Izveidota jauna sistēma skaitītāju rādījumu ziņošanai un norēķiniem par ūdenssaimniecības pakalpojumiem, tā samazinot rēķinus drukātā formā. Un 2018. gadā uzņēmums izstrādāja energopārvaldības sistēmu un sertificēja to atbilstoši prasībām, domājot par energoefektivitāti un elektroenerģijas izmaksu samazināšanu.
Vieglas dzīves nebūs
«Uz nākotni skatos pozitīvi un, kaut arī paveikts liels darbs, priekšā darāmā ir krietni vairāk… Ceru, ka SIA «Talsu ūdens» kolektīvs spēs sekmīgi darboties ilgtermiņā. Lai visu paveiktu, reizēm jāspēj rast kompromisus, tomēr jāuzteic darbinieki, uz kuriem vienmēr var paļauties — vairums no viņiem strādā vairāk nekā piecus gadus, ir profesionāļi. Saskaramies ar problēmu piesaistīt jaunus sertificētus tehniskos speciālistus, jo atalgojums nav pietiekami konkurētspējīgs,» stāsta I. Kude.
Turpmāko gadu darbībai SIA «Talsu ūdens» ir izstrādājis un novada domē ir atbalstīta uzņēmuma vidējās darbības stratēģija 2020.—2022. gadam. Tas ir pamatdokuments uzņēmuma darbībai. Novadu reforma, kas notiks nākamgad, dokumentā nav ietverta, un par to vēl ir daudz nezināmā.
Šobrīd galvenais esot uzlabot uzņēmuma finansiālo stāvokli. I. Kude ir pārliecināts, ka jaunais ūdens un kanalizācijas tarifs palīdzēs uzņēmumam to izdarīt tuvāko gadu laikā.
Trūkst tehniskā nodrošinājuma
«Kaut arī iepriekšējos gados ir daudz paveikts autoparka un tehniskā nodrošinājuma atjaunošanai un izveidei, uzskatu, ka tik lielas ūdenssaimniecības apkalpojamās teritorijas dēļ mums joprojām pietrūkst tehniskā nodrošinājuma. Visu novada decentralizētās kanalizācijas apkalpošanu un visu 22 notekūdeņu attīrīšanas iekārtu apkopi mēs veicam ar vienu automašīnu, kurai ir tikai trīs kubikmetru muca. Šogad plānojam iegādāties mazlietotu asenizācijas auto ar astoņu kubikmetru mucu. Diemžēl Latvijā no lielajiem novadiem esam vienīgie, kam līdz šim nav izdevies iegūt savu hidrodinamisko mašīnu, par ko runāju katru reizi, kad ir iespēja gan ar Talsu novada pašvaldības vadību, gan sabiedrību, jo šī iekārta mums ir ļoti nepieciešama. Pagaidām veicam tikai kanalizācijas tīklu avāriju novēršanu, bet ne profilaktisko tīrīšanu un apkopes darbus,» skaidro valdes loceklis.
Lielus finanšu un darbaspēka resursus prasa notekūdeņu attīrīšanas iekārtu (NAI) uzturēšana, lai ievērotu vides prasības. Nākamajā plānošanas periodā uzņēmums paredzējis vairāku NAI renovāciju. Sāpīgākā problēma ir Pastendes NAI, kas attīra Talsu pilsētas notekūdeņus, tur tiek vestas asenizācijas mašīnas no visa novada. Tā ir būvēta 2002. gadā, daļa iekārtu ļoti nolietojušās un tehnoloģijas novecojušas, tāpēc steidzami nepieciešama rekonstrukcija. SIA «Talsu ūdens» to nevar izdarīt ar saviem spēkiem, jo investīcijas ir vairāki miljoni, tāpēc uzsākuši sagatavošanas darbus, lai piesaistītu ES finansējumu.
Šobrīd vissāpīgākā problēma — notekūdeņu dūņu apstrāde un realizācija. «Tā nav tikai mūsu, bet visu ūdenssaimniecību problēma, tāpēc Latvijas Ūdens un kanalizācijas asociācija šogad plāno izstrādāt kopējās vadlīnijas un stratēģiju notekūdeņu dūņu apsaimniekošanai, ko iesniegs valdībai. Esam paredzējuši jau tagad ieguldīt dūņu apstrādes iekārtu remontā un apsveram jaunas iekārtas iegādi. Rekonstrukcijas gadījumā jāparedz arī jauna decentralizētās kanalizācijas pieņemšanas punkta izbūve,» pauž I. Kude.
Pastiprinās kontroli uzņēmumiem un privātpersonām
SIA «Talsu ūdens», pamatojoties uz Talsu novada domes saistošajiem noteikumiem «Decentralizētās kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtība Talsu novada pašvaldībā», kas stājās spēkā pērn, ir deleģēts izveidot decentralizētās kanalizācijas sistēmu reģistru un veikt kontroli un uzraudzību. «Aicinu Talsu novada iedzīvotājus iepazīties ar šiem noteikumiem, un tiem, uz kuru apdzīvotām vietām tas attiecas, reģistrēt īpašumā esošās decentralizētās kanalizācijas sistēmas,» mudina I. Kude. Plašāka informācija par noteikumiem ir pieejama uzņēmuma mājaslapā.
Turpināsies darbs pie jaunu kanalizācijas pieslēgumu izbūves centralizētajiem kanalizācijas tīkliem. «Mudinām pieslēgties Stendes pilsētas iedzīvotājus, kur izbūvēti jaunie tīkli — Talsu, Saules, Pionieru, Rožu, Ozolu, Liepu ielā, jo līdz 2022. gadam jābūt nodrošinātam 100 procentu pieslēgumiem «Stendes ūdenssaimniecība, II kārta» projekta ietvaros, lai sasniegtu tajā izvirzītos mērķus un izvairītos no finanšu korekcijām. I. Kude atgādina iedzīvotājiem, ka ir pieejams Talsu novada pašvaldības līdzfinansējums kanalizācijas pieslēguma izbūvei.
«Plānots arī pastiprināt kontroli uzņēmumiem un privātpersonām par ievadīto notekūdeņu kvalitāti centralizētajos kanalizācijas tīklos, vai tie atbilst tipiskajiem notekūdeņiem. «Veiksim pārbaudes ēdināšanas uzņēmumos, lai pārliecinātos, vai uzņēmumiem ir tauku ķērāji, vai tos regulāri tīra. Pārbaudes plānojam arī skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs,» brīdina valdes loceklis.
Tāpat plānots pastiprināti pārbaudīt īpašumus, kur lietusūdens tiek novadīts centralizētā kanalizācijas sistēmā. «Lietusūdens rada papildu slodzi notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, tāpēc gadījumos, ja īpašnieki būs pievienojušies kanalizācijas sistēmai, būs jārod risinājumi lietusūdeņu novadīšanai citur vai jāmaksā kompensācijas maksājums,» brīdina I. Kude. «Vieglas dzīves nebūs, bet ir zināms gandarījums, ka pašvaldība arī turpmāk ir uzticējusi man risināt šos jautājumus,» teic SIA «Talsu ūdens» valdes loceklis I. Kude.