Atmest lieko un atvērt ceļu jaunajam

Viedokļi

Pašlaik pasaulē ir ļoti nepamatota panika. Ierakstot šos vārdus meklētājprogrammā, atradīsiet Veselības ministrijas galvenā infektoloģijas speciālista viedokli par jauno koronavīrusu. Rūpīgi sekojot līdzi pasaulē un Latvijā notiekošajam, līdzīgus virsrakstus iespējams attiecināt arī uz citām tēmām, piemēram, netaisnību. Šo uzskaitījumu varētu turpināt — pasaulē aug atmazgātās naudas plūsma, samazinās preses brīvība, pieaug bads un palielinās prieka deficīts.
Pieņemu, ka ar grūtsirdību lielākā vai mazākā mērā savā dzīvē ir sastapies katrs, — tas ir psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas bezcerīgas skumjas, drūmums un nomāktība. Ņemot vērā, ka aizvien biežāk tiek dzirdēts par tādiem psihiskiem traucējumiem kā veģetatīvā distonija un panikas lēkmes, nav brīnums, ka atšķirt šos stāvokļus kļūst aizvien grūtāk. Lai arī skumjas un depresija ir savstarpēji saistītas, tas nav viens un tas pats. Šķiet, ka laikā, kad pasaulē tik liels uzsvars tiek likts uz augstu labklājības līmeni, mēs ejam otrā galējībā un piedēvējam sev problēmas, kuru mums patiesībā nemaz nav. Pārāk liela sevis analizēšana var būt nogurdinoša un atņemt tās prieka druskas, kas vēl ir palikušas. Jāatzīst, ka arī es pati esmu sastapusies ar situācijām, kad pieķeru sevi pārlieku analizējot kaut ko, kas patiesībā nav manas uzmanības vērts. Dažkārt aizdomājos par to, kā lietas uztver stiprā dzimuma pārstāvji. Pēdējās desmitgadēs veiktie pētījumi norāda, ka smadzeņu garozas labā puslode vīriešiem parasti ir biezāka nekā sievietēm. Kad smadzeņu izpētes laikā indivīdiem tika rādīti emocionāli intensīvi attēli, sieviešu smadzeņu emocionālie centri iedegās, bet vīriešu smadzenes uz tiem reaģēja daudz mazākā mērā. Šķiet, ka vīrieši uz emocionāliem impulsiem reaģē daudz mierīgāk. Domāju, ka šo prasmi daudzas daiļā dzimuma pārstāves labprāt aizņemtos.
Lai vai kā, ģenētiku izmainīt mēs nevaram. Neatliek nekas cits kā strādāt ar savu iekšējo pasauli. Kā to darīt? Ļoti vienkārši — atrast lietas, kas palīdz atslēgties no visa, kas nevajadzīgi maļas pa galvu. Vienam tā var būt gara pastaiga pa mežu, citam sports, bet vēl kādam — gleznošana vai mūzikas baudīšana. Lietas, ko mēs uzskatām pašas par sevi saprotamām, patiesībā ir tās, kas bieži vien spēj sagādāt vislielāko prieku. Par manu dopingu un neatņemamu dzīves sastāvdaļu ir kļuvis sports un būšana pie dabas. Pilniem malkiem tverot brīvību un nepieradinātību, kas valda tikai dabā, iespējams atjaunot spēkus, uzlādēties jaunam darba cēlienam un pat piedzīvot pašatklāsmi. Arī fizisko aktivitāšu efektivitāte un ietekme uz labsajūtu ir sen pierādīta — kur prāts ir bezspēcīgs, tur talkā nāk kustības. Protams, ceļš uz savas iekšējās pasaules sakārtošanu var būt dažāds — kas vienam ir labākās zāles, otram sagādās mokas. Tieši tāpēc ir svarīgi ieklausīties sevī.
Dot padomus šajā jomā, manuprāt, ir lieki. Ielīst otra ādā nevar un arī nevajag. Pietiks, ja iejutīsimies paši savā ādā, sapratīsim, kas mums ikdienā sagādā prieku un nepiedēvēsim sev problēmas, kuru mums patiesībā nemaz nav.