«Mašīnas ir mans dzīvesveids»

Uzņēmējdarbība

Kopš šā gada sākuma Talsu novada Lībagu pagastā 22 gadus vecais strazdenieks Kristers Jakimovs atvēris savu autoservisu SIA «Urgas auto». Klientu loks jau veidojas, un jaunietis ir pozitīvi noskaņots par gaidāmo nākotnē.
Šosejas «Ventspils—Rīga» malā, Lībagu pagastā, blakus krustojumam, kur ir ātruma ierobežojums «70 km/h» un kas ved uz Stendi un Laucieni, telpas autoservisam atradis strazdenieks Kristers. «Jau no bērna kājas esmu blakus mašīnām un ar tām saistītiem jautājumiem, jo ar to ir aizrāvies mans tētis Rolands, kurš ir izbijis ugunsdzēsējs. Kad man bija desmit gadi, tētis man nopirka sporta mašīnu, astoto žiguli, un ar to sākās vislielākā interese… Un šī aizraušanās ir saglabājusies līdz šim,» dalās jaunietis. To, ka viņš kādudien gribēs savu autoservisu, sapratis, kad sākušies pirmie strīdi ar tēti par garāžas lietošanu.
16 gadu vecumā Kristers vasarā pirmo reizi devās uz Angliju, lai piepelnītos, jo autokrosā, kur viņš brauc joprojām, nepieciešams nepārtraukti ieguldīt līdzekļus. Pēc Kandavas lauksaimniecības tehnikumā iegūtās automehāniķa kvalifikācijas viņš vēlreiz devās uz ārzemēm, lai nopelnītu naudu (zīmīgi, ka arī tur viņš strādāja par automehāniķi) un ieguldītu to savā biznesā. Pa vidu visam vēl apmeklēja Ventspils tehnikumu, kur gada laikā ieguva metinātāja kvalifikāciju. «Man ļoti patīk mācīties. Apsveru apgūt vēl kaut ko.»
Darīt to, kas patīk un interesē
«Telpas atradu ļoti spontāni. Kādā dienā braucām ar draugu garām šai ēkai un nospriedām, ka te būtu labi!» Tā kopš šā gada sākuma autoserviss uzsācis darbību ar pilnu sparu. Kristers piedāvā visa veida automobiļu tehnisko apkopi.
«Esmu pārliecināts, ka cilvēkam ir jādara tas, kas patīk,» spriež jaunietis. Bet vai vienmēr ir viegli darīt to, kas patīk? Kristers domā, ka šajā nozarē jā. «Man ļoti patīk sadarboties un komunicēt ar cilvēkiem. Jā, protams, visi darbi, lai saremontētu auto, nav viegli, bet tas rada izaicinājumu. Jo sarežģītāk, jo interesantāk, un ātrāk to gribas paveikt. Katru reizi ir kaut kas jauns, atšķirīgs, neviena diena nav vienāda, un man tas patīk,» stāsta K. Jakimovs.
Lai jaunietis varētu labāk un veiksmīgāk atsperties un attīstīt savu uzņēmumu, Kristers iestājies arī Talsu biznesa inkubatorā. Pašlaik, pateicoties inkubatora grantiem, viņam ir atbalsts, lai segtu daļu telpu īres maksu, vēlāk Kristers plāno iegūt līdzfinansējumu arī dažādu iekārtu iegādei, kas autoservisā vajadzīgas ne mazums… «Par inkubatoru uzzināju nejauši tajā pašā nedēļā, kad atradu šīs telpas. Man par to izstāstīja drauga mamma. Atradu telefona numuru, piezvanīju Dagmārai (Dagmāra Dreiškena, Talsu biznesa inkubatora vadītāja — aut.). Viņa bija ļoti pretimnākoša, uzreiz sarunājām tikšanos, un man pavērās jauna pasaule ar daudzām iespējām. Inkubatorā apmeklēju dažādus kursus, nodarbības, iepazīstu daudz jaunu cilvēku. Informācija, uzzinātais un padomi ir ļoti interesanti un noderīgi. Inkubatorā ļoti nāk pretī, un galvenais, ka viss ir par velti. Atliek vien pateikt, ko gribas uzzināt, iemācīties, un tas viss tiek nodrošināts. Iespēju ir daudz, galvenais, tās jāizmanto. Un tā ir laba iespēja notestēt savu ideju, saprast, vai tā strādās vai ne. Inkubatorā viss izkristalizēsies, jo, sēžot vienam pašam mājās, to nevar izdarīt. Tāpēc aicinu arī citus izmantot iespēju un tur iesaistīties,» mudina Kristers.
Klientu loks jau veidojas
«Man šeit ļoti patīk, ir forši. Jā, protams, nav Talsu centra, bet šeit ir citas priekšrocības — šosejas mala, nav tālu no Talsiem un arī Lībagu pagastā ir ļoti daudz iedzīvotāju. Lai arī dzīvoju Strazdē, tur telpas nemeklēju, jo tur nav cilvēku… Nebūtu pieprasījuma. Neteiktu, ka man te iet slikti. Informācija par mani no mutes mutē ir aizgājusi, gandrīz katru dienu piebrauc kāds svešs cilvēks. Lai arī neesmu te ilgi, reizēm pieraksts uz remontu jāgaida pat aptuveni nedēļu. Klientu loks jūtami veidojas. Pieprasījums ir, tikai jāstrādā! Uzskatu, ka lielos vilcienos nekas nav grūti, galvenais ir būt pozitīvam. Jā, protams, var parādīties kādas negatīvas vēsmas no konkurentiem, bet pagaidām neko tādu neesmu izjutis, ceru, ka tā arī paliks,» ar smaidu sejā teic Kristers. Visvairāk uz remontu tiek vestas 2000.—2010. gada izlaiduma mašīnas, pa retam arī kāda jaunāka.
Tā kā strazdenieks kopš desmit gadu vecuma brauc autokrosā, viņa klientu lokā ir arī sporta mašīnu īpašnieki. «Mašīnas ir mans dzīvesveids, gan vaļasprieks, gan darbs. Arī nākotni redzu saistītu ar šo jomu te, Talsu novadā. Ārzemēs negribu dzīvot, jo, kad tur biju, man ļoti trūka draugu un ģimenes, savējo. Rīga arī mani nesaista. Jā, tur droši vien ir vieglāk attīstīt biznesu, bet pilsētas dzīve nav domāta man. Kad aizbraucu ciemos pie kāda uz Rīgu, man pietiek ar divām trīs dienām, un es gribu atpakaļ. Man patīk laukos, te arī cilvēki ir citādāki. Strazdē esmu dzimis, audzis, tur ir manas mājas,» ar pārdomām dalās Kristers.
Bez atbalsta neiztikt
Vaicājot, kā jaunietis tiek galā ar uzņēmējdarbības dokumentāciju, vai viņu nebiedēja iespējamā birokrātija, viņš atbild: «Tam jau ir domāta grāmatvede! Man jau galvenokārt tikai jāizraksta čeki, pārējo izdara grāmatvede. Pats nekad nevar visu zināt, tāpēc šādas lietas labāk uzticēt kādam, kas to pārzina. Nevajag censties pašam izdarīt visu. Bet, jā, atzīšos, ka sākumā biju satraucies, ka varētu būt traki, bet tā nemaz nav, jo visi cilvēki nāk pretī. Līdz šim izjūtu tikai to, ka visi priecājas un atbalsta to, ka es cenšos un kaut ko daru. Protams, man viss vēl priekšā, bet pagaidām uz visu skatos ļoti pozitīvi,» enerģiski teic Kristers.
Jaunietim ir ieceres arī nākotnei: sadarboties ar citiem uzņēmumiem, paplašināties, pieņemt kādu darbā, iekārtot arī otru, blakus, telpu, kas pašlaik ir tukša. Savukārt, domājot par novada nākotni, viņš cer, ka tas attīstīsies, un arī uz to viņš raugās ar optimismu. «Nav jau tā, cilvēki tikai aizbrauc, daudzi arī atgriežas. Domāju, ka ar laiku šādu cilvēku būs aizvien vairāk. Arī mani draugi ir šeit, laukos, visi kaut ko dara, fīrējas, palīdzam cits citam. Bez ģimenes un draugu atbalsta, protams, būtu krietni grūtāk,» atzīst jaunietis. Tagad priekšā gaidāma vasara, un Kristers jau paredz, ka tad darba būs ļoti daudz, jo tas ir sacensību sezonas laiks.
«Ja kādam ir ideja, sapnis, nevajag par to šaubīties, bet gan iet, darīt un realizēt. Mēģināts nav zaudēts, jo — kas neriskē, tas nedzer šampanieti!» ir pārliecināts strazdenieks K. Jakimovs.