Katram savs zemes stāsts

Viedokļi

Ar lielu interesi ikreiz vēroju Latvijas Televīzijas raidījumu «Zemes stāsti». Priecājos, ka tas vēsta par jauniem cilvēkiem un darbīgām ģimenēm, kuri savu vietu spējuši rast laukos. Šie cilvēki redz, ka tā ir vide, kurā dzīvot, attīstīt uzņēmējdarbību un audzināt bērnus, neskatoties, ka sākotnēji vides sakārtošanā bija jāpieliek smags darbs, prāvi finanšu resursi, lai to izveidotu tādu, kā vēlas. Viņi darba nebaidās, jo atzīst, ka to dara paši sev un ģimenei. Protams, neiztiek arī bez grūtībām, jo bijušas reizes, kad visam gribējies atmest ar roku. Labi, ka tad blakus ir vēl kāds, kas iedrošina nepadoties un turpināt uzsākto ceļu. Arī daba tad vēlreiz atgādina, ka tās piedāvājumā ir klusums un svaigs gaiss, kas ne vienmēr citviet ir baudāms tādā apmērā. Tie ir šo cilvēku zemes stāsti. Katrs citādāks, bet visi vērtīgi un tik ļoti, ļoti vajadzīgi.
Apskatoties apkārt un jau tagad redzot manāmo rosību ap sēklu stendiem lielveikalos un sēklu veikalos, saproti: katram latvietim ir savs zemes stāsts. Kādam darbošanās jau šūpulī ielikta, cits, izskrējis tuvākas un tālākas zemes, saprot, ka labākas vietas pasaulē nav, jo mājas un savas zemes tuvums ir vajadzīgs. Vienam zemes stāsts plašāks un mērāms vairākos simtos hektāru, citam uz balkona esošajās puķu kastēs, kur aug viss, ko sirds vēlas.
Cilvēki intervijās ne reizi vien atzinuši, ka darbošanās dārzā nomierinot un sniedzot gandarījuma izjūtu, kādu citur iegūt nav iespējams. Kāds cits darbošanos salīdzina ar labāko rekreācijas centru pasaulē — kad rokas pieskaras zemei, tā dodot tādu spēku! Tas ir arī laiks pašam būt ar sevi un gūt gandarījumu, ka zemē sētais, stādītais un audzētais nes cerētos augļus. Tā ir iespēja mācīties un izzināt ko jaunu, sevi pilnveidot.
Atminos pērn, vērtējot sakoptākos pagastus Talsu novadā, kāda pagasta pārstāvji lepojoties teica, ka viņiem ir viss, lai cilvēks būtu paēdis, — sākot no maizītes līdz pat saldajiem kārumiem, kas gatavoti no izaudzētajām izejvielām. Ja visi pagastā esošie ražotāji ar savu produkciju sanāktu vienkopus, kas tā būtu par bagātīgu un interesantu degustācijas reizi! Varam priecāties un būt lepni, ka mūsu pusē ir tik daudz un dažādu ražotāju, kas spēj piedāvāt plašu produkcijas klāstu!
Mūsdienās daudzi izmanto katru iespēju būt pie dabas. Un arī tas ir zemes stāsts tiem, kam varbūt mājās sava zemes pleķīša nav. Lai no zemes un dabas smeltos spēku ne tikai mūsu paaudze, bet arī nākamās, ir jābūt atbildīgiem par to, ko darām un kā uzvedamies dabā. Kā saudzējam savu zemi, mežus, ūdensresursus, lai tie labas sajūtas dotu arī turpmāk. Lai cilvēki arī pēc gadu desmitiem teiktu un lepotos, ka viņu zemes stāsti ir tikpat vērtīgi un vajadzīgi sabiedrībai kā mūsējie.