«Cerams, ka šī skriešana uz Talsiem vairs neturpināsies»

Izglītība

Tā kā administratīvi teritoriālās reformas rezultātā plānots Talsu novadam pievienot Mērsraga, Rojas un Dundagas novadu, jautāju Talsu novada izglītības pārvaldes vadītājam Uldim Katlapam, kas par skolu tīklu sakārtošanu runāts Izglītības un zinātnes minitrijā un kāds tas varētu izskatīties jaunajā administratīvajā teriotrijā.
Uldis, Katlaps, Talsu novada izglītības pārvaldes vadītājs:
— Mūsu skats gan uz Talsu novadu, gan arī pēc reformas uz jaunizveidotās teritorijas mācību iestādēm ir: ja valsts finansējums būs tāds, ka attiecīgā iestāde var būt vidusskola, tad mēs šobrīd nesaredzam iemeslus, kāpēc tās nevarētu tādas būt. Piemēram, ja paskatāmies uz Valdemārpils vidusskolu — kamēr tā pietiekami labi ar sevi var tikt galā un finansējums ir pietiekams, lai vidējo izglītību nodrošinātu un arī kvalitāte atbilst noteiktajiem kritērijiem, tikmēr skola var īstenot vidusskolas programmu un mēs nesaredzam iemeslu mākslīgi kaut ko darīt. Tas pats attiecas uz Rojā, Dundagā un Mērsragā esošajām vidusskolām.
Runājot par skolēnu skaitu, kas ienāks mācību iestādēs tuvākajos trīs gados, kopējā aina rāda, ka tas ir ar tendenci samazināties. Runājot par visu novadā esošo izglītības iestāžu turpmāko pastāvēšanu, redzam, ka Virbu sākumskolā skolēnu skaits pašlaik ir ļoti mazs. Esam tikušies arVirbu pagasta iedzīvotājiem un šo jautājumu pārrunājuši. Viņu uzskats ir — kamēr varam, tikmēr skolu turam. Arī deputāti pieņemtajos lēmumos pauduši vēlmi saglabāt sākumskolas izglītību tuvāk mājām. Līdzko bērnu skaits vairs nebūs tik liels, lai to varētu nodrošināt, nāksies pieņemt lēmumu par skolas slēgšanu. Virbos bērnu skaits ir tāds, lai tur varētu būt skola. Deputāti pieņēmuši lēmumu, ka arī no šā gada 1. septembra Vandzenē būs sākumskola, kur mācības notiks no pirmās līdz sestajai klasei. Ja šī kustība joprojām turpinās uz Talsiem, iedzīvotāji šādā veidā nobalso, ka attiecīgajā vietā skolas nebūs.
Izglītības pārvalde ir vērsusi uzmanību, ka skolēnu skaita palielināšanās Talsu pilsētā esošajās skolās, iespējams, ar laiku liks domāt par sava veida sieta izveidi. Skolām telpas ir tik lielas, cik ir. Brīdī, kad jutīsim, ka bērnu skaits ir lielāks, nekā skolas spēj uzņemt, skolu tīklu nāksies kārtot tādā veidā, ka būs jāpieņem saistošie noteikumi, kuros noteikts, ka pirmā roka Talsos esošajās skolās būs Talsu pilsētas bērniem un tiem, kuriem teritorijā nav attiecīgās pakāpes skolas. Grūti prognozēt, kāda būs skolēnu plūsma turpmāk. Cerams, ka šī skriešana uz Talsiem vairs neturpināsies.
Martā ministrija nāks klajā arī ar ģimnāziju kritērijiem. Pašlaik spēkā esošie kritēriji noteic, ka vidusskolas posmā jābūt 120 skolēniem, bet Talsu Valsts ģimnāzijā šobrīd mācās 108 bērni. Taču ir sagatavoti Ministru kabineta noteikumi par ģimnāzijas statusu, kur noteikts, ka administratīvajos centros valsts ģimnāzijās no desmitās līdz divpa-dsmitajai klasei jābūt 105 skolēniem, kā arī pārējie kritēriji, kas saistīti ar kvalitāti, ko ģimnāzija līdz šim ir nodrošinājusi.
Ko vispār nozīmē sakārtots skolu tīkls? Par jebkuru sakārtotu lietu varam teikt tajā brīdī, kad ir atbilstība noteiktiem kritērijiem, standartiem. Šobrīd atbilstam kritērijiem. Ja, piemēram, mainīsies skolas pedagogu finansēšanas modelis, tādā gadījumā arī mums kaut kas būs jāpamaina skolu tīklā.