Zeķu prelūdija mīlestības mažorā

Ļaujiet man runāt

Ja kāds varbūt domā, kāds Baibas vārdam sakars ar lielo «U», tad es varu arī atbildēt: «Pilnīgi nekāds!» Un kurš teic, ka vispār jābūt kādam sakaram Baibai ar «U»? Vai tad tie kāds zeķu pāris? Vienkārši man patīk arī lielais «U». Bet, ja runājam par zeķu pāriem, tad esmu dzirdējusi, ka tie šķiras un noklīst neceļos biežāk nekā mūsdienu laulātie un tie, kas tik tālu nemaz nav tikuši un palikuši izmēģinājuma režīmā. Esmu dažādās sociālās interneta vietnēs lasījusi dažādus jokus par zeķēm, kurus jau esmu piemirsusi, bet zinu, ka tie šķita diezgan jautri. Tā kā Valentīndienas laikā atkal jādomā, ko lai feinu sev uzdāvina, manas fantāzijas robežas nesniedzas tālāk par zeķu atvilktni, jo zeķu nekad nevar būt par daudz, tāpat kā mīlestības. Atverot atvilktni, saprotu, ka to ir tik daudz, ka pietiktu pa pārim katrai mēneša dienai visiem četriem manas ģimenes locekļiem, bet, ak vai, kad pienāk brīdis no rīta, kad katram jādodas savos pienākumos, tad pirmais, kas piegājis pie zeķu krātuves, veikli atrod saderīgo pāri un apaun kājas, nākamais mazliet dabū piepūlēties, bet trešais brēc, ka neko nevarot atrast, bet tūlīt esot jāskrien uz skolu. Ceturtais saprot, ka trešais neko nav atradis, tāpēc, nemaz neuzsācis meklēšanas operāciju, paziņo, ka ir izmisis un uz bērnudārzu bez zeķēm neies. Tad otrais, kam izrādās, ka uz darbu jādodas pusstundu vēlāk nekā trešajam uz skolu, velk nost savas zeķes un dod trešajam, kas nu ir nokomplektēts un var doties savās gaitās, bet ceturtais met mieru korektumam un izdomā, ka var uzvilkt arī divas līdzīgas, nevis vienādas, jo kāda gan starpība, ka uz vienām ir zvaigzne, bet uz otrām kaut kāds floksis. To noloka un lieta darīta. Tad sanāk, ka ar plikām kājām paliek tikai otrais, kuram pirmais iesaka parakāties pa atvilktni vairāk un cītīgāk, jo vienu pāri noteikti varot atrast pat tad, kad liekas, ka visa aka ir izsmelta. Un izrādās, ka patiešām — pēc desmit minūtēm laimīgais pāris ir kopā. Bet tad to prieku nomaina dziļa doma: «Kāpēc pārdzīvot, ka šodien zeķe ir viena, it kā citas dienas tās būtu pa pāriem?»
Tas pats ir ar Valentīndienu, kad varam pajautāt: «Kāpēc tu bēdājies, ka Valentīndienā esi viens? Varētu domāt, ka visas pārējās dienas esi ar kādu kopā!» Esi kā zeķe — tā nebrēc un nekrīt izmisumā, ka pēkšņi palikusi viena. Un arī nemeklē līdzīgus domu biedrus. Zeķēm nekas nav pretī ne pret caurumiem, ne pret citām zeķēm un ne tik smaržīgām kājām. Zeķes prot visādi. Apbrīnojami filozofijas dziļumi.

Baiba ar lielo «U»