Vēlas mainīt koku ciršanas noteikumus

Ziņas

Valdības dienaskārtībā atkal parādījies jautājums par koku ciršanas noteikumu maiņu. Zemkopības ministrija (ZM) ignorē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iebildumus pret noteikumu maiņu, un dabas aizstāvji uzsākuši parakstu vākšanas akciju.
Iepriekšējais mēģinājums padarīt mežu īpašniekiem tīkamākus koku ciršanas nosacījumus sākās pirms aptuveni trīs gadiem. Pērn, dažas nedēļas pēc valdības apstiprināšanas, mežu īpašnieki ZM aicināja darbu turpināt.
Ko paredzētu jaunie noteikumi
Izmaiņas noteikumos paredzētu, ka drīkst cirst tievākus kokus. Piemēram, priedēm caurmērs var sarukt līdz pat deviņiem centimetriem (no 39 cm uz 30 cm). ZM norādījusi, ka ciršanas platības varētu palielināties par 1670 ha, bet mežzinātnes institūts «Silava» aprēķinājis, ka tie var būt līdz pat 6000 ha gadā. Tādā gadījumā katru gadu privātajos mežos izcirstu mežu ne vairs 4000 ha, bet 10 000 ha platībā.
Mežu nozares pārstāvji kā vienu no galvenajiem dzinuļiem grozījumu virzīšanai sauc nepieciešamību uzlabot mežu kvalitāti, ko varot panākt, izcirsto mežu vietā stādot jaunus. Ja izmaiņas tiks apstiprinātas, meža stādīšana būs obligāta tiem, kuri izvēlēsies cirst tievākus kokus. Valsts meža dienests, kura pārziņā ir kontrolēt mežos notiekošo, grozījumus atbalsta. Viņu ieskatos, jāpanāk, ka privātajos mežos ar stādiem tiek atjaunota vismaz puse no izcirstā. Šobrīd tā ir vien piektdaļa. «Valsts meža dienests un arī valsts kopumā ir ieinteresēti, lai šīs priežu audzes tiktu atjaunotas ar ražīgu stādāmo materiālu; lai efektīvi izmantotu mežsaimnieku galveno ražošanas līdzekli, kas ir zeme, un ātrāk iegūtu to produkciju, kas tautsaimniecībai visvairāk vajadzīga,» Latvijas Televīzijas raidījumam «De facto» skaidroja Valsts meža dienesta vadītājs Andis Krēsliņš.
Pēc Latvijas Valsts mežzinātnes institūta «Silava» aprēķiniem, pieņemot, ka mežu īpašnieki rīkosies apmēram tāpat kā līdz šim, pēc grozījumu pieņemšanas tuvāko 20 gadu laikā mežu apjoms saruks, straujāk samazināsies arī mežu spēja absorbēt kaitīgos izmešus. Bet pozitīvā virzienā mežu apjoms un oglekļa dioksīda piesaiste varētu vērsties vien pēc 2040. gada.
Katram sava nostāja
«Talsu Vēstis» par ierosinātajām izmaiņām noteikumos apkopojušas dažādus viedokļus. Redakcijā iesūtīta atklātā vēstule, ko, kā norādīts, sastādījuši pieredzējuši mežkopji (konkrēti vārdi un uzvārdi gan nav minēti), un vēstule adresēta gan Valsts prezidentam, gan Saeimas priekšsēdētājai u. c. Tajā uzsvērts, ka ir jādomā par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu mežos, pateicoties kurai valsts varēšot piedzīvot uzplaukumu. «Nav pieļaujama zinātniski nepamatotu dabas aizsardzības teritoriju palielināšana un dažādu ierobežojumu noteikšana, jo mēs nedrīkstam atļauties domāt vispirms par kukaini, un tikai tad — par cilvēku. Jādomā valstiski. Pirms pieņemt lēmumus par saimnieciskās darbības ierobežošanu, jāizvērtē, kādas tam būs sekas un kādus zaudējumus tas radīs,» sacīts atklātajā vēstulē.
Par to, ka pirms lēmuma pieņemšanas nepieciešams veikt pamatīgāku izpēti, piekrīt arī citi, tomēr jau citā rakursā, proti, domājot par to, kā aizsargāt dabu. Pret grozījumu virzīšanu iebilst VARAM. Tās ieskatā tik apjomīgi grozījumi prasa nopietnu izvērtējumu par ietekmi uz vidi un bioloģisko daudzveidību Latvijas mežos. Turklāt tikai nākamgad pavasarī noslēdzas vispārējā Latvijas dabas vērtību uzskaitīšana, kas visprecīzāk parādīs faktisko situāciju. VARAM nav saņēmusi arī aprēķinus par to, kā, mainoties koku ciršanas nosacījumiem, mainīsies radīto izmešu daudzums, kā arī CO2 apjoms, ko Latvijas meži spēs neitralizēt.
«Koku ciršanas noteikumu grozījumi tiek virzīti bez ietekmes uz vidi novērtējuma un uz ļoti ļodzīgas argumentācijas pamata,» komentārā portālam «Delfi» pauž Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus. Pasaules dabas fonda direktors Latvijā Jānis Rozītis pēc iepriekšējās biotopu izvērtēšanas 2018. gadā jau uzsvēra, ka situācija privātajos mežos ir kritiska un nevar cerēt, ka tā uzlabosies, ja neviens nav domājis par biotopu aizsardzību mežos. «Apmēram 25—30% no visām sugām, kas dzīvo Latvijas mežos, ir atkarīgi tieši no mirušās koksnes — tās ir gan slēptuves, gan barošanās vietas, gan tiek izmantotas ligzdu veidošanai. Mirusī koksne ir stūrakmens bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai,» skaidroja J. Rozītis. Arī mežzinātņu doktors Gunārs Skriba kritizējis koku izciršanu pusmūžā: «Nocirst mežu pusmūžā nozīmē to padarīt vairāk līdzīgu plantācijām.»
Par absurdu iecerēto noteikumu maiņu sauc Talsu novada Laucienes pagastā dzīvojošais Imants Krekovskis, kurš savulaik ilgus gadus nostrādājis mežniecībā. Viņš savā vērtējumā ir skarbs: «Viss notiek galīgi aplam! Ja šitā turpinās saimniekot un mainīs noteikumus, valsts būs zaudētāja! Vajag taču arī dabīgos mežus. Brīžiem šķiet, ka tie atbildīgie nav redzējuši kārtīgu mežu. Ja turpināsies tās kailcirtes, kas tad te būs? Dzīvajai radībai tas ir ļoti liels drauds. Nevēlos, ka tas jāpiedzīvo maniem bērniem vai mazbērniem. Nesaprotu, par ko tie tur, augšā, domā…?»
Ja grozījumi tiks apstiprināti, tie varētu stāties spēkā no nākamā gada 1. jūlija. Tomēr pašlaik process rit ļoti lēni un nav zināms, kad ministri varētu lemt par šiem noteikumiem. Tikmēr portālā www.manabalss.lv pret izmaiņām noteikumos parakstījies jau 10 331 iedzīvotājs (dati līdz 11. februārim). Parakstu vākšanas iniciatīvas aprakstā sacīts: «Daba ir mūsu dārgums, ko viegli zaudēt, bet neiespējami atgūt. Krīze beigsies, bet rētas mūsu mežos paliks desmitgadēm, pat gadsimtiem ilgi. Mežs nav kokaudzētava, jaunaudzes iestādīšana pēc kailcirtes vēl nenozīmē pilnvērtīgu meža atjaunošanos.»