Pansionātam «Lauciene» jauns direktors

Talsu novads

Pirmdien, 10. janvārī, Talsu novada domes ārkārtas sēdē tika skatīts viens jautājums — par Talsu novada pašvaldības pansionāta «Lauciene» direktora apstiprināšanu amatā. Ar deputātu balsu vairākumu Ilgoņa Leišavnieka kandidatūra tika apstiprināta. Viņš darbu uzsāka vakar, 13. februārī.
Pašvaldībai izsludinot konkursu uz vakanto pansionāta direktora amata vietu, līdz 20. janvārim pieteicās pieci kandidāti. Konkursa vērtēšanas komisijā bija trīs locekļi: Talsu novada pašvaldības izpilddirektora pienākumu izpildītāja Inguna Kaļinka, izpilddirektora vietniece Ieva Krēķe un Talsu novada sociālā dienesta vadītāja Dace Zeļģe. Tā kā divi pretendenti nebija iesnieguši visus prasītos dokumentus, tos nevirzīja uz priekšu. Rezultātā uz intervijām tika aicināti pārējie trīs pretendenti. Komisijai katru no viņiem vērtējot ar punktiem, tos visvairāk ieguva I. Leišavnieks, tāpēc viņa kandidatūra tika izvirzīta domes deputātiem, kuriem bija jāpieņem gala lēmums — to apstiprināt vai ne.
Komisija novērtējusi kandidāta līdzšinējo darba pieredzi, vadot sociālo pakalpojumu sniegšanas iestādi, tātad viņam ir labi zināma attiecīgā joma, tajā esošie izaicinājumi un problēmas. Turklāt viņš vadījis aptuveni 450 darbinieku lielu kolektīvu, kas bija pēdējā darbavietā valsts sociālajā aprūpes centrā (VSAC) «Zemgale», kam ir piecas filiāles, kas bija I. Leišavnieka pārraudzībā. Viņš savulaik strādājis arī Labklājības ministrijā.
Pieteicies ar šaubām
Pirms deputātu jautājumiem un diskusijām I. Leišavnieks pauda viedokli un redzējumu par situāciju pansionātā «Lauciene» un par publiski negatīvi izskanējušo informāciju pērn medijos. Viņš domā, ka tā bijusi kā sava veida melnā kampaņa, lai apzināti nomelnotu pansionāta vadību vai tā darbību kopumā. «Kad redzēju izsludināto konkursu uz šo amatu un tiku uzaicināts uz interviju, sapratu, ka tas nozīmē, ka pašvaldība vēlas risināt problēmas pansionātā. Kad iepazinos ar pašvaldības šogad piešķirto finansējumu pansionātam un investīciju plānu nākamajiem pieciem gadiem, bija skaidrs, ka par izmaiņām iestādē tiek domāts. Protams, šaubas, vai pieteikties, bija lielas, bet pēdējā dienā to tomēr izdarīju. Es zinu, cik smags ir šis darbs,» pauda I. Leišavnieks.
Deputāti kandidātam uzdeva arī vairākus jautājumus. Piemēram, Alfons Spēks vaicāja, kā viņš plāno risināt attāluma jautājumu, jo no viņa dzīvesvietas Pierīgā līdz Laucienei ir vairāk nekā 100 kilometru. I. Leišavnieks atbildēja, ka viņš plāno īrēt dzīvesvietu Talsu novadā. Savukārt Inga Gluzda lūdza kandidātu komentēt situāciju par to, ka viņam no 2013. līdz 2019. gadam, kamēr strādāja VSAC «Zemgale», bijušas vairākas disciplinārlietas. «Manā pakļautībā bija piecas filiāles ar lielu darbinieku un klientu skaitu. Katru gadu kādā no filiālēm kaut kas notika, bija kādas sūdzības vai problēmas. Jebkur, kur tu kaut ko dari, ievies izmaiņas, būs kāds neapmierinātais un pretestība. Pēc sešiem gadiem, strādājot ar šādu apjomu, sapratu, ka man ir vajadzīga pauze,» sacīja I. Leišavnieks. Arī publiski pieejamā informācija liecina, ka, piemēram, viena no disciplinārlietām, kas ierosināta, saistīta ar darbinieku uzvedību pret klientiem, vēl kāda par it kā nepareizi sodītām darbiniecēm. «Zinu un saprotu, ja cilvēks grib kaut ko sakārtot, viņam draugu nebūs. Var jau valsts pārvaldes darbā arī vienkārši pasēdēt, bet uzskatu, ka ir jāstrādā,» teica I. Leišavnieks.
Pansionātā sagaida daudz izaicinājumu
Klausoties Talsu novada domes sociālo un veselības jautājumu komitejas sēdes audioierakstus, kur deputāti spriež par situāciju pansionātā, kandidāts sapratis, ka iestādē ir ļoti daudz darāmā. «Pirmais, kas ir jāizdara, — jāsakārto ēdnīca. Paēdis klients ir apmierināts klients. Nākamais — jānodrošina labi darba apstākļi darbiniekiem. Jo, ja darbinieki ir apmierināti, tādi būs arī klienti,» domā I. Leišavnieks. Ģirts Kalnbirze I. Leišavniekam vaicāja, kā, viņaprāt, varētu motivēt darbiniekus. Viņš atbildēja, ka viena no lietām ir darba grafika pārskatīšana, tāpat nozīmīgas ir darba telpas, apģērbs un inventārs, bet ļoti būtiski ir veidot labas savstarpējās attiecības, nepieciešama cilvēcīga attieksme un darbinieku novērtēšana.
I. Gluzda un Edgars Zelderis izteica priekšlikumu, ka pirms kandidāta apstiprināšanas amatā vajadzētu iegūt plašāku informāciju Labklājības ministrijā par I. Leišavnieka darbību iepriekšējā darbavietā.
«Šeit, manuprāt, varam vilkt paralēles ar pansionātā «Lauciene» notikušo, jo mēs ļoti labi zinām, kādos apstākļos no darba aizgāja nu jau bijusī pansionāta direktore. Viņa bija spiesta aiziet, jo tika radīti apstākļi, ka viņa nevarēja turpināt darbu. Zaudējām labu speciālistu, un to ieguva Kuldīgas novads. Tagad, kad runājam par jauno direktora amata kandidātu, diskusijas virzās uz to pašu pusi, kā tas bija ar iepriekšējo direktori. Ja deputātiem bija vēlēšanās, visu sev vēlamo informāciju varēja iegūt līdz domes sēdei. Neuzskatu, ka šo jautājumu par kandidāta apstiprināšanu vajadzētu atlikt, vēl jo vairāk tāpēc, ka zinām, kādā situācijā ir iestāde,» rosināja Edmunds Demiters.
«Par» kandidātu balsoja visi deputāti, izņemot I. Gluzdu, kura balsoja «pret» un Daigu Feldmani, E. Zelderi, Ilvu Norenbergu un Lauri Pīlēģi, kuri balsoja «atturas». Domes sēdē nepiedalījās Oļegs Solovjovs un Gerda Zeberiņa.
Pēc domes sēdes I. Leišavnieks «Talsu Vēstīm» neslēpa prieku, ka ir apstiprināts amatā. Pirmie darbi, ko viņš darīšot, — iepazīšoties ar situāciju pansionātā, Labklājības ministrijas aktu par iestādes darbu, un tikai tad viņš varēs izvērtēt, kuri ir «degošākie» jautājumi, kas jārisina vispirms.