Reģionālo mediju pārstāvji tiekas ar valdības vadītāju

Ziņas

6. februārī Ministru kabinetā valdības vadītājs Krišjānis Kariņš tikās ar reģionālo mediju pārstāvjiem, lai runātu par darbiem, kas paveikti gada laikā, un šogad izvirzītajām prioritātēm.
Kapitālais remonts un aizsāktās reformas
Atskatoties uz aizvadīto gadu, K. Kariņš pauda, ka izdevies panākt pārmaiņas vairākās jomās. Viena no tādām ir finanšu nozare. Pirms gada, stājoties amatā, valdības vadītājs pauda, ka jāveic kapitālais remonts finanšu sistēmas uzraudzībā. «Praktiski šā gada laikā esam to arī izdarījuši,» viņš vērtēja. Mainīti vairāki likumi, cita ir Finanšu un kapitālu tirgus komisijas vadība, Saeima amatā ievēlējusi jaunu Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku. «Valstī izdarīts viss nepieciešamais, lai sakārtotu likumisko un sistēmisko bāzi, kā labāk uzraudzīt bankas un nodrošināt, lai mūsu valstī sistemātiska naudas atmazgāšana nav iespējama,» sacīja Ministru prezidents. Pašlaik Latvijas paveikto vērtējot divos starptautiskajos procesos. Viens no tiem ir tā sauktais «Moneyval» process (Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komiteja «Moneyval»), kas notiek Strasbūrā. Ja 2018. gadā Latvija no 40 kritērijiem desmit kritērijos bija zem standarta, tad pirms divām nedēļām nācis klajā ziņojums par Latviju, kurā teikts, ka ir uzlabots novērtējums 11 rekomendāciju izpildē. Tas nozīmē, ka pēc «Moneyval» sniegtajām rekomendācijām Latvija pilnībā atbilst starptautiskām normām un prasībām. Nākamais solis ir pasaules centrālās naudas atmazgāšanas apkarošanas organizācijas jeb FATF, kur ir arī Amerikas Savienotās Valstis, ziņojums. Šajā organizācijā lēmumu pieņem, ņemot vērā ekspertu vērtējumu, tai skaitā «Moneyval», nosakot, vai konkrētā valsts atradīsies tā sauktajā melnajā, pelēkajā vai baltajā sarakstā. 21. februārī būs zināms lēmums attiecībā uz Latviju. «Izskatās, ka viss ir izdarīts, bet pie šo jautājumu sakārtošanas neatslābsim, jo darāmā vēl ir daudz,» turpināja valdības vadītājs.
Pērn pieņemti arī divi valsts budžeti (2019. gada un 2020. gada valsts budžets). Lai gan viedokļi to pieņemšanas brīdī bija dažādi, apstiprināšana rāda, ka valdībā esošās partijas spēj sadarboties un vienoties. Valdībai cauri izgājusi arī administratīvi teritoriālā reforma, ko pašlaik otrajā lasījumā skata Saeima. Viņaprāt, šī reforma ir svarīga, jo tā saistīta ar valsts pakalpojumu sniegšanas spēju — izglītību, veselības aprūpi, sociālo aprūpi, drošību. Tās mērķis ir uzlabot valsts sniegtos pakalpojumus iedzīvotājiem. «No 119 pēc reformas darbosies ap 40 pašvaldību, kas jau būs daudz līdzīgākas cita citai. Līdz ar šo reformu būs iespēja sakārtot izglītības un veselības aprūpes sistēmu. Jebkurš bērna vecāks vēlas, lai bērns iet skolā, kas ir laba. Latvijā vairāk ir jādomā par mobilitāti, kā nogādāt bērnus (ne tos mazākos) uz centriem. Tas pats ir arī ar veselības aprūpi. Jau tagad notiek slimnīcu līmeņošana. Līdzīgi kā vecāki vēlas saviem bērniem labu skolu, jebkurš cilvēks, saslimstot un nonākot ārstniecības iestādē, vēlas, lai viņam sniedz kvalitatīvu pakalpojumu. Kā norādījusi veselības ministre Ilze Viņķele — dārgas un sarežģītas procedūras principā notiks Rīgā vai lielajās reģionu slimnīcās. Mērķis nav kaut ko slēgt, bet gan nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu,» teica K. Kariņš.
Tiesiskuma un taisnīguma stiprināšana
Kā turpmāk darāmos darbus valdības vadītājs iezīmēja: vairāk uzmanību pievērsīs tiesiskuma un taisnīguma stiprināšanai. «Viena uzkrītoša joma, par kuru esmu jau lūdzis tieslietu ministram piedāvāt risinājumus, ir, ka mūsu tiesu sistēmā ir prāvas, kas ilgst desmit, 15 un vairāk gadu. Man ir nesaprotami, kā attīstītā demokrātijā ir likumi un procedūras, kuras var apiet un izmantot procesa paildzināšanai, lai nenonāktu līdz slēdzienam. Ja ir likuma robi, tie jāidentificē un jāmaina, lai procesi noritētu gludāk. Lai jebkuram valsts pilsonim būtu tiesības uz ātru taisnības noskaidrošanu,» sacīja K. Kariņš.
18. februārī gaidāms arī Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums par iespējamajiem uzlabojumiem nodokļu sistēmā, ko plāno ieviest nākamgad. «Mēs neveiksim un neplānojam nodokļu sistēmas reformu. Tā notika pirms divarpus gadiem. Mans uzstādījums, ka neplānojam celt vispārējos nodokļus (standarta režīma nodokļus, pievienotās vērtības nodokli), bet gan vērtējam, kas sistēmā būtu uzlabojams. Skatāmies, vai sistēma ir taisnīga. Valstī 600 tūkstoši strādājošo maksā standarta režīma nodokļus (sociālo, iedzīvotāju ienākuma nodokli, arī darba devējs maksā atbilstoši likuma prasībām). Tai pašā laikā mums ir nodokļu režīmi, kuros ir dažādi atvieglojumi. Tie ieviesti krīzes laikā pirms desmit gadiem. Jāuzdod jautājums, vai šie režīmi sevi vēl attaisno? Piemēram, visi prasa, lai skolotājs vienādi klasē apmāca bērnus, visi sagaida kvalitatīvu veselības aprūpi, cer uz pensijām. Tādā gadījumā arī visiem proporcionāli vajadzētu iemaksāt. Pēc datiem redzam, ka no 200 līdz 300 tūkstoši legāli strādājošo faktiski šajā sistēmā proporcionāli neiemaksā tik daudz, kā pārējie 600 tūkstoši strādājošo. Šis ir jautājums, par ko pašlaik diskutējam. Gaidāmas arī diskusijas sabiedrībā, valdība tiksies ar sociālajiem partneriem,» darāmo nodokļu sistēmā iezīmēja Ministru prezidents K. Kariņš.
Šogad plānots pabeigt arī administratīvi teritoriālo reformu. Kāpēc šādas reformas notiek? K. Kariņš saredz, ka tā uzlabotos ne tikai dzīves kvalitāte, bet ir kā priekšnoteikums investīciju piesaistei gan no pašmāju uzņēmējiem, gan ārvalstīm.
Reģionālo mediju pārstāvji interesējās
un atgādināja, ka vietējie mediji iedzīvotājiem ir svarīgi katrā reģionā un tie savā ziņā veic arī sabiedriskā medija funkciju. Tam piekrīt arī valdības vadītājs, sakot: «Man kā politiķim var patikt vai nepatikt tas, ko jūs rakstāt, bet man kā demokrātam ir svarīgi, lai jūs (reģionālie mediji) varat rakstīt. Lai iedzīvotājiem ir pieejama informācija, kas ir pārdomāta, analizēta un pārbaudīta.»
Izskanēja jautājums par paveikto un plānoto remigrācijas jautājumā. K. Kariņš apstiprināja, ka šis jautājums aktualitāti nav zaudējis. Galvenais faktors ir vispārīgais algu līmenis, ko rāda Igaunijas piemērs, kur remigrācijas ietekmē iedzīvotāju skaits lēnām palielinās. Latvijā iebraukušo un izbraukušo skaits lēnām izlīdzinās. Taču mirstība joprojām pārsniedz dzimstību. Ja arī aizbraukušie atgrieztos, valdības vadītājs saskata, ka problēma varētu būt skolu sistēmā, kas, iespējams, nespētu apmācīt bērnus, kuri no bērnības nerunā latviski. «Man šķiet, neesam pieraduši, ka skolās ienāktu bērni, kuri runā angliski, vāciski, franciski, itāliski vai spāniski. Bērni ļoti ātri pielāgojas, un mums jāiemācās viņus nesodīt,» teica Ministru prezidents.
Tā kā būtisks atbalsts valsts un reģionu attīstībai vairāku gadu garumā ir Eiropas Savienības sniegtais atbalsts, «Talsu Vēstis» interesējās, vai un cik Latvija ir gatava jaunajam Eiropas Savienības plānošanas periodam, kas sāksies 2021. gadā? Vai līdzīgi kā šī perioda sākumā būs zināms pārrāvums piešķirtā atbalsta apguvē, kas ietekmēs attīstību daudzās nozarēs? Uz to valdības vadītājs atbildēja, ka vispirms par daudzgadu budžetu jāpanāk vienošanās Eiropā, kas nebūs viegli «No mūsu puses raugoties, es neredzu, ka būtu kādas grūtības. Ja būs pārrāvums, tas tāpēc, ka Eiropā vēl nevar vienoties, nevis tāpēc, ka mēs būtu īpaši nesagatavoti,» sacīja K. Kariņš, piebilstot, ka nākamajā plānošanas periodā mūsu valsts izaicinājums būs — kā gudrāk attīstībā ieguldīt katru saņemto eiro centu. Līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, kas bija viena no lielākajām iemaksātājām ES budžetā, pieejamais budžets arī Latvijai būs mazāks. Pateikt konkrēti, par cik, to gan vēl nevarot.