«Neriskējiet ar savu dzīvību!»

Talsu novads

«Talsu Vēstis» tikās ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Kurzemes reģiona brigādes Talsu daļas inspektori Daci Legzdiņu un pērn rudenī Talsu daļas komandiera amatā iecelto Juri Kondrovu, lai runātu par to, kāds bijis aizvadītais gads mūsu pusē un kam iedzīvotājiem ir jāpievērš uzmanība.
— Kāda ir statistika par aizvadīto gadu mūsu pusē (Talsu, Rojas, Dundagas un Mērsraga novadā), vai konkrētiem notikumiem ir tendence palielināties vai samazināties?
D. L.: — Talsu daļas pārziņas rajonā aizvadītajā gadā nav bijušas būtiskas izmaiņas izsaukumu skaita ziņā, salīdzinot ar 2018. gadu. Ugunsgrēku skaits, glābšanas darbi ir palikuši praktiski iepriekšējā līmenī. Proti, 2018. gadā bija 122 ugunsgrēki, bet pērn — 119. Savukārt glābšanas darbi pagājušajā gadā bija 110, savukārt 2018. gadā — 111. Diemžēl aizvadītajā gadā Talsu novadā ugunsgrēkā gāja bojā viens cilvēks, Laucienes pagastā. Kūlas ugunsgrēku skaits ir mazinājies, respektīvi, pērn to bija 32, bet 2018. gadā 42. To, visticamāk, ir ietekmējuši laikapstākļi vai arī cilvēki par to ir vairāk aizdomājušies. Bet parasti būs daļa cilvēku, kuri vienalga pārkāps noteikumus, tāpat kūlas ugunsgrēki var izcelties neuzmanības dēļ, piemēram, no dzirkstelēm, kas radušās no transportlīdzekļiem.
J. K.: — Jā, arī pagājušajā gadā bija vairāki kūlas ugunsgrēki, kas izcēlušies ceļa nomalēs, un no tām aizgājuši pļavās vai uz meža zemsedzi. Un šeit iemesli var būt dažādi, gan minētie transportlīdzekļi, gan izsmēķi, gan citi.
— Kādi ir biežākie ugunsgrēku izcelšanās iemesli?
J. K.: — Tiem pārsvarā ir sezonāls raksturs. Pavasarī tā ir kūla un ar to saistīti ugunsgrēki, vasarā glābšanas darbi uz ūdens, savukārt rudenī un ziemā — apkure. Ja ilgdedzes krāsnis strādā ekonomiskā režīmā, jo šogad ir silta ziema, ir jābūt ļoti sausai malkai, pretējā gadījumā veidojas darva, sodrēji, un skursteņi ļoti ātri «aizaug». Kad ir aukstas ziemas un tiek intensīvi kurināts, tad šādu problēmu nav, bet tieši šogad, kad ir silts un spiedīgs, tas notiek.
D. L.: — Katrai apkures ierīcei ir specifisks režīms, un tas ir jāpārzina. Reizi piecos gados sertificētam skursteņslauķim jāveic apkures iekārtu ierīču dūmvada tehniskā stāvokļa novērtēšana. Diemžēl daudzi to nezina. Skursteņslauķis par to izsniedz aktu, tam pievienotas arī fotogrāfijas.
J. K.: — Ļoti bieži cilvēki jau paši arī saprot, kāpēc ugunsgrēks ir izcēlies, un to arī pasaka. Diemžēl nereti tiek žēloti līdzekļi kvalitatīvu apkures iekārtu iegādei un uzstādīšanai. Vai nekvalitatīvi ierīkoti dūmvadi. Un tad cilvēks mācās no savām kļūdām, kas šādos gadījumos maksā ļoti dārgi. Nevajag izaicināt likteni!
D. L.: — Ja runājam par ugunsgrēkiem kopumā, lielākā daļa no tiem izceļas neuzmanīgas rīcības dēļ ar uguni, otrajā vietā ir problēmas ar elektrību un elektroierīcēm. Iemesli un situācijas neuzmanībai mēdz būt ļoti dažādi. Piemēram, uz plīts atstāts ēdiens, nomesti, aizmirsti izsmēķi, bez uzraudzības atstāti ugunskuri, sveces, plīts priekšā atstāti viegli uzliesmojoši priekšmeti un daudzi citi.
J. K: — Ja runājam par elektroinstalācijām, agrāk, padomju laikos, bija alumīnija vadi, bet tagad pārsvarā ir kapara vadi. Un tos nedrīkst savienot kopā. Domāju, ka speciāli neviens jau tā nedara, tas tā ir drīzāk nezināšanas dēļ. Cēlonis var būt arī no elektroierīcēm, kam ir īssavienojums vai pārslodze. Varu minēt piemēru kādā īpašumā ar cepeškrāsni, kad izkusa kontakts. Ugunsgrēks gan neizcēlās. Tā notika, jo vecajai elektroinstalācijai pieslēdza jaudīgu elektroierīci. Padomju laikā nebija tādu elektrisko patērētāju kā mūsdienās, līdz ar to rodas pārslodze, un kontakts izkūst.
D. L.: — Būtiski, ka Ugunsdrošības noteikumi nosaka — elektroinstalācija jāpārbauda reizi desmit gados, par ko jābūt sastādītam pārbaudes aktam. Kopā ar šiem mērījumiem jāveic arī elektroinstalācijas kontaktsavienojumu kvalitātes pārbaude, par ko arī sastāda pārbaudes aktu. Šie noteikumi attiecas gan uz uzņēmumiem, gan privātpersonām.
— Pieļauju, ka cilvēki nezina par šīm obligātajām pārbaudēm dūmvadiem un elektroinstalācijām, jo par tām nav izvērstas kampaņas, kāda tā bija par dūmu detektoriem, kas bija jāuzstāda katrā mājoklī no šā gada 1. janvāra. Kā jums veicās ar šo kampaņu, un vai iedzīvotāji jo-projām vēršas pie jums ar jautājumiem par to?
D. L.: — Jā, pērn saņēmām daudz jautājumu, jo sevišķi Atvērto durvju dienā, ko sarīkojām tieši par šo jautājumu. Nāca daudz cilvēku, pārsvarā seniori, līdzi paņēmuši dūmu detektorus. Par jaunajiem noteikumiem stāstīju arī tikšanās reizēs ar senioriem, janvārī tikos vēl divas reizes. Papildus stāstu par apkuri un elektrību. Interese par dūmu detektoru uzstādīšanu ir joprojām.
— Kādi ir populārākie jautājumi, ko uzdod par dūmu detektoriem?
D. L.: — Vaicā, kur tieši tie ir jāpieliek. Vislielākā bēda ir ar senioriem, jo viņi paši šos detektorus nevar uzstādīt. Pēc tam šie detektori ik pa laikam arī jāpārbauda, vai tie ir darba kārtībā, kā arī ik pa laikam jānomaina baterijas.
J. K.: — Detektori ir dažādi. Un vecāka gadagājuma cilvēkiem var ieteikt uzstādīt detektorus, kam kontroles poga ir ļoti liela, gandrīz pa visu korpusu. Ja detektors sācis skanēt viltus gadījumā, tad to var izslēgt, kaut vai aizsniedzot un piespiežot šo lielo pogu ar spieķīti. Ir arī tādi detektori, kurus ļoti viegli uzstādīt — ar divpusējām līmlentēm un metāla plāksnītēm, kas pa vidu atdalās un sakļaujas ar magnētu. Tātad šādu detektoru ir viegli noņemt un pielikt. Detektori ir jāliek pie griestiem, jo dūmi ceļas uz augšu, un tikai pēc tam iet uz leju. Un vēl — ja mājoklī tiek uzstādīts viens detektors, telpām nevajadzētu būt noslēgtām. Ja, piemēram, detektors uzstādīts koridorā un durvis, kas ved uz guļamistabu, ir aizvērtas, bet naktī uguns izceļas guļamistabā, tad dūmi līdz detektoram nenonāks vai nonāks pa durvju spraugām, kad būs jau par vēlu… Ja tomēr gribas vērt ciet durvis, tad guļamistabā nepieciešams uzstādīt atsevišķu detektoru. Tāpat to nevajadzētu likt virtuvē, jo tie ir ļoti jūtīgi uz dūmiem, tāpēc katra piedeguša ēdiena dēļ tas sāks darboties.
— Vai dienesta darbinieki plāno šogad veikt pārbaudes mājokļos, lai pārliecinātos, ka detektori ir uzstādīti?
D. L.: —VUGD nav tādas kapacitātes, lai veiktu pārbaudes mājokļos par dūmu detektoru esamību, tāpēc speciāli reidi un pārbaudes netiks veiktas. Ugunsdrošības noteikumu prasību pārbaudes, tajā skaitā par detektoru esamību, tiks veiktas, ja tiks saņemti iesniegusi.
— Kāpēc iedzīvotājiem ir tik būtiski saprast, ka šie detektori mājokļos ir nepieciešami?
J. K.: — Cilvēki ugunsgrēkos visbiežāk nosmok, nevis sadeg. Tas ir tādēļ, ka oža ir pirmā maņa, kas cilvēkam «atslēdzas» iemiegot. Kā piemēru varu minēt gadījumu, kas notika nesen — degšanas platība bija ļoti minimāla, bet cilvēks gāja bojā no indīgajiem dūmiem. Ja mājoklī būtu uzstādīts dūmu detektors, cilvēks pamostos no detektora spalgās skaņas un būtu izdzīvojis.
— Dace, jūs pērn sacījāt: «Visvairāk mani uztrauc pašvaldību attieksme ugunsdrošībā attiecībā pret iestādēm, kas ir viņu pārziņā.» Vai gada laikā situācija ir mainījusies, uzlabojusies?
D. L.: — Ne tikai valsts un pašvaldību iestādēm, bet arī uzņēmējiem ir jāapzinās, ka ieguldījums ugunsdrošībā ir ieguldījums iestādes, uzņēmuma nākotnē. Ir vietas, kur situācija uzlabojusies, bet ne visur. Pašvaldībai ir tendence apgūt jaunus īpašumus un aizmirst par vecajiem. Ļoti liela nozīme ir iestādes vadītājam. Ja objektā uzdotie uzdevumi, lai novērstu ugunsdrošības pārkāpumus, netiek izpildīti, tiek piemēroti sodi no 50 līdz 10 000 eiro. Jā, arī pašvaldības iestādēm bijuši sodi.
— Kādi ir galvenie jaunumi, uzlabojumi, kas pērn veikti mūsu puses VUGD daļās un posteņos, un kā vēl trūkst?
J. K.: — 2019. gada sākumā Talsu daļa saņēma jaunās «MAN 6×6» specializētās ugunsdzēsības autocisternas, kuru ūdenstilpnes ietilpība ir septiņas tonnas. Vairāku gadu garumā VUGD tiek uzlabots tehniskais nodrošinājums ugunsdzēsības transportlīdzekļu jomā valstī kopumā — no 2014. līdz 2019. gadam VUGD iegādājās 95 ugunsdzēsības automašīnas. Mēs pamazām atbrīvojamies no vecajiem «ZIL» transportlīdzekļiem, pašlaik tie mums ir rezervē. Nevarētu teikt, ka mums kaut kā ļoti trūkst.
— Juri, jūs jaunajā Talsu daļas komandiera amatā stājāties pērn 3. oktobrī. Kā jums veicies pa šo laiku?
J. K.: — Es VUGD savulaik sāku strādā kā ugunsdzēsējs glābējs, pēc tam arī kā autovadītājs, pēdējos septiņus gadus biju vada komandieris un kopš rudens — daļas komandieris. Kad biju vada komandieris, strādāju ar 15—20 cilvēkiem, tagad atbildu par vairāk nekā 70 cilvēku. Tā ir darba organizēšana, plānošana, dokumentu aprite, kas prasa daudz laika un darba. Šis amats prasa nemitīgu pilnveidošanos.
Vai viegli piekritu stāties šajā amatā? Es vienmēr esmu vadījies pēc principa — galvenais ir dienesta intereses un vajadzības. Balstoties uz šo principu, savulaik piekritu strādāt gan par autovadītāju, gan vada komandieri.
— Kādas ir tipiskākās kļūdas no iedzīvotāju puses, ko esat piefiksējuši, dodoties izsaukumos?
D. L.: — Nereti sastopamies ar situāciju, ka iedzīvotāji nevis uzreiz zvana uz 112, bet paziņām, vai arī filmē un fotografē. Jo ātrāk VUGD saņems informāciju, jo ātrāk notikuma vietā ieradīsies ugunsdzēsēji glābēji un varēs izglābt cilvēkus un nosargāt īpašumus. Aicinām iedzīvotājus zināt un varēt nosaukt savu atrašanās vietu, īpaši dodoties kaut kur ciemos. Jāņem vērā, ka, zvanot uz 112, zvans tiek saņemts un uzklausīts Liepājā vai Rīgā. Ja, ziņojot par notikumu, būs minēts «kaut kur starp Talsiem un Sabili, ceļa malā», tad ugunsdzēsējiem glābējiem var būt problēmas operatīvi ierasties notikuma vietā. Bet labi, ka šādas situācijas nav biežas.
Tāpat nav labi, ka ceļa galā nav norādīts māju nosaukums, jo tas paildzina laiku, lai attiecīgo vietu atrastu. Tas ir ļoti būtiski. Ja cilvēks neuzstāda mājas nosaukumu tādēļ, ka grib norobežoties no citiem, patiesībā viņš ar to nodara sliktu pats sev.
J. K.: — Ja ir izcēlies ugunsgrēks, tad nepieciešams pēc iespējas ātrāk evakuēties. Vispirms jādomā par savu, bērnu un tuvinieku dzīvību. Pašrocīga dzēšana ir ļoti jāizvērtē. Ejiet ārā un piezvaniet glābšanas dienestam! Neriskējiet ar savu dzīvību!