Vietējā medija loma ir nozīmīga katrā reģionā

Ziņas

31. janvārī laikraksta «Neatkarīgās Tukuma ziņas» redakcijā Tukumā notika reģionālo mediju pārstāvju tikšanās, lai diskutētu par aktualitātēm un izaicinājumiem nozarē.
Semināru, kas organizēts ar Amerikas Savienoto Valstu vēstniecības Latvijā atbalstu, organizēja Latvijas Žurnālistu asociācija, un kolēģus šoreiz pie sevis uzņēma laikraksta «Neatkarīgās Tukuma Ziņas» redakcija. Uzrunājot reģionālo mediju pārstāvjus, kas uz Tukumu bija sabraukuši ne tikai no Kurzemes, bet arī attālākiem Latvijas novadiem, vēstniecības pārstāvji pauda, ka šādu atbalstu apmācībām sniedz, jo neatkarīgas un brīvas preses pastāvēšana un patiesas informācijas iegūšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Būtiska loma tajā ir arī reģionālajiem medijiem.
Iezīmējot Latvijas reģionu mediju problēmas, skatot tās caur laikraksta «Neatkarīgās Tukuma Ziņas» pieredzi, tās galvenā redaktore Ivonna Plaude teica, ka svarīgi, lai arī valsts saskata, ka reģionālie mediji ir nozīmīgi un vajadzīgi. Kā atzina ne viens vien semināra dalībnieks, valsts institūcijas un pašvaldības līdz šim, izdodot informatīvos izdevumus, kuros bieži ir imitēts žurnālistu darbs, sāpīgi kropļojis mediju vidi vairāku gadu garumā, par ko maksā visi nodokļu maksātāji. «Mūsu lielākā bagātība ir informācija, zināšanu apjoms ilgākā laika periodā, kas ļauj izdarīt secinājumus par daudziem procesiem valstī un skatoties uz konkrēto reģionu. Ar to arī atšķiramies un esam unikāli. Reģionālajos laikrakstos strādā cilvēki, kuriem interesē konkrētā vide, viņi ir savas kopienas patrioti un pārzina tās drēbi. Tas arī ir mūsu lielākais ieguvums,» sacīja laikraksta «Neatkarīgās Tukuma Ziņas» galvenā redaktore.
Saeimas deputāte, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Vita Tērauda pauda pārdomas, kā redz drukātās preses un reģionālo mediju turpmāko pastāvēšanu. Viņasprāt, ir pienācis brīdis tikt galā ar pašvaldību mediju surogātu ierobežošanu. «Pašvaldības ir izspiedušas no tirgus un atņēmušas dzīvību daudziem neatkarīgiem izdevumiem. Bez neatkarīgas preses arī reģionu līmenī nebūs demokrātijas, jo pazūd atgriezeniskā saite un iedzīvotājiem nav iespējas kontrolēt vēlēto pārstāvju darbību,» viņa sacīja. Lai gan reģionālie mediji darbojas arī interneta vidē, viņa aicināja fokusu šiem jautājumiem nepazaudēt, jo tur atrodas liela daļa auditorijas. Pieprasījums saturam uz papīra samazinās, informācijas un uzraudzības vajadzība demokrātijā gan ne. «Tas nebūs viegli izdarāms, jo cilvēki pieraduši, ka internetā informācija ir pieejama par velti,» teica V. Tērauda. Tāpat viņa un arī reģionālo mediju pārstāvji vērsa uzmanību, ka Latvijā būtu nepieciešams mediju auditorijas pētījums, akcentu liekot uz reģionālo mediju lietošanu. Viens ir tas, ko parāda tirāža, otrs — cik reāli cilvēki konkrēto reģionālo mediju ikdienā patērē. «2016. gadā veicām pētījumu. Toreiz mūsu auditorija bija 28 līdz 30 tūkstoši cilvēku, bet reāli par avīzi samaksā tikai četri tūkstoši. Tas ir stāsts, ka mūs cilvēki reāli lasa un lieto un esam tiem vajadzīgi,» atklāja I. Plaude.
Mūsu informācijas telpa ir arī aizsardzības jautājums. Ja Latvija divus procentus novirza aizsardzībai, tad mazie divi procenti būtu novirzāmi informācijas telpas stiprināšanai. Viennozīmīga atbalsta politiķu vidū šai iecerei gan neesot, izskanēja Saeimas deputātes paustais. «Ja runājam par hibrīdkaru, tad tas jau notiek cilvēku prātā,» atgādināja I. Plaude.
Todien reģionālo mediju pārstāvjiem bija iespēja noklausīties arī advokātu biroja «Sorainen» zvērinātā advokāta palīdzes Lindas Reneslāces stāstītajā, kas jāievēro žurnālistiem publikāciju veidošanā, lai neaizskartu aprakstāmās personas godu un cieņu. Savukārt Latvijas mediju padomes valdes loceklis un kultūras ministra padomnieks mediju jautājumos Jānis Lielpēteris stāstīja par sūdzībām, kas Latvijas Mediju ētikas padomē saņemtas par žurnālistu darbu.