Talsu novada pašvaldības budžets — 39 miljoni eiro

Talsu novads

30. janvārī Talsu novada domes deputāti neviennozīmīgi, tomēr apstiprināja pašvaldības šā gada budžetu 39 423 827 eiro apmērā.
Būtiskākās diskusijas un priekšlikumu izvērtēšana, ko ietvert vai neietvert šā gada budžetā, notika komiteju sēdēs, tāpēc par jaunām iniciatīvām šķēpu laušana domes sēdē šoreiz izpalika. Tomēr diskusijas un pat balsošana notika par to, vai jautājumu par budžetu vispār atstāt dienas kārtībā, jo deputāti Inga Gluzda un Andis Astrātovs pastāvēja uz to, ka to nevajadzētu darīt, jo finanšu komitejā esošo deputātu vairākums neatbalstīja jautājuma virzīšanu uz domes sēdi. Savukārt domes priekšsēdētājs Dainis Karols un jurists Elvis Jansons gan skaidroja, ka, iekļaujot jautājumu par budžetu domes sēdes kārtībā, likums netiek pārkāpts.
Par to, ka jautājums jāizņem no darba kārtības un jāatliek, balsoja I. Gluzda un «Talsu novada attīstībai» deputāti A. Astrātovs, Gerda Zeberiņa, Ģirts Kalnbirze un Oļegs Solovjovs. Pārējie balsoja «pret» vai «atturas», kā rezultātā jautājums tomēr tika skatīts.
Budžeta ieņēmumi
Lai arī šā gada budžeta apjoms ir ļoti liels un ik gadu tā apmērs Talsu novada pašvaldībā palielinās, tas nenotiek uz pozitīvu rādītāju bāzes. Salīdzināšanai: 2016. gadā novada budžeta apjoms bija 29 312 424 eiro, 2018. gadā — 33 066 167 eiro un šogad jau vairāk nekā 39 miljoni eiro. Šo gadu laikā, piemēram, pieaudzis finansējums no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda (PFIF), proti, esam tā saukto nabadzīgo pašvaldību sarakstā, kurām savu naudu iedod turīgākas pašvaldības.
Šogad tie ir 8 170 530 eiro (26% no kopējā budžeta ieņēmumiem), pērn tas bija par aptuveni diviem miljoniem eiro mazāks un 2018. gadā — 5 057 472 eiro jeb 19% no visiem ieņēmumiem. Dotācijas no PFIF tiek aprēķinātas, izmantojot iedzīvotāju skaita un struktūras izmaiņas konkrētajā pašvaldībā. Talsu novadā iedzīvotāju skaits nemitīgi samazinās. Šā gada sākumā bija 30 321 iedzīvotājs. Salīdzināšanai: 2011. gadā — 34 620 iedzīvotāji.
Kā ierasts, būtiskāko budžeta ieņēmumu sadaļu veido iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN), kas šogad sastāda 14 146 432 eiro jeb 45%. Diemžēl šis rādītājs katru gadu samazinās, kas nebūt nav vērtējams pozitīvi. Pērn ieņēmumi no IIN budžeta maciņu piepildīja 53% apmērā no kopējā budžeta jeb 14 650 961 eiro, savukārt 2018. gadā tie bija pat 57% jeb 15 048 405 eiro.
Par 5 745 885 eiro Talsu novada pašvaldības budžetu papildina ieņēmumi no valsts budžeta. Šie līdzekļi ir galvenokārt mērķdotācijas pedagogu algām un nodokļiem, bet 1 025 150 eiro no šīs summas paredzēts ceļu fonda sakārtošanai, uzturēšanai.
Ieņēmumus 1 535 000 eiro apmērā plānots saņemt no iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem, piemēram, no vecāku maksām par izglītības pakalpojumiem, par telpu nomu, biļešu realizāciju u. c. Savukārt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) par zemi īpatsvars budžeta ieņēmumu daļā ir 3% jeb 1 213 117 eiro, bet NĪN par ēkām un būvēm — 1% jeb 365 087 eiro un 45 000 eiro iepriekšējo gadu parādu maksājumi.
Tāpat ir virkne ar procentuāli mazākām pozīcijām, kas piepilda pašvaldības budžetu. Piemēram, ieņēmumi no citām pašvaldībām plānoti 120 000 eiro, ieņēmumi par sociālo pakalpojumu funkciju nodrošināšanu (pansionāts «Lauciene») — 180 000 eiro, ieņēmumi no azartspēļu nodokļa — 27 000 eiro (salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājums par 55%), kā arī ieņēmumi no dabas resursu nodokļa 70 000 eiro apmērā (salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājums par 50%) u. c.
Izdevumi izglītībai, vairāki jaunumi
Kā ierasts, lielākā daļa pīrāga tiek atvēlēta izglītībai, un līdzekļu apjoms tai katru gadu pieaug. Ja 2017. gadā tai tika atvēlēti 11 848 514 eiro, pērn tie bija 13 590 841 eiro jeb 32% no kopējā budžeta, savukārt šogad tie ir jau 41% no visiem izdevumiem jeb 15 094 550 eiro. Neskatoties uz samazināto valsts atbalstu, arī šajā gadā līdzšinējā apmērā tiks nodrošinātas brīvpusdienas 1.—4. klašu skolēniem, 6 gadus vecajiem bērniem un 5.—7. klašu audzēkņiem. Samazinoties valsts atbalstam, pašvaldības līdzfinansējums tiks nodrošināts arī Talsu novada sporta skolas treneru slodzēm vairāk nekā 45 592 eiro apmērā, lai iestāde varētu nodrošināt audzēkņu treniņprocesu esošajā apmērā.
Visām Talsu pirmsskolas izglītības iestāžu (PII) visu vecumu grupām paredzētu rotaļu laukumu izveidošanai ieplānoti 50 000 eiro, savukārt visa novada izglītības iestāžu āra teritoriju labiekārtošanai, tai skaitā āra aktivitāšu centru iegādei un atjaunošanai, 160 000 eiro. Tāpat mācību iestādēm ieplānoti līdzekļi virknei dažādu labiekārtošanas darbu un iekārtu iegādei.
Būtisks jaunums ir ieplānotie 150 000 eiro Talsu Valsts ģimnāzijas fasādes renovācijai, savukārt 250 000 eiro atvēlēti metodiskā centra remontdarbiem Talsu 2. vidusskolā, kā arī ēdnīcas telpu remontam 7950 eiro. Un, tā kā Talsu Galvenā bibliotēka ieguvusi jaunas telpas, atbrīvotajās telpās PII «Pīlādzītis» varēs ierīkot trīs jaunas grupiņas. Lai to paveiktu, atvēlēti 180 075 eiro. Jauna iniciatīva ir arī par slidotapmācības izmaksu segšana visu skolu audzēkņiem, kas izmaksās ap 10 000 eiro.
Savukārt XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem ieplānoti 61 160 eiro, tērpu iegādei 23 314 eiro un ieskaņu koncertam — 18 773 eiro.
Teritorijas, mājokļi, vide
Procentuāli otra lielākā sadaļa jeb 22% (7 918 504 eiro) no kopējā budžeta tiek atvēlēti vides aizsardzības un pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošanas jautājumiem. Šajā izdevumu sadaļā paredzēti izdevumi ikdienas darbiem dzīvnieku aizsardzības pasākumiem, tai skaitā dzīvnieku patversmes uzturēšanai, ielu apgaismošanai un uzturēšanai, kapu uzturēšanai, koku apzāģēšanai, parku sakopšanai, zālāju pļaušanai, ūdensapgādei, kanalizācijai utt. Tāpat šajā sadaļā ieplānoti līdzekļi tādām darbībām kā ceļu uzturēšanai (40 000 eiro), būvprojektu izstrādei, projektu sagatavošanai (784 937 eiro), dažādu pašvaldības īpašumu remontdarbiem (75 000 eiro, no kā pašvaldības īres dzīvokļu remontiem — 10 000 eiro), jaunu automašīnu līzinga maksājumiem (43 000 eiro), sinagogas ēkas Sabilē iekārtošanai pēc projekta īstenošanas (79 350 eiro). Šajā 22% sadaļā paredzēts finansējums 200 000 eiro apmērā arī Talsu pilsētas labiekārtošanas pasākumiem: Zvaigžņu un Kareivju ielas ceļa apgaismojuma izbūvei 120 000 eiro, bruģa seguma nomaiņai pie pieminekļa «Koklētājs» — 10 000 eiro, apgaismojuma un videonovērošanas ierīkošanai skeitparkā — 9000 eiro, sūkņa iegādei un apgaismojumam strūklakai Talsu ezerā — 10 000 eiro, apgaismojuma izbūvei Celtnieku ielā — 10 000 eiro, celiņa uz estrādi (margu, pakāpienu) sakārtošanai Sauleskalnā — 18 000 eiro, koku ap Vilkmuižas ezeru dendroloģiskajai izpētei/inventarizācijai — 12 000 eiro u. c.
Kā ik gadu, līdzekļi tiek piešķirti arī novada pilsētām un pagastiem dažādu darbu realizēšanai, katrai pārvaldei izvirzot, viņuprāt, būtiskāko. Piemēram, Lubes pagasta pārvaldei ēkas fasādes remontam atvēlēti 50 000 eiro, Vandzenes pagasta pārvaldei ugunsdzēsības dīķa izbūvei 14 047 eiro, apgaismojuma remontam Kandavas ielā Sabilē 17 240 eiro, Valdgales pagasta pārvaldei autoceļa «Otiņi—Dedziņi» remontam 64 213 eiro, Strazdes pagasta pārvaldei ēkas «Aptieka» jumta remontam 20 000 eiro, bērnu laukuma izveides 2. kārtai Stendes pilsētā 16 692 eiro un citi. Turklāt 70 000 eiro piešķirti pieguļošo teritoriju uzturēšanai, proti, esam jau vairākkārt rakstījuši, ka pašvaldībā vērsās vairāki iedzīvotāji, lūdzot, lai privātīpašumam pieguļošās pašvaldības teritorijas, ietves, tīra pašvaldība, nevis liek to darīt iedzīvotājiem. Atsaucoties iedzīvotāju lūgumam, pēc vairākkārtējām diskusijām deputāti to nolēma atbalstīt.
Sociālā un kultūras, atpūtas, sporta joma
Katru gadu pieaug izdevumi arī sociālajai jomai, kam šogad ieplānota trešā lielākā izdevumu sadaļa —12% jeb 4 463 054 eiro, kas salīdzinājumā ar 2019. gadu ir palielinājies par 944 440 eiro. Sociālās aizsardzības sadaļā ieplānota virkne ar pasākumiem. Piemēram, sociālo pabalstu izmaksai paredzēts 794 971 eiro, izdevumi bāriņtiesas uzturēšanai — 210 481 eiro, biedrībai «Brīnumiņš» — 91 650 eiro, pakalpojumam «aprūpe mājās» — 66 216 eiro un daudzi citi.
Jauna iniciatīva ir pašvaldības līdzfinansējums personām ar kustību traucējumiem mājokļa vides pielāgošanai, kam atvēlēti 20 000 eiro. Lai uzlabotu situāciju pansionātā «Lauciene», vairāk nekā 170 000 eiro atvēlēti būvprojektu izstrādei un infrastruktūras un materiālās bāzes atjaunošanai, savukārt darbiniekiem tiks nodrošināta veselības apdrošināšana.
Kultūras, sporta un atpūtas jomai no kopējā budžeta paredzēti 11% jeb 4 196 382 eiro, salīdzinājumā ar 2019. gadu finansējums palielinājies par 621 865 eiro. Sporta pasākumiem novadā šogad paredzēti 1 009 850 eiro. Novadā darbojas 24 bibliotēkas, kuru darbības nodrošināšanai budžetā paredzēti līdzekļi 993 745 eiro apmērā. Kultūras iestāžu uzturēšanai plānoti izdevumi 1 439 486 eiro. Talsu novada muzejam paredzēts finansējums 303 420 eiro apmērā.
Papildu kultūras un sporta pasākumiem budžetā ieplānots finansējums dažādu prioritāro un citu vajadzību īstenošanai vairākām iestādēm, piemēram, 100 000 eiro Talsu Valsts ģimnāzijas sporta halles jumta rekonstrukcijai, Talsu Galvenajai bibliotēkai inventāra iegādei 30 000 eiro, Laucienes kultūras namam ventilācijas sistēmas iekārtas uzstādīšanai — 13 417 eiro, Ķūļciema BLPC apkures katla pārveidei no malkas uz granulu katlu, granulu degļu uzstādīšanai paredzēti 8162 eiro un citi. Savukārt izdevumi «Talsu televīzijai»  — 80 600 eiro.
Pārvaldes izdevumi un ekonomiskā darbība
Pieauguši arī pārvaldes izdevumi. Šogad to īpatsvars budžetā ir 7% jeb 2 687 120 eiro no visiem pašvaldības plānotajiem izdevumiem. Salīdzinot ar 2019. gadu, pieaugums ir par 127 472 eiro.
Ekonomiskās darbības izdevumiem pašvaldība plānojusi 2 146 118 eiro jeb 6% no kopējā budžeta. Salīdzinot ar 2019. gadu, finansējums palielinājies par 142 605 eiro. Ekonomiskās darbības sadaļā līdzekļi paredzēti dažādām aktivitātēm, piemēram, sabiedrisko attiecību vajadzībām 97 240 eiro (reklāmas pasākumi, mājaslapas uzturēšana, reprezentācijas suvenīri, bērnu dalība festivālā Alānijā, dažādi pasākumi, piemēram, «Talsu bruncī ieaustie» u. c.), pašvaldības informatīvā izdevuma izdošanai un izplatīšanai ieplānoti 31 366 eiro, komandējumiem 8000 eiro. Tāpat tiek turpināti dažādi projekti, kuru līdzekļiem var pieteikties sabiedrības pārstāvji, piemēram, vecpilsētu ēku restaurācijai atvēlēti 30 000 eiro, kultūras projektiem 12 000 eiro, biedrību projektiem 30 000 eiro u. c. Tūrisma daļai budžets ieplānots 192 801 eiro apmērā. Datortehnikas iegādei un informāciju sistēmu nodrošināšanai vajadzīgi 166 357 eiro, kā arī vēl citi izdevumi.
Budžetā, kā vienmēr, ieplānoti līdzekļi arī citām vajadzībām, kas procentuāli ir krietni mazāki. Piemēram, 1% jeb 363 032 eiro no kopējā budžeta atvēlēts sabiedriskajai kārtībai un drošībai. 0,3% jeb 120 000 eiro paredzēti kredītu un līzingu procentu samaksām. Veselības pasākumu izdevumiem plānots izlietot 82 989 eiro jeb 0,2% no kopējiem izdevumiem. Salīdzinājumā ar 2019. gadu finansējums palielinājies par 37 933 eiro. Šajā sadaļā plānota dotācija SIA «Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca» Talsu filiālei 35 000 eiro apmērā un finansējums Ķūļciema feldšeru punktam. Šogad pirmo reizi ieplānots finansējums Spāres feldšeru punktam 34 047 eiro apmērā.
Jauni projekti
Par vairākām jaunām iniciatīvām un plānoto būvprojektu izstrādi minēts jau augstāk, bet ne visi. Noteikti pieminams ieplānotie 60 000 eiro, kas atvēlēti multifunkcionālā sporta kompleksa metu konkursa rīkošanai. 50 000 eiro paredzēti Talsu tirgus ēkas projektēšanai (jāpiebilst, ka pašvaldība jau izlietojusi 111 000 eiro būvprojekta izstrādei Talsu tirgum, tomēr rezultātā domes deputāti noraidīja šo projektu, nedodot «zaļo gaismu» šā projekta realizācijai). Piešķirot šo finansējumu 50 000 eiro apmērā, jācer, ka jaunā vīzija, projekts tiks izstrādāts tā, ka deputātiem tas patiks un tā realizācija netiks apturēta.
46 162 eiro tiks izlietoti PII «Vīn-odziņa» Sabilē būvprojekta izstrādei un būvniecības uzsākšanai, savukārt 45 723 eiro — PII «Zīlīte» Vandzenē būvprojekta izstrādei.
Šogad plānots realizēt Talsu Galvenās bibliotēkas teritorijas labiekārtošanas projekta 1. kārtu par 117 753 eiro. Apliecinājuma kartes izstrādei sporta nama ēkai Talsos — 50 000 eiro. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru piemiņas vietas izveidei — 10 000 eiro. Turpināsies grants ceļu pārbūve visā Talsu novadā.
Talsu bērnu laukumam visu vecumu grupām paredzēta rotaļu laukuma izveidošana, kam piešķirti 50 000 eiro. To, cik daudz par šo summu varēs izdarīt, vēl redzēs, jo, kā skaidroja Talsu pilsētas pārvaldes vadītājs Normunds Strēlnieks, pilnvērtīgai rotaļu laukuma ierīkošanai nepieciešama krietni lielāka summa, tā ka ar šo varēs realizēt tikai daļu.
Budžets — kompromiss
«Mūsu izvēlētais ceļš budžeta izskatīšanā bija gana garš, kamēr tas nonāca līdz domes sēdei. Šis budžets ir ļoti gaidīts gan no iedzīvotāju, gan pašvaldības darbinieku puses iestāžu darbības nodrošināšanai,» pauda domes priekšsēdētājs Dainis Karols. Viņš priecājas, ka šā gada budžetā ir iestrādātas vairākas jaunas iniciatīvas, kā arī tiek nodrošināta jau iesāktu projektu, vīziju realizācija. «Daļu no Talsu novada attīstības plāniem būtiski ir ietekmējusi valsts attieksmes maiņa pašvaldību finansēšanas kārtībā, tomēr izvērtējam reālās iespējas un no iecerētā pilnībā neatsakāmies. Būtisku pagriezienu šajā gadā iezīmēs arī 2021. gadā plānotā pašvaldību reforma. Tā noteikti liks pārskatīt mūsu nākamā gada iniciatīvas, tāpēc jo īpaši svarīgi ir sekot plānam esošo mērķu sasniegšanā un ielikt pamatus nākotnes attīstībā,» uzskata D. Karols.
Viedokli par budžetu izteica arī visu komiteju vadītāji, kuri apliecināja prieku, ka lielākā daļa priekšlikumu un jaunas iniciatīvas ir iekļautas budžetā.
No deputātiem vairākkārt izskanēja arī bažas. Piemēram, deputāts Ģirts Kalnbirze norādīja uz samazināto finansējumu pilsētu un pagastu pārvaldēm (izņemot Talsu pilsētu, pārējām pārvaldēm novadā tie ir 200 000 eiro), savukārt Edmunds Demiters pauda satraukumu par to, ka izglītībai tiek tērēts pārāk daudz, jo uz kopējā budžeta fona tā nav samērīga summa. Turpretim Ilva Norenberga un Inga Gluzda uzskata, ka daudzas pozīcijas budžetā nav izvērtētas. Pēdējā skaidroja, ka viņai nav pieņemams budžeta izskatīšanas veids un ka joprojām tajā paredzēti līdzekļi dažādām, viņasprāt, nevajadzīgām rīcībām. Bet Edgars Zelderis pēc balsojuma aicināja deputātus mainīt domes vadību, jo pašvaldībā esot liela krīze tāpēc, ka trūkst vairāku darbinieku, nav kārtīgas domes vadības un pašvaldībai joprojām nav izpilddirektora. Un pieņemto budžetu nosauca par «populisma budžetu».
Savukārt deputāts Gundars Sebris šo budžetu raksturoja kā neskaitāmu vajadzību kompromisu, kurā vērojama stabila attīstība. «Šā gada budžeta apjoms ir ļoti liels, bet vai katrs iedzīvotājs sajūt, ka Talsu novada pašvaldība devusi pozitīvu ieguldījumu viņa dzīvē?» viņš vaicāja. G. Sebris pauda, ka būtisks esot lēmums par līdzekļu piešķiršanu multifunkcionālā sporta kompleksa metu konkursa rīkošanai, un arī turpmāk ir stingri jādomā, kā attīstīt novadu, apstādināt iedzīvotāju skaita samazināšanos un augt, virzīties uz priekšu nākotnē.
«Par» budžetu balsoja visi deputāti, izņemot I. Gluzdu un A. Astrātovu, kuri balsoja «pret», un I. Norenbergu, Lauri Pīlēģi, Ģ. Kalnbirzi, O. Solovjovu un G. Zeberiņu, kuri balsoja «atturas».