Talsu novada pašvaldībā izstrādātas mājokļu politikas vadlīnijas

Talsu novads

16. janvāra Talsu novada domes sēdē deputāti apstiprināja sen gaidītu dokumentu «Talsu novada pašvaldības mājokļu politikas vadlīnijas 2020.—2022. gadam». Tas ir pašvaldības nozaru plānošanas dokuments, kas izstrādāts, pamatojoties uz esošās mājokļu situācijas analīzi novadā un ir vērsts uz risinājumu sniegšanu, lai sakārtotu ar mājokļa problēmām saistītus jautājumus.
Kāpēc šāds dokuments izstrādāts, kādas būs turpmākās rīcības, lai situāciju ar mājokļiem novadā uzlabotu, saruna ar Talsu novada pašvaldības plānošanas daļas vadītāju Lauri Laicānu, kurš bija šā dokumenta izstrādes darba grupas vadītājs.
— Cik liels pašlaik ir Talsu novada pašvaldības mājokļu fonds un kādā stāvoklī? Tā uzturēšana rada papildu slogu pašvaldības budžetam, vai to ir plānots mainīt?
— Pašvaldības īpašumā visā novada teritorijā ir vairāk nekā 800 dzīvokļu. Ēku vecums, kur atrodas pašvaldību dzīvokļi, ir visai liels. Daļa no tām ir ievērojami nolietojušās, un to sakārtošanai ir jāiegulda apjomīgi līdzekļi. Aptuveni trešdaļa no pašvaldības dzīvokļiem ir bez labiekārtojuma, tie bieži neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām būvniecības un higiēnas prasībām. Aptuveni ceturtā daļa no pašvaldības dzīvokļiem ir ar daļēju labiekārtojumu, un tikai aptuveni 41 procents ir labiekārtoti. Tie rada ne tikai papildu slogu pašvaldības budžetam, bet pastāv arī risks pašvaldības finanšu līdzekļu izšķērdēšanai. Pašvaldības pienākums nav par pašvaldības līdzekļiem katram indivīdam piešķirt mājokli pēc viņa pieprasījuma un vēlmēm, līdz ar to jau tuvākajā laikā pašvaldība sagatavos detalizētāku izvērtējumu par pašvaldības dzīvokļiem.
— Kā jūs raksturotu mājokļu fondu novadā kopumā?
— Lai arī no kopējā dzīvojamo māju skaita viena dzīvokļa mājas sastāda aptuveni 85 procentus, bet divu vai vairāku dzīvokļu mājas tikai aptuveni trīs procentus, kopumā daudzdzīvokļu mājās novadā dzīvo aptuveni puse no iedzīvotājiem. Un vairāk nekā puse (51,8 procenti) no dzīvojamām mājām ir celtas līdz 1945. gadam, savukārt no 2001. gada celtās dzīvojamās mājas sastāda tikai 6,4 procentus.
Apskatot ēkas pēc to fiziskā nolietojuma, redzams, ka vairāk nekā pusei no visām mājām būtu nepieciešama atjaunošana, savukārt ēkas labā stāvoklī veido tikai aptuveni trešdaļu no visiem namiem. Aptuveni desmit procenti no visām ēkām ir sliktā stāvoklī.
— Talsu novada pašvaldība arī izveidoja un veica iedzīvotāju un uzņēmēju aptauju par mājokļu tēmu Talsu novadā. Kādi ir galvenie šīs aptaujas secinājumi? Kas, iespējams, ļoti pārsteidza?
— Paldies visiem 48 uzņēmējiem un 640 iedzīvotājiem, kas piedalījās aptaujā! Aptuveni trešdaļai no uzņēmējiem ir bijusi situācija, kad dzīvesvietas trūkums vai mājokļa dārdzība ir iemesls, lai darbinieks atteiktu darbu uzņēmumā, līdz ar to arī uzņēmēji jau šobrīd sastopas ar mājokļu problēmu.
Iedzīvotāju aptauja parādīja, ka tikai aptuveni 60 procenti no respondentiem ir apmierināti ar pašreizējo ēkas apsaimniekotāju. Iedzīvotājiem, kas īrē mājokli no pašvaldības, apmierinātība par dzīvokļa/mājas lielumu sadalās visai vienmērīgi, proporcionāli lielāks ir to skaits, kas nav apmierināti ar mājas kopējo stāvokli. Savukārt tās personas, kuras mājokli īrē no privātpersonas, vairāk ir apmierinātas ar apkārtējo infrastruktūru, bet arī šeit vairāk nekā puse no aptaujātajiem ir ļoti neapmierināta vai neapmierināta ar mājas kopējo stāvokli.
Zīmīgi, ka aptuveni ceturtā daļa no aptaujātajiem tuvāko gadu laikā plāno mainīt dzīvesvietu Talsu novada robežās. Tas varētu būt saistīts ar personas vēlmi dzīvot tuvāk darba vietai, skolai vai pakalpojuma saņemšanas vietai. Galvenie kritēriji, meklējot jaunu mājokli, ir tā cena, atrašanās vieta, tehniskais stāvoklis, kā arī apkārtējā infrastruktūra.
Ņemot vērā, ka nākotnē varētu aktualizēties jautājums par jaunu daudzdzīvokļu īres namu būvniecību, aptuveni 70 procenti no uzņēmējiem un 82 procenti no iedzīvotājiem uzskata, ka novadā tādu būtu nepieciešams būvēt. Uzņēmēji uzskata, ka tie būtu jābūvē par privāto kapitālu.
— Ko paredz izstrādātais mājokļu politikas vadlīniju dokuments? Ko tas dos, mainīs esošajā mājokļu situācijā?
— Vadlīnijas ir plānošanas dokuments, kurā sniegti risinājumi, lai sakārtotu ar mājokļa problēmām saistītus jautājumus. Tajā ir noteiktas 19 rīcības, dots to iespējamais risinājums, noteikta prioritāte, kā arī atbildīgais par rīcības tālāku virzību un īstenošanu. Šeit gan ņemams vērā, ka primāri tas paredz sakārtot pašvaldības dzīvojamo fondu, bet mājokļa situācija ir atkarīga arī no valsts mājokļa politikas.
— Kādi ir pirmie soļi, ko plānojat veikt tagad, kad dokuments ir apstiprināts?
— Darba grupas uzdevums bija sagatavot vadlīnijas. Pēc dokumenta apstiprināšanas jau ir notikusi pirmā tikšanās, kur noteikti pirmo darbu realizācijas datumi. Ņemot vērā, ka rīcības ir sadalītas prioritārā kārtībā, pirmie darbi būs saistīti ar pašvaldības dzīvojamā fonda izvērtēšanu, lai noteiktu, vai tie nepieciešami pašvaldības funkciju veikšanai, vai nododami atsavināšanai, kā arī atsevišķu komisiju un nolikumu pārskatīšana.
— Šķiet, ka problēmu ir vairāk, nekā vajag — lielākā daļa mājokļu ir ļoti veci un nereti sliktā tehniskā stāvoklī, īres cenas augstas un pieejamo īres mājokļu — maz. Tie noteikti nav faktori, ko varētu atrisināt ātri, kā ar burvju nūjiņas mājienu… Bet kad iedzīvotājiem gaidīt pirmās reālās izmaiņas esošajā situācijā?
— Pašlaik valstiskā līmenī nav izstrādāts politisks dokuments, kurā būtu formulēta mājokļu politika, tās mērķi un pasākumi to sasniegšanai. Savukārt pašvaldības funkcija galvenokārt ir vērsta uz palīdzības sniegšanu maznodrošinātajiem un sociālā riska ģimenēm. Pašlaik notiek dažāda veida valsts attīstības plānošanas dokumentu izstrāde, kuros arī ir iekļauts jautājums par mājokli, tāpēc ceru, ka nākamajos gados mājokļa jautājuma risināšanai tiks pievērsta lielāka uzmanība.
— Izstrādātajās vadlīnijās minēts, ka OECD Ekonomikas pārskatā par Latviju uzsvērts, ka Latvijā ir augstākais iedzīvotāju īpatsvars, kuru tīrie ienākumi ir zem nabadzības sliekšņa, kas noved pie tā, ka daudzas mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem ir nepietiekami nodrošinātas ar mājokļiem. Kāpēc, jūsuprāt, šī problēma Talsu novadā netika risināta jau krietni senāk, jo tagad sanāk, ka tiek «dzēsts ugunsgrēks».
— Ņemot vērā, ka pašvaldībā par jautājumiem, kas saistīti ar dzīvojamo fondu, ir iesaistītas vairākas institūcijas, līdz šim pilnvērtīgi un kompleksi nebija izvērtēta kopējā mājokļu situācija, kā arī pašvaldības īpašumā un valdījumā esošais dzīvojamais fonds un tā stāvoklis. Šis dokuments sniedz konkrētus priekšlikumus turpmākajai rīcībai, lai palīdzētu optimizēt pašvaldības dzīvojamo fondu un budžeta izdevumus dzīvojamā fonda apsaimniekošanai.