Jau trešoreiz paplašina Talsu Kristīgo skolu

Izglītība

Septembrī apritēs jau 25 gadi, kopš Talsos pastāv Kristīgā skola, bet martā būs pagājis gads, kopš tā atkal atrodas grūtu, bet labu pārmaiņu procesā, īstenojot jau trešo telpu paplašināšanas projektu. «Reizē ar pārmaiņām izglītības jomā jāmainās ne tikai mācību saturam un skolotāju darbam — izglītības procesa citādākai organizēšanai būs vajadzīgas arī piemērotas telpas,» pauž skolas direktore Inguna Gruzniņa.
Doma par to, ka skolai vajadzīgas papildu telpas, radusies pirms vairākiem gadiem, redzot, ka skolēnu skaits Talsu Kristīgajā skolā turpina lēnītēm augt. Visu apdomājot un par šo ieceri lūdzot Dievu, pieņemts lēmums rīkoties. Aptuvenais aprēķins ļāvis noprast, ka vajadzīgi vismaz 2,5 miljoni eiro, bet darbs sākts, kad saziedots pirmais miljons. «Ja darbu darām Dieva godam un ar mērķi, lai ēkas kalpo Viņa darbam, jātic, ka Dievs sakārtos lietas un apstākļus tā, lai projekts tiktu īstenots līdz galam,» ir pārliecināta skolas direktore.
Kristīgajā skolā tas piedzīvots ne reizi vien. 2005. gadā, kad tika celta vidusskolas ēka un sporta zāle, nācās sastapties ar gandrīz nepārvaramiem sarežģījumiem, tomēr soli pa solim viss izdevās. «Kristīgās skolas pastāvēšanas laikā esmu sapratusi, kāds ir indikators, kas parāda, ka notiekošais ir pēc Dieva prāta: tu skaidri zini, ka projekta īstenošana būs ārkārtīgi grūta, gandrīz neiespējama, tā no tevis prasīs milzīgus laika, nervu un finanšu resursus, un tev patiesībā negribas to darīt, jo tu bez tā varētu arī iztikt… Man pašai to visu tiešām nevajag! Mani bērni ir izauguši, ieguvuši labu izglītību, katrs ir savā dzīvē un darbā, bet šī skola ir vajadzīga citiem bērniem Talsos, novadā un citur Latvijā. Pie mums brauc mācīties arī skolēni, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Rīgā un citos novados. Šo mācību gadu uzsākām ar 302 skolēniem, bet šobrīd pie mums mācās jau 307 bērni,» atklāj I. Gruzniņa.
Viss neaprobežojas tikai ar piebūves celtniecību. «Apzinoties izglītības jomā notiekošās pārmaiņas, sapratām, ka vajag pārbūvēt arī esošās skolas telpas. Ja Dievs šo projektu izvedīs līdz galam, tad šā gada 1. septembrī mums būs ne tikai pabeigta skolas jaunā piebūve, bet arī pilnībā atjaunota tā skolas daļa, kur šobrīd atrodas ēdamzāle un pamatskolas telpas, jo tajās tiks izveidoti fizikas un ķīmijas kabineti un laboratorijas. Mazākajiem skolēniem dosim labāko — viņi pārcelsies uz telpām jaunajā piebūvē. Pagājušā gada vasarā izremontējām ēkas, kurās sākām skolu, tāpat arī 2005. gadā pabeigto piebūvi, jo jaunā daļa ar to būs sasaistīta vienotā kompleksā. Pārmaiņas bija vajadzīgas arī tāpēc, ka ir jaunas prasības ugunsdrošībai un nometņu rīkošanai. Kad Dievs šo visu būs izvedis līdz galam, patiesībā varēs teikt, ka mums ir gandrīz jauna skola,» secina direktore.
Darba pabeigšanai nepieciešams vēl aptuveni miljons eiro. «Cilvēcīgi tā ir neiespējama summa, bet tu lūdz, ej, dari, liecini, stāsti… Dievam pieder zvaigznes debesīs un dimanti zemes dzīlēs, un Viņš lieto cilvēkus, tāpēc nekas nav neiespējami. Ja Dievs vēlēs, tad septembrī Talsu Kristīgā skola svinēs 25. pastāvēšanas gadadienu. Kad uzsāku šo skolu ar 37 bērniem četrās klasēs, pieciem skolotājiem un trim darbiniekiem divās vecās ēkās, kurās katra klases siena bija aplīmēta ar citas krāsas tapetēm, nenojautu, kā skola augs. Dienu no dienas, gadu no gada esmu pieredzējusi, ka Dievs izved cauri milzīgām krīzēm, kurās skola ir bijusi uz aizslēgšanas robežas. Bijusi reize, kad skolotājiem esmu teikusi: «Mīļie, ejiet mājās, lūdziet Dievu un nākamnedēļ pasakiet, vai turpināsiet darbu arī tad, ja par algu nebūs nekādu garantiju!» Ir atgriezušies visi, un Dievs mūs vienmēr ir iznesis cauri grūtībām,» apliecina I. Gruzniņa.
Cerot uz valdības viedumu
Ņemot vērā, ka savulaik piedzīvotas lielas nesaskaņas ar Talsu pilsētas domi, tagad ir gandarījums par to, ka Kristīgās skolas attiecības ar novada pašvaldību var raksturot kā ļoti solīdu kaimiņu līdzāspastāvēšanu. «Jā, mēs ar savām ēkām arī fiziski administratīvajam centram ejam arvien tuvāk, un turpmāk būsim novada domes vadības acu augstumā. (Smejas.) Man tiešām ir prieks, ka mainās deputātu nostāja un viņi saprot, ka Talsu pilsētas un novada bērni ir līdzvērtīgi, tāpēc lemj par dažādu atvieglojumu piešķiršanu arī mūsu skolas skolēniem. Atkal un atkal varu uzsvērt to, ka privātā izglītība pašvaldībām ir nevis slogs, bet atvieglojums,» atgādina direktore. Par pašvaldības piešķirtajiem minimālajiem līdzekļiem privātās izglītības iestādes paveic ievērojamu darbu, pārējo finanšu daļu piesaistot caur vecāku maksājumiem, ziedojumiem un dažāda veida partnerību. «Uzskatu, ka arī tā ir liela lieta, ja pašvaldība spēj piedāvāt dažādas izglītības ieguves iespējas, nevis tikai viena standarta skolas. Nevajag novērtēt par zemu to, ka Kristīgā skola pastāv kā alternatīvs piedāvājums un daudzos gadījumos arī kā glābiņš tiem bērniem, kuriem izrādījies sarežģīti mācīties vispārizglītojošā skolā. Esmu absolūti kategoriski pret valdības nodomu ieviest bērnu skaita kvantitatīvo kritēriju kā vienu no skolas kvalitātes mērījumiem. Latvijā ir vajadzīgas gan lielas, gan mazas skolas! Privātas skolas nodrošina alternatīvu pieeju, un to dažādība ir nozīmīgs pienesums Latvijas izglītības sistēmā. Uzlikt kvantitatīvu rādījumu kā skolas izdzīvošanas jautājumu — tā ir ne vien privāto, bet arī daudzu pašvaldības skolu pilnīga iznīcināšana,» uzsver I. Gruzniņa.