Kristīne KārkliņaAr svinīgu saules krāsas lentes pārgriešanu smaidīgā «Brīnumiņa» puisēna Daneka vadībā tika atklāts Talsu ģimeņu un bērnu attīstības centra dabas vides estētikas kabinets. Tajā visiem svētku viesiem aplūkojama un izmēģināma bija siltā smilšu iekārta, kas, rokām gremdējoties smiltīs, atsauca atmiņā šķietami aizmirsto bērnību, kad neatkārtojams prieks tika gūts jūras krastā.
Jaunatklāto dabas vides estētikas kabinetu tā speciāliste Agnese Vispoļska sauc par dabas vēstniecību. «Jo kāds tad ir vēstniecības galvenais uzdevums? Tās uzdevums ir dot atbalstu, mierinājumu un patvērumu cilvēkiem, kuri nav savā ierastajā vidē un kuri ir manāmi apjukuši,» skaidro Agnese. Viņa turpina, ka dabas vēstniecība savukārt ir tā vieta, kur gan bērniem, gan arī pieaugušajiem tiek mēģināts dot mieru, atbalstu, iekšējo līdzsvaru, atbrīvoties no ikdienas stresa un apstāties uz laiku, kad mūs ir nogurdinājusi ikdienas steiga. Dabas vides estētikas speciālisti vasarā vāc ziedlapiņas, tās kaltē, žāvē, liek burciņās, un, pienākot ziemai, kad dabā no vasaras smaržām nekas vairs nav sastopams, dabas vēstniecībā tiek pamodinātas smaržas un caur to tiek atkal izdzīvota vasara. Tāpat tiek vākti graudi un krāsotas smiltis. Bet galvenais notikums tikšanās reizē —pirmā siltā smilšu iekārta Talsu novadā, kas ir unikāla un dos bērniem iespēju, par ko Agnese Vispoļska velta pateicību Talsu novada domei par atbalstu, jo tas viss palīdzēs daudziem bērniem piedzīvot iekšējos brīnumus.
Sajūtu laboratorija
«Dabas vēstniecība ir tā globāli, bet, runājot vienkāršāk, tā ir sajūtu laboratorija, kurā ir mērķis pamodināt sajūtas, kuras bērniem ir pašas par sevi saprotamas, bet kurām ikdienā nepietiek laika, bet pieaugušajiem tās savukārt ir aizmirstas, jo no bērnības, kad notika spēlēšanās smiltīs, kas bija pašsaprotami, tāpat kā plūkt puķes un bradāt pa sūnām vai skujām, ikdienas rutīnā nekas nav palicis, un ir arī izārdīts mūsu iekšējais līdzsvars. Tādā veidā mēs, esot pilsētā un telpā un izmantojot dabas doto iespēju, šeit to varam atgūt,» bilst speciāliste.
Smiltis siltajā iekārtā ir vāktas Latvijas jūrmalā, konkrēti no reģiona, kas atrodas starp Saulkrastiem un Ainažiem, pēc tam tās tiek pilnveidotas un attīrītas, un ļoti būtiski ir, lai tām būtu augsts kvarca sastāvs. Katrs smilšu graudiņš ir kristāliskas formas, kvarcs atstaro gaismu, un līdz ar to tas ir viens no impulsiem, kas tiek saņemts un aiziet uz smadzenēm. «Mūsu pusē smiltis ir gaišākas un smalkākas, tāpēc tās ir pateicīgākas tieši krāsošanai,» teic. A. Vispoļska. Un krāsainās smiltis pieminot, katram atnācējam skaistā notikuma ietvaros ir iespēja izteikt savu vēlējumu «Brīnumiņam», berot sevis izvēlētās krāsas smiltis stikla traukā, kas ir kā simboliska ceļamaize.
Iecere dzimusi jau senāk
«Brīnumiņa» vadītāja Agnese Kviese pastāsta, ka iecere dzimusi senāk. Kādi no «Brīnumiņa» īpašajiem bērniem braukuši uz Pelču skolu, lai saņemtu šo terapiju, un vecāki stāstījuši par uzlabojumiem, par ko, kā atzīst pati, pie sevis mazliet pasmaidījusi, bet tad, kad mamma, kura par savu bērnu bija cīnījusies piecus gadus, lai tas varētu augt vienaudžu vidū, dalījusies pieredzē, ka ir patiešām manāmi uzlabojumi, tajā brīdī sapratusi — silto smilšu terapijai jābūt arī Talsos. Iesaistījies arī Talsu Rotari klubs, kas bija gatavs šo ideju finansēt. Ciemos atbraukuši amerikāņi, bet šai idejai diemžēl nenoticējuši, tāpēc sapnis bija jāatliek. Agnesei Kviesei tomēr bijusi sajūta, ka nekas nav beidzies. Tāpat ar iekārtas izgudrotāju Diānu Timofejevu saziņa un sarakste turpinājusies, un tad radusies iespēja iegādāties šo iekārtu par zemāku cenu. «Bijām saņēmuši ziedojumu un arī ko iekrājuši, tāpēc decembrī iekārta galu galā tika atvesta, bet bija jāizremontē telpa, kur to novietot. Lai iegūtu šo silto smilšu kasti, bija jāslēdz arī nopietns līgums, kā rezultātā piecām «Brīnumiņa» meitenēm veselu gadu būs jāmācās Rīgā par smilšu terapeitēm — speciālistēm. Ir specifika, ka dienā ne vairāk kā četri bērni ir uz vienu speciālistu,» paskaidrojot nepieciešamību, turpina centra vadītāja.
Zīmolu «Warmsandbox» atzīst visās Eiropas valstīs
Silto smilšu iekārtu «Warmsandbox» izgudroja pirms 12 gadiem. Kad atnākusi doma par smilšu kasti, bijušas tikai sajūtas, ka tādai ir jābūt, taču pietrūkušas zināšanas, bet 12 gadu garumā ir izveidota metodika, ir ļoti pamatotas zināšanas, kas ir apkopotas, apstiprinātas un pierādītas. «Liels prieks ir arī par to, ka iesaistās arvien vairāk speciālistu un zinātņu jomu, kas atzīst šo smilšu pieskārienu efektu un tos rezultātus,» atklāj A. Vispoļška. Kā uzzinām no šīs speciālistes prezentētā materiāla, dabas procesa kārtība un sakārtotība pamato un veicina cilvēka organisma pašregulācijas procesus. Pieaugošais vides piesārņojums, ikdienas steiga un emocionālā spriedze šo ikvienam cilvēkam dabiski piemītošo spēju mazina, un īpaši jūtīgi pret ārējās vides ietekmi ir bērni. Ja organisma pašregulācijas procesi tiek izjaukti, tad pieaugušo rūpe ir tā, lai šie procesi atgrieztos dabiskajā līdzsvarā. Silto smilšu iekārtas ideja ir radusies un pilnveidojusies Latvijā, un tas ir patentēts izgudrojums, kas ļauj silto smilšu pieredzi izbaudīt neatkarīgi no gadalaika. Silto smilšu nodarbība sevī apvieno siltumterapijas, pasaulē pazīstamās sammoterapijas un dabas vides estētikas metožu kopumu, kas nodrošina siltuma un smilšu pieskārienu efekta saņemšanu vieglā un vispārpieejamā formā. Lai iegūtu vēlamo rezultātu, nodarbības gaitu atbilstoši struktūrai vada kvalificēts speciālists. Zīmols «Warmsandbox» tiek atzīts visās Eiropas valstīs, un iekārta ir veidota no kastes, kas pildīta ar smiltīm un siltumu radošas ierīces, kura smiltis uzsilda ar silta ūdens palīdzību līdz bērna ķermenim komfortablai temperatūrai. Kastē ir noteiktas kvalitātes smiltis ar paaugstinātu kvarca sastāvu un šūnu reģenerācijai labvēlīgām fizikālām īpašībām. Iekārta bērnam dod iespēju baudīt smilšu pieskārienus visa gada garumā, tā nodrošinot bērna vajadzību pēc siltuma un kvalitatīvu sajūtu pieredzes. Iekārta paredzēta radošām, vispārattīstošām nodarbībām, fiziskām aktivitātēm, izglītojošām nodarbēm un rehabilitācijas pasākumiem. Siltās smiltis palīdz līdzsvarot bērnu emocionālās izpausmes un nodrošina radošo pašizpausmi. Ar Kiriliana aparātu veiktie mērījumi un iegūto datu zinātniskā apstrāde apstiprina, ka nodarbības siltajās smiltīs labvēlīgi ietekmē bērna vispārējo fizisko attīstību, līdzsvaro emocijas un sekmē domāšanas procesus.
Nodarbības ar apzinātu virzību
Vienas nodarbības laikā bērna ķermenis, īpaši rokas un kāju pēdiņas, saņem tūkstošiem pieskārienu, kuri ķermenī rada impulsu plūsmu līdz pat galvas smadzenēm. Un silto smilšu nodarbība tikai ārēji līdzinās rotaļai. Metodisko nosacījumu, telpas, laika robežu un speciālistu profesionālās vadības ietekmē rotaļu procesam tiek piešķirta apzināta virzība. Saglabājot smilšu materiāla atpazīstamību un procesa saprotamības atmosfēru, bērnam netiek radīta papildu spriedze, bet dota saudzīga iespēja koncertētā veidā piedzīvot savu sajūtu un emociju radošu sakārtošanos, iekšējo grūtību, konfliktu izdzīvošanu un pārvarēšanu. Silto smilšu nodarbībām ir veselību stiprinošs un bērna vispārējo veselību atbalstošs raksturs. 12 gadu pieredze parāda, ka silto smilšu nodarbības ir rekomendējamas bērniem ar kustību, garīgās attīstības, runas, emocionāliem, mācīšanās, miega, uzvedības traucējumiem, komunikācijas, adaptācijas, integrācijas grūtībām. Ar preventīvu nolūku pamata cikla, proti, četras nodarbības, ieteicamas ikvienam bērnam. A. Vispoļska min gadījumu, kad kāds zināms puisēns leikēmijas apstarošanas rezultātā pilnībā pazaudējis redzi, jo bija iznīcināts redzes nervs, ko uzrādīja magnētiskās rezonanses izmeklējums, bet zēna mamma, neatmetusi cerību, darbojās ar dēlu ar vides estētikas metodēm un pēc tam izmantoja arī vienu no «Warmsandbox» iekārtām, kas tajā laikā tika pilnveidota. Tas noticis divu gadu garumā ar atsevišķiem pārtraukumiem un, aizejot uz redzes pārbaudi, tika konstatēts, ka zēns var atšķirt gaismu no tumsas un redz siluetus. Šobrīd bērnam ir deviņi gadi, un puisis sēž pie datora un caur palielināmo ekrānu lasa informāciju. Viņš ir pilnvērtīgs sabiedrības loceklis un var pārvietoties bez pavadoņa. Tas ir brīnums, kas tiek zinātniski pamatots tā: bērns bija redzējis un viņam smadzenēs bija palikusi informācija. Ķīmijas terapijas rezultātā tika bojāts redzes nervs, ko magnētiskā rezonanse uzrādīja kā iznīcinātu, bet, kā pamato mediķi, magnētiskā rezonanse nevar uzrādīt visu neironu esamību. Bet, ja tur ir palikusi kaut mazākā neirona daļa, kas šim nervam ir dzīva, tad caur šo smilšu pieskārienu tika dots impulss un tika strādāts ar šo nelielo neirona daļu, un, iespējams, ka pamatojoties uz to, ka bērns iepriekš bija redzējis un bija informācija par to, kā kas izskatās, tas smadzenēm palīdzēja restartēt redzi. Tas ir neapgāžams fakts un reāls bērns, kurš dzīvo Rīgā, tāpēc es ticu, ka tas patiešām ir iespējams,» atzīst A. Vispoļska.
