Brīdinājums?

Viedokļi

Pēdējā laikā arvien biežāk nākas dzirdēt un lasīt par notikumiem, kas satricina pasauli. Vispirms mūs sasniedz ziņa par to, ka Austrāliju plosa ugunsgrēki, bet nu Pasaules Veselības organizācija izsludinājusi starptautisko ārkārtas situāciju saistībā ar jaunā koronavīrusa infekcijas uzliesmojumu Ķīnā. Šie ir redzamākie virknējumi ķēdes posmā, bet cik daudz ir tādu vietējā mēroga notikumu, par kuriem mums nav ne jausmas? Septembrī īsi pirms ANO klimata samita organizācija «Starptautiskais Sarkanais Krusts» nāca klajā ar paziņojumu, prognozējot, ka līdz 2050. gadam klimata kataklizmu skarto cilvēku skaits varētu dubultoties. No vienas puses, notiekošo iespējams pielīdzināt Holivudas katastrofu filmai, bet, no otras, tas kalpo kā brīdinājums. Brīdinājums par to, cik tālu esam nonākuši, un atgādinājums par to, cik katastrofu priekšā esam bezspēcīgi.
Šo sarežģīto laikmetu spilgti iezīmē ne tikai klimata kataklizmas un katastrofas, bet arī dzīves uztvere un mūsu attieksme citam pret citu. Satīriķis Džordžs Karlins norāda: par mūsdienu paradoksu kļūst tas, ka mums ir augstas celtnes, bet zema izturība, platas maģistrāles, bet šauri uzskati. Mēs tērējam vairāk, bet mums pieder mazāk, pērkam vairāk, bet priecājamies mazāk. Mums ir lielas mājas, bet mazāka ģimene, labāki apstākļi, bet mazāk laika. Mums ir labākā izglītība, bet mazāk saprāta, labākā medicīna, bet sliktāka veselība. Mēs smejamies un lūdzamies pārāk maz. Mēs palielinām savas pretenzijas, bet samazinām vērtību. Runājam pārāk daudz, mīlam pārāk maz un ienīstam pārāk bieži. Zinām, kā izdzīvot, bet nezinām, kā dzīvot. Sasniedzām Mēnesi, bet ar grūtībām pārejam pāri ielai, lai iepazītos ar jauno kaimiņu. «Šis ir ātrās ēdināšanas un sliktās gremošanas, lielo cilvēku un sīko dvēseļu, ātrās peļņas un sarežģītu savstarpējo attiecību laiks. Piepildītu vitrīnu un tukšu noliktavu laiks. Veltiet vairāk laika tiem, kurus mīlat, jo viņi nav ar jums uz visiem laikiem! Sadodieties rokās un novērtējiet brīžus, kad jūs esat kopā! Dzīve tiek mērīta nevis pēc ieelpu un izelpu skaita, bet gan pēc brīžiem, kad elpa aizraujas,» uzsver Džordžs Karlins. Mēs varam piekrist šiem izteikumiem vai nepiekrist, bet skaidrs ir viens — kaut kas lietas labā ir jādara. Nav runa tikai par globālām problēmām, bet mūsu dzīvi un ikdienas izvēlēm. Uzmundrināt, tā vietā, lai nosodītu, parunāt tā vietā, lai vienaldzīgi paietu garām, uzslavēt tā vietā, lai apskaustu! Mums ir tik daudz izvēļu, un tikai katrs pats zina, kurai no tām vajadzētu kļūt par viņa darba lauciņu.
Brīžos, kad liekas, ka viss ir zaudēts, ir vērts saglabāt cerību. Pēc postošajiem ugunsgrēkiem Austrālijā internetā drīz vien parādījās foto-grāfijas no Jaundienvidvelsas, kurās redzami zaļi asni un koku ataugas. Lai atgūtos no tik liela mēroga katastrofas, paies neskaitāmi gadi, bet šīs fotogrāfijas ir kļuvušas par cerības simbolu. Liesmu izpostītie meži Austrālijā cīnās par dzīvību, un tieši tāpat vajadzētu darīt mums — pēc sakāves nepadoties un neieslīgt depresijā, bet celties ar jaunu spēku. Viegli pateikt, grūti izdarīt? Protams! Bet kurš gan cits mums palīdzēs, ja paši to nevēlēsimies?