Kāda atbildība?

Viedokļi

Šis pašvaldībām ir budžeta pieņemšanas laiks, kad šķēpi lauzti ne tikai par to, kā tas veidots un cik daudz kurš tajā bijis iesaistīts, parādoties pat runām, cik stabils konkrētā brīdī ir domes vadītāja krēsls, bet arī kādām iniciatīvām finansējumu atvēlēt. Parasti budžeta pieņemšana raisa garas diskusijas, un tas ir tikai saprotami. Jādiskutē ir, tikai par cik labu piedāvājumu to nākas darīt? Sekojot līdzi Dundagas novada domes sēdēm, šoreiz budžeta sastādīšanā tika atzīta steiga, kas nav ļāvusi līdz galam iedziļināties. Zināms, ka arī Talsos tā īsti vienprātības nav. Savukārt Latvijas mērogā izskanējis, ka savdabīgu veidu budžeta pieņemšanā un 46 miljonu eiro sadalē izvēlējusies Ķekavas novada pašvaldība, kas domes sēdi izsludināja pēc darba laika beigām, cerot to pieņemt ātri, jo esot tikai formalitāte, bet beigās — kārtīgi pastrādāja vēl nakts stundās. Uz šādu vietvaras darbu reaģējusi un ar pirkstu pakratījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pasakot, ka labas pārvaldības principa ievērošana tā neesot.
Dzirdot, kādi viedokļi tiek pausti par novadu budžetu sastādīšanu, domāju, vai arī ikdienā pret saviem līdzekļiem tā izturamies. Parasti savu ģimenes budžetu un līdzekļu izlietojumu rūpīgi skatām — kam un cik daudz izdodam. Arī lielākus pirkumus pārdomājam, meklējot izdevīgāko variantu. Dzirdot, kā bieži tiek novirzīta un tērēta pašvaldību budžeta nauda un kas par to paveikts, jādomā, ka rūpīga plānošana kā par savu maciņu izpaliek, lai gan novada budžets jau ir visu novada iedzīvotāju kopējais lielais naudas maks. Man nav pieņemami, kad dzirdu publiski pausto: kāds no deputātiem nav bijis pietiekami iesaistīts budžeta sagatavošanā, nav kaut kur aicināts, pasaukts, budžets tapis steigā, vai šis un tas tā īsti līdz galam nav izrunāts. Tādā brīdī rodas jautājums, kā top nozīmīgākais novada dokuments.
Ar lielu interesi nesen sekoju notikušajai diskusijai par Vilkmuižas ezera apkārtnes labiekārtošanu Talsos. Dzirdot redzējumu, kādai šai vietai vajadzētu izskatīties, raisījās dažādas domas. Ir labi, ka drosmīgi spējam sapņot, domāt par jauninājumiem, kā piesaistīt atbraucējus Talsiem. Tai pašā laikā pilsētā ir tik daudz darba jāpieliek, lai arī esošās būves sakārtotu un tās nebūtu kauns viesiem rādīt. Lai gan pērn pārtrauca Talsu pilsētas tirgus pārbūves projekta sagatavošanu, tas nenozīmē, ka jautājumam nevajadzētu pievērst uzmanību. Vēl prātā Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītāja vietnieces Eliko Bērziņas pērn teiktais, ka Talsos būtu vajadzīgs mazs, efektīvs un patīkams strādājošs tirgus. Tirgū ir prasības, kas pašreizējā brīdī pilnvērtīgi nav nodrošinātas, lai viss tur notiekošais būtu higiēniski, kvalitatīvi un patīkami pircējam. «Tā ir problēma gadiem. Esam rakstījuši brīdinājumus, bet situācija nav mainījusies,» toreiz teica dienesta pārstāve. Interesanti vērot tirgū ar kokiem sastiprinātās nojumes. Nez, cik ilgi tās turēs?
Iedzīvotāji jau sen ar «Talsu Vēstu» starpniecību rosinājuši, ka pie Talsu viesnīcas lielajām kāpnēm būtu uzstādāmas margas, kur pieturēties, jo pa kāpnēm augšā un lejā tikšana ir apgrūtinoša. It kā tik pašsaprotama lieta. Toreiz atbildīgie solīja, ka, sakārtojot šo apvidu, arī margas būs. Pagājuši gadi, bet nekā! Cik nav lauzts spēku par bērnu laukumu un tā stāvokli Talsos? Ne viena vien partija priekšvēlēšanu programmā solīja, ka Talsos būs mūsdienīgs bērnu laukums ar kādiem tik segumiem. Kāds ir, tāds arī tas stāv! Varbūt vērts padomāt, ka laukumā būtu uzstādāma, piemēram, rotaļu iekārta bērniem ar kustību traucējumiem, lai arī viņi varētu veiksmīgāk būt sabiedrībā starp vienaudžiem. Tie ir tikai daži no piemēriem.
Nav jau māka par lielu naudu pasūtīt projektus, kas skaisti vēlāk sagulstas plauktos, realizāciju tā arī nesagaidot. Varbūt ir vērts sākt ar acīm redzamo lietu sakārtošanu?