Rojā apstiprināts pašvaldības budžets

Rojas novads

Aizvadītajā nedēļā, 21. janvārī, Rojas novada domes deputāti vienbalsīgi apstiprināja šā gada Rojas novada pašvaldības budžetu. Pamatbudžeta ieņēmumi plānoti 4 548 390 eiro, bet izdevumi — 5 004 389 eiro apmērā.
Par budžeta prioritārajām jomām 2020. gadā ir noteikta sabiedriskās infrastruktūras uzlabošana un spēja nodrošināt pašvaldības finanšu stabilitāti ilgtermiņā.
Apstiprina vienbalsīgi
Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa teic, ka izaicinājumu, sastādot šā gada budžetu, neesot bijis. «Pie jaunā budžeta sākām strādāt no tā brīža, kad apstiprinājām iepriekšējo. Pie budžeta plāna strādā ļoti laba speciāliste Agnese Veckāgane (attīstības nodaļas vadītāja — aut.). Katrai iestādei, struktūrvienībai, nodibinājumiem utt. tiek izveidota atsevišķa mapīte, kurā, saņemot iesniegumu no februāra līdz novembrim, tiek ievadīta informācija un pieprasījuma summa. Pēc tam decembra beigās, kad visas sadarbības institūcijas ir atsūtījušas savas ieplānotās summas, skatāmies, kas mums pašvaldības budžeta plānā sanāk, kam pietrūkst, kuras pozīcijas jāpārceļ vēl gadu uz priekšu. Ir tradīcijas un nosacījumi, kas nemainās, piemēram, senioru klubiņiem un apvienībām katru gadu ieplānojam 500 eiro un 300 km. Tas ir obligātais starta cipars, ar kuru viņi var rēķināties. Ir invalīdu biedrība, kura ir ļoti aktīva, un līdz ar to viņiem nākas piešķirt vairāk naudas, lai segtu transporta izmaksas. Vienmēr cenšamies saplānot budžetu tā, lai pietiek finansējums prioritārajiem virzieniem,» skaidro domes priekšsēdētāja.
Vaicājot, vai deputātu vidū bijis kāds jautājums, par ko notikušas plašākas diskusijas un bijuši atšķirīgi viedokļi, E. Kārkliņa teic, ka «Rojas pašvaldībā strādā ļoti labs un labi organizēts deputātu sastāvs un ir patiess prieks strādāt kopā ar cilvēkiem, kuriem rūp gan saimnieciskās lietas, gan pašvaldības plānu virzība». «Pirms domes sēdes organizējam visu komiteju sēdes, kur A. Veckāgane informē deputātus par visām budžeta sadaļām, iestāžu un struktūrvienību plāniem, un, ja kādam deputātam rodas jautājumi, tad programma ļauj apskatīt visas sadaļas un deputāti var redzēt visu, sākot ar plānoto rakstāmpiederumu summu un beidzot ar liela apjoma remontdarbiem,» stāsta domes priekšstāve.
Budžeta ieņēmumi
Galvenie budžeta ienākumi, kā ierasts, ir no iedzīvotāju ienākumu nodokļa, kas šogad tiek prognozēts 1 689 856 eiro apmērā, kas ir par 249 426 eiro mazāk, nekā saņemts pērn. Nekustamā īpašuma nodokļa prognoze par zemi — 189 488 eiro, par ēkām un inženierbūvēm — 56 792 eiro, par mājokļiem — 26 796 eiro. Valsts mērķdotācija pedagoga darba samaksai un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām plānota 685 815 eiro apmērā. Valsts budžeta transferti noteiktam mērķim paredzēti 178 798 eiro apmērā. No valsts budžeta iestādēm saņemtie transferti Eiropas Savienības politiku instrumentu ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansējums projektos — 224 770 eiro. Dotācija no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda — 869 628 eiro (pērn tie bija 733 830 eiro). Transferti no citām pašvaldībām — 387 516 eiro. Nenodokļu ieņēmumi (valsts un pašvaldības nodevas, naudas sodi un sankcijas) — 29 745 eiro, kā arī citi ieņēmumi.
Vaicājot, vai ir bijusi kāda iecere, ko ļoti gribējās realizēt, bet ierobežotā budžeta dēļ to nevarēja izdarīt, E. Kārkliņa pauž, ka tādu nav bijis. «Mēs strādājam saskaņā ar Rojas pašvaldības Attīstības un investīciju plānu. Esam pašpietiekami un gana strukturēti, lai neveidotos haoss un visiem būtu skaidri spēles noteikumi un iespējas,» teic domes priekšstāve.
Budžeta izdevumi
Kā ierasts, visvairāk līdzekļu tiek paredzēts izglītībai, un šogad tie ir 2 010 188 eiro. Atpūtai, kultūrai un reliģijai (stadionam, kultūras centram, brīvdabas estrādei, bibliotēkai, vairākiem projektiem u. c.) — 1 590 635 eiro. Sociālās aizsardzības nodrošināšanai paredzēti 298 513 eiro (bāriņtiesai, sociālajam dienestam, pabalstiem u. c.). 427 441 eiro plānoti pašvaldības darbības nodrošināšanai, finanšu vadībai un klientu apkalpošanai. Sabiedriskajai kārtībai un drošībai 66 139 eiro, ekonomiskajai darbībai (ceļu, ielu uzturēšana, Rojas tūrisma informācijas centrs u. c.) — 257 424 eiro, pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai (ielu apgaismojums, labiekārtošanas nodaļa, kapu teritoriju uzturēšana) — 354 049 eiro.
Saskaņā ar noslēgtiem aizņēmumu līgumiem ar Valsts kasi 2020. gadā paredzēts atmaksāt aizņēmumu pamatsummas 371 612 eiro apmērā. Pašvaldība šogad plāno veikt aizņēmumus Valsts kasē dažādu projektu realizācijai aptuveni 725 790 eiro apmērā.
Jāpiebilst, ka, neraugoties uz to, ka no šā gada valsts vairs nesedz brīvpusdienas skolēniem no 1. līdz 4. klasei pilnā apmērā, bet vairs tikai daļēji, pārējo apņēmusies segt Rojas novada pašvaldība. Turklāt brīvpusdienas tiek nodrošinātas arī 5. klašu izglītojamajiem.
Pērn E. Kārkliņa, stāstot par budžeta apstiprināšanu, sniedza izklāstu, kā pašvaldība veikusi dažādus optimizācijas procesus, piemēram, sociālajā dienestā, izglītībā, iepērkot ārpakalpojumus IT un skolēnu pārvadājumiem u. c. Vai izdevies optimizēt vēl kaut ko, izstrādājot šā gada budžetu? «Šogad nav bijusi tāda nepieciešamība, jo esam optimizējuši jau iepriekš un nevienā iestādē nav notikušas tik radikālas izmaiņas, ka būtu nepieciešams vēl kaut ko optimizēt,» pauž E. Kārkliņa. Ar jau esošajiem ārpakalpojuma sniedzējiem pašvaldība esot apmierināta, jo sadarbība esot ļoti laba.
Domes priekšsēdētāja uzsver, ka darbs pašvaldībā norit raiti un pārdomāti, pateicoties stiprajai darbinieku komandai. «Mūsu pašvaldībā ļoti labi strādā attīstības un finanšu nodaļa, iestāžu un struktūrvienību vadītāji arī strādā precīzi un saskaņā ar plānoto budžetu un ievēro finanšu disciplīnu. Kā arvien, daudz strādājam, lai piesaistītu finansējumu no Eiropas Savienības struktūrfondiem infrastruktūras sakārtošanai un attīstībai, un nelaižam garām nevienu iespēju vai grandu, sākot no eiro un beidzot ar vairākiem tūkstošiem. To var izdarīt tikai tad, ja strādā stipra, saliedēta un zinoša komanda. Tā ka darbs pie budžeta un pašvaldības attīstības ir mūsu kopdarbs, un par to ikvienam paldies!» saka E. Kārkliņa.