Izstrādāta vīzija par Vilkmuižas ezera teritorijas labiekārtošanu

Talsu novads

Otrdien, 21. janvārī, Talsu kinoteātrī «Auseklis» notika publiskā apspriešana par izstrādāto labiekārtojuma un apstādījumu koncepciju pie Vilkmuižas ezera.
Tā kā apspriede sākās darba laikā, 15.00, pārsvarā bija ieradušies pašvaldības darbinieki, uzņēmēji un vairāki deputāti, bet iedzīvotāji tikai daži. Talsu novada pašvaldības attīstības plānošanas un projektu vadības nodaļas vadītāja Jolanta Skujeniece uzsver, ka iedzīvotāji ar izstrādāto plānu var iepazīties, jautāt un izteikt priekšlikumus novada pašvaldības attīstības plānošanas un projektu vadības nodaļā (Kareivju ielā 7), iepriekš sazinoties un vienojoties par tikšanās laiku vai rakstot pa e-pastu uz adresi jolanta.skujeniece@talsi.lv.
Ideja par šādas koncepcijas izstrādes nepieciešamību attīstības plānošanas un projektu vadības nodaļai radusies, lai teritoriju ap Vilkmuižas ezeru nākotnē padarītu pievilcīgāku pilsētas iedzīvotājiem un viesiem, gan tiem, kuri vēlas aktīvi atpūsties, gan tiem, kuri vēlas pavadīt brīvo laiku mierīgā gaisotnē. Lai to realizētu, SIA «We Build Parks» sadarbībā ar Talsu novada pašvaldības speciālistiem, kā arī sabiedrības pārstāvjiem un speciālistiem konkrētās nozarēs, izstrādājusi konceptuālu plānu, kā šo teritoriju atdzīvināt. Šā koncepta izstrāde pašvaldībai izmaksāja 29 500 eiro (bez PVN).
Piedāvā sadalīt apkārtni trīs zonās
Arhitekte Ilze Rukmane-Poča, kura prezentēja izstrādāto koncepciju, sākotnēji uzsvēra, ka sagaida no iedzīvotājiem priekšlikumus un pamatotu kritiku, jo šī vīzija ir tikai pats sākums. Viņa Vilkmuižas ezera apkārtni raksturoja kā ļoti pateicīgu attīstībai, un vairākkārt uzsvēra, ka koncepta izstrādātāji izturējušies ar pietāti pret šo teritoriju, ņemot vērā tās vēsturi par ugunskapiem, tātad, nāves tēmu. Tāpēc jaunā koncepcija iezīmē dzīvi (prieku, kopā būšanu, sportu, atpūtu). Piedāvājot risinājumus, domāts, lai saglabātu ainavisko vidi, lai tā būtu sakārtota un attīstīta. Lai teritorija ap ezeru būtu attīstīta ne tikai funkcionāli, bet arī idejiski. Māksliniece Liene Mackus piedāvā izveidot deviņas vilku skulptūras un izvietot tās piecās vietās teritorijā ap ezeru, tādējādi reflektējot ideju par deviņiem Talsu pakalniem un Vilkmuižas ezera nosaukumu un vēsturi.
«Tēlu forma veidota stilizēta, poētiska, ar atsauci uz viduslaiku formveidi. Skulptūru materiāls ir iecerēts bronza, alumīnijs un čuguns. Funkcionāli tās būtu atraktīvas metāla skulptūras, katra ar savu raksturu, noskaņu un lokācijas vietu ap Vilkmuižas ezeru,» pausts skaidrojošajā aprakstā. I. Rukmane-Poča sacīja, ka ideja par vilka tēlu radusies vairākiem koncepcijas izstrādes komandas dalībniekiem neatkarīgi citam no cita vairāku faktoru dēļ: stāsts par Vilkmuižu, vilkvālītēm, ugunskapiem (vilks kā mitoloģisks dzīvnieks, kurš sasaista dzīves un nāves valstību), folkloru, kur vilks tiek saistīts ar sargāšanu un spēku u. c. «Šis simbols pie mums atnāca dabiski, ne «aiz matiem pievilkts». Mums šis simbols bija ļoti patīkams, jo saistās ar gudrību un spēku,» atklāja I. Rukmane-Poča. Klātesošo domas par vilku skulptūrām gan dalījās, jo dažiem tās patika, bet dažiem — ne.
Plāns paredz kopējo teritoriju ap ezeru nosacīti sadalīt trīs zonās — aktīvās atpūtas un sporta zona, vēstures un piekrastes atpūtas taku zona, izzinošā/zaļā parka zona. Koncepta izstrādātāji sniedza plašāku skaidrojumu par katru no tām. Šeit minēšu lielākās no iecerēm.
Aktīvās atpūtas un sporta zonā (teritorija, kas atrodas tajā ezera galā, kas vecpilsētas un esošā skeitparka virzienā) tiek piedāvāts izveidot rotaļu laukumu, kas būtu nosacīti trīs zonās (Vilkmuižas ezera, Talsu ezera un Ābeļezera formā) trīs vecuma grupām, kā arī veloparku, skeitparku, ķiršu dārzu, un, izmantojot dabisko reljefu, ierīkot nelielu estrādīti ar skatu uz ezeru. Tāpat arī piedāvājums izveidot informācijas centru ar iespēju iznomāt inventāru, nelielu baseinu ar vilka skulptūru, kam uz muguras būtu muiža, kas veidota kā neliels joks par neesošo Vilkmuižas ēku, jo to ir aiznesis vilks. Skulptūru paredzēts novietot applūstošajā baseinā, lai radītu «spēli» ar ūdens līmeņa maiņām, kas var rasties augsto gruntsūdeņu dēļ.
Vēstures un piekrastes atpūtas taku zonā (ezera sāns, kas tirgus pusē) piedāvā ierīkot pastaigu un velo takas gan no grants, gan koka, kā arī koku piedzīvojumu trasi, kur braukt ar velosipēdiem, laivu glabātuvi sporta skolas vajadzībām, pludmali nosacīti divās zonās ar šur un tur izliktiem krēsliem, šūpuļtīkliem u. tml. Savukārt tajā ezera galā, kur ietek Dzelzupīte, tiek piedāvāts izveidot trīs metrus platas laipas, kas ietu pāri ezeram, radot sajūtu, ka tiek staigāts pa ūdens virsu, un laipu krustpunktā izveidot lielāku platformu, kur uzstādīt ugunskura vietu, kas būtu kā atsauce uz šeit reiz bijušajiem ugunskapiem.
Izzinošajā/zaļā parka zonā (ezera sāns, kas Talsu pamatskolas pusē) tiek piedāvāts visu pēc iespējas vairāk saglabāt, vien veicot koku inventarizāciju un teritorijas sakārtošanu un papildināšanu. Šajā zonā akcents būtu uz izzināšanu, tur izvietojot dažādus skaņu un apskates objektus, skulptūras, informatīvas plāksnītes u. tml.
Bažas, ka darbus nerealizēs
Klātesošie izmantoja iespēju izteikt savus priekšlikumus, viedokļus un ieteikumus. Piemēram, viens no ieteikumiem bija laipas un ugunskura vietu realizēt nevis šajā, bet Talsu ezerā. Tāpat vairāki iedzīvotāji sacīja, ka viņiem nepatīk ideja par vilku skulptūrām, tomēr, ja tā tiks izmantota, vajagot veikt pamatīgu informatīvo, skaidrojošo darbu, kāpēc tiek izvēlēts tieši šāds tēls. Izskanēja ierosinājums kā vienu no pirmajiem darbiem veikt ezera tīrīšanu, jo ezers ir ļoti aizaudzis, un ierīkot peldvietu. «Ezers ir aizaudzis un pārpurvojies. Vajag domāt, kā to attīrīt un novērst pārpurvošanos, tā ir lielākā problēma. Talsos ļoti aktuāls jautājums ir par to, ka nav peldētavu. Par to ir runāts gadu desmitiem, bet ne pašvaldība, ne kāds cits to nav atrisinājis. Talseniekiem nav, kur peldēties. Esam daudz un ilgi par to arī rakstījuši. Deputāti, atrisiniet vienreiz jautājumu par peldvietu Talsos! Ne katrs var aizbraukt līdz Sasmakas ezeram Valdemārpilī. Latvijā ir viens no augstākajiem noslīkušo cilvēku skaitiem, jo mūsu valstī ir slikti nodrošināta peldēšanas apmācība, un Talsi šajā jautājumā atrodas katastrofālā situācijā tikai tāpēc, ka joprojām nav ierīkota peldvieta,» lika aizdomāties «Talsu Vēstu» galvenais redaktors Eduards Juhņevičs.
Lai arī vairāki iedzīvotāji pateicās par lieliski izstrādāto koncepciju, no viņiem visiem izskanēja līdzīgas bažas — nav garantijas, ka šie darbi tiks realizēti, jo Talsu novada pašvaldībā ir vairāki projekti, kas ir izstrādāti, bet darbi tā arī nav veikti. «Ir bijuši projektu projekti! Man šķiet, ka to projektu ir par daudz. Un vai mēs, Talsi, varam atļauties šādu projektu? Te ir salikts viss iespējamais, ko vien var. Uzskatu, ka mēs tērējam pārāk daudz naudas projektiem, vīzijām, bet kas galu galā tiek izdarīts? Aicinu rīkoties kā labiem saimniekiem, paveicot kaut vai pa vienam darbam: vienas kāpnes, vienu celiņu, vienu nogāzi,» lika aizdomāties SIA «Janvāri» valdes priekšsēdētāja Ieva Bērziņa, kura sniedza arī praktiskus priekšlikumus saistībā ar apstādījumu jautājumiem, piemēram, par plānotā ķiršu dārza neatbilstošo vietu.
Iedzīvotāja Ieva Indriksone izteica priekšlikumu pirms Vilkmuižas ezera apkārtnes labiekārtošanas sakārtot Talsu dendroloģisko parku, savukārt SIA «Smilšu pilis» arhitekte, plānotāja Indra Kļaviņa pauda uzskatu, ka šajā konceptā ietverts visa kā par daudz. «Ja to nedaudz «izravētu» un padarītu vēl konceptuālāku, vienkāršāku… Mūsu novads nav ekstra bagāts, mums ir jāskatās, ko varam atļauties, lai nav tā, ka netiek izdarīts nekas. Turklāt jādomā par cilvēkiem, cilvēku grupām, kurus var piesaistīt kādu darbu realizēšanā,» komentēja I. Kļaviņa. Šim viedoklim, ka visa kā ir par daudz, piekrīt arī uzņēmējs, SIA «Krauzers» līdzīpašnieks Kaspars Eihe un fotogrāfs, aktīvs talsenieks Ainārs Mazjānis. «Galvenais ir paveikt primārās lietas, neaizraujoties ar ekstrām. Vajag visu darīt lēnām un pakāpeniski, lai nesanāk tā, ka nav nekā,» domā K. Eihe. «Projekts, manuprāt, kopumā ir ļoti labs un Talsiem kas tāds būtu lieliski. Vienīgi domāju, ka, iespējams, tas ir pārāk vērienīgs un vai to finansiāli mēs varētu atļauties? Būtu žēl, ja uztaisītu lielu un apjomīgu projektu, kas noteikti arī izmaksātu daudz, bet beigās ar to viss apstātos līdzīgi kā ar tirgus projektu,» bažījas A. Mazjānis.
Nebūtu realizējams vienā gadā
Vīzijas izstrādātāji sacīja, ka plašais koncepts nav jāizpilda vienā gadā, to var veikt ilgākā laika periodā un tādā secībā, kādas nu prioritāri tiek izvirzītas. Galvenais, ka šī koncepcija sniedz virzienu, uz ko tiekties, kas ir kā ceļvedis, lai uzsāktu spert pirmos soļus. Paši plāna izstrādātāji veicamās aktivitātes sagrupējuši 19 uzdevumos, bet to, kādā secībā darīt, ir pašvaldības ziņā, turklāt nav teikts, ka visas piedāvātās ieceres tiks īstenotas, jo iedzīvotāju priekšlikumi un ierosinājumi tiks izvērtēti, rezultātā tos apkopojot un izvērtējot, ko un kā darīt.
Kad tika uzdots jautājums, cik šādas ieceres realizēšana varētu izmaksāt, J. Skujeniece skaidroja, ka to pašlaik nevar zināt, jo šīs koncepcijas galvenais uzdevums bija izstrādāt priekšlikumus, redzējumu teritorijas attīstībai.
Visdrīzāk, ka pirmais solis šā plāna realizēšanā tiks veikts jau šogad, kad Talsu novada domes deputāti apstiprinās pašvaldības budžetu, jo tajā ir paredzēts finansējums bērnu rotaļu laukumam pie Vilkmuižas ezera, atrisinot arī piekļuves jautājumu. Un tas, vai katru gadu tiks sperts pa solim darbu realizēšanā no šīs koncepcijas, būs atkarīgs no deputātu lēmumiem, proti, vai viņi tam piešķirs finansējumu vai ne.