Baudījums garšas kārpiņām — suši

Uzņēmējdarbība

Kopš aizvadītā gada rudens Talsos, Kalna ielā 2, darbojas «MAD House sushi», kur vietas saimnieks un suši meistars Ivo Mūrnieks gatavo šo gardo, Āzijas pusē radušos ēdienu.
Par Ivo Mūrnieku un viņa sievu Kristīni «Talsu Vēstis» rakstīja 2016. gadā, kad viņi Talsos atvēra kafejnīcu «Cepums». Lai arī šis bizness nebeidzās veiksmīgi, laika posmā līdz šim Ivo paspēja atvērt suši ēstuves Tukumā un Kuldīgā. Ar visu šo pieredzi viņš apguva pamatīgu dzīves un biznesa skolu, ļaujot izvērtēt un saprast, kā vajag funkcionēt, lai tas radītu pēc iespējas mazāk negatīvo un pēc iespējas vairāk pozitīvo seku. Tā nu rezultātā pēc ēstuvju slēgšanas Tukumā un Kuldīgā Ivo nolēma savu biznesu bāzēt tuvāk mājām, kas ir Vandzenes pagasta pusē. Pēc cītīgas telpu meklēšanas viņš tādas atrada Kalna ielā 2, un tagad piedāvā cilvēkiem pasūtīt suši, kas tiek svaigi gatavoti uz vietas, kur klients tos var arī saņemt. Piegāde dzīvesvietā un suši baudīšana uz vietas «MAD House sushi» ir faktori, kas vēl tiek apsvērti, tikmēr Ivo strādā pie tā, lai aizvien vairāk cilvēku uzzinātu par salīdzinoši nesen atvērto vietu.
Patīk būt atšķirīgam
Pagaidām suši iespējams pasūtīt trīs dienas nedēļā: ceturtdien, piektdien un sestdien. I. Mūrnieks tos gatavo pats ar produktiem, ko iegādājas Rīgā, pārsvarā «Reaton», jo Talsos vajadzīgo sastāvdaļu nav ne pietiekamā kvalitātē, ne kvantitātē. Ivo suši gatavošanu apguvis vairāku gadu garumā. Sākotnēji tas bijis pašmācības ceļā, skatoties video vietnē «YouTube», bet turpmākajos gados zināšanas aizvien papildinātas. «Esmu mācījies pie jomas profesionāļiem, kas man atklāja vēl daudz lietu par šo ēdienu, ko nezināju. Un visam pa vidu vēl paspēju mērķtiecīgi pastrādāt Rīgā vienā no lielajām tīklu suši kafejnīcām, lai nostiprinātu savas zināšanas. Šī pieredze bija ļoti noderīga, atverot «Mad House sushi». Tāpat ir izveidojies draudzīgs kontakts ar dažiem suši bāriem, kur ir bijusi lieliska iespēja gūt zināšanas un dalīties savā pieredzē. Pēc suši ēstuves Tukumā aizvēršanas esmu vienai Tukuma kafejnīcai palīdzējis izveidot un ēdienkartē ieviest suši, kā arī apmācījis personālu,» stāsta I. Mūrnieks.
Sperot pirmo soli «Mad House sushi» telpās, uzreiz pārņem patīkams pārsteigums, jo šeit viss iekārtots industriālā dizaina stilā. Ļoti moderni, estētiski un pārdomāti. Kāpēc Ivo ir tik būtisks telpu iekārtojums, lai gan klients šeit ierodas tikai paņemt pasūtījumu? «Man ir svarīgi, kādā vidē atrodos, lai ir skaisti, sakārtoti. Tas ir nozīmīgi gan man pašam, gan cilvēkiem, kuri šeit ierodas. Tas tomēr daudz ko pasaka par tevi. Kāpēc tieši industriālais dizains? Mani tas uzrunā. Visu ierīkoju kopā ar sievu,» stāsta I. Mūrnieks. Viņam patīk viss atšķirīgais, un ne velti arī vietas nosaukums — «Mad House sushi» — nav tipisks ne Āzijas virtuvei, ne Latvijas kafejnīcām, bet gan ārzemēs ierastajam formātam.
Iecienīti bagātīgi suši
Pamatīgas «ugunskristības» jaunajā vietā Ivo bija gada nogalē, svētku laikā. Pasūtījumu bijis ārkārtīgi daudz, nekas tāds neesot gaidīts. «Šī pieredze ļāva saprast savas robežas. Nezināju, ka spēju pagatavot tik daudz suši. (Smejas — autore.) Krietni pārsniedzu savā prātā izdomāto maksimālo apjomu. Rezultātā izpildīju visus pasūtījumus,» pauž I. Mūrnieks. Pēc ļoti intensīvām 14 dienām gada nogalē, strādājot katru dienu pēc kārtas, Ivo vairāk nekā nedēļu paņēma pauzi, lai atpūstos, un tagad atkal strādā ierastajā laikā.
Runājot par populārākajiem suši pildījumiem, lasis ir izteiktā priekšgalā, tomēr visa pārējā esot vienlīdz daudz. Savukārt «neejošākie» ir suši ar vienkāršu pildījumu, piemēram, gurķi un avokado. Cilvēkiem patīk bagātīgi suši. Lai arī ir klienti, kuri vaicā, kad būs pieejami siltie suši (ierasti pārklāti ar sieru), Ivo teic, ka par to vēl domā, jo vislabāk tādus būtu baudīt uz vietas, kamēr vēl silti.
«Suši ir salīdzinoši veselīgs, viegls, svaigs ēdiens, ar neierastu garšu kombināciju. Suši ir izteikts mājas ēdiens, ko paņemt līdzi un baudīt mājvietā,» raksturo Ivo, kad vaicāju, kāpēc viņš ieteiktu to pamēģināt tiem, kuri to vēl nav izdarījuši. Turklāt jāņem vērā izejvielu, kas nepieciešamas suši, dārdzība. Tas arī izskaidro cenu amplitūdu šim ēdienam. «Lai suši būtu svaigs un kvalitatīvs, šeit, Talsos, ēdienkarti nevar piedāvāt ļoti plašu. Rīgā, kur ir ļoti liels noiets, to var, bet ne šeit. Suši prasa ļoti akurātu un tehnisku darbu. Ļoti svarīga ir precizitāte. Kad apmācīju citus cilvēkus gatavot suši, sapratu, ka ne visi to spēj — vienam trūkst rūpības, otram ātruma… Bet vajag abus, citādāk no biznesa nekas nesanāks. Tāpēc, ja kaut kad nākotnē paplašināšanu biznesu, pats gribu gatavot suši arī turpmāk, lai nezaudētu kvalitāti un rūpību,» skaidro suši meistars.
Cilvēki, lai pasūtītu produkciju, visbiežāk zvanot, kam seko tie, kuri raksta, un ir cilvēki, kuri pasūta, ejot garām. Piemēram, ejot uz «Doktorātu» vai «Piena sētu», ienāk pasūtīt, un atpakaļceļā jau paņem visu gatavu. Izveidojies pastāvīgo klientu loks, turklāt ne tikai no Talsu, bet arī blakus novadiem, jo tuvākajā apkaimē šādas vietas nav. «Ir izjūta, ka cilvēki šeit, mazpilsētā, novērtē šo piedāvājumu. Patīkami, ka nebaidās izteikt atsauksmes, kas ļoti motivē,» teic I. Mūrnieks.
Negrib atgriezties Rīgā
Ivo ar sievu Kristīni pārvācās uz dzīvi šajā pusē pirms aptuveni četriem gadiem un nedomā par atgriešanos Rīgā. «Man šeit dzīvo radinieki, tai skaitā opis, tāpēc šī vieta saista jau kopš bērnības. Man te patīk, negribu atgriezties Rīgā. Te ir miers, nesteidzība, iespēja līdz visam nokļūt ļoti ātri, nav sastrēgumu un maksas stāvvietu. Kā izbijis rīdzinieks to ļoti novērtēju. Tagad, kad braucu uz Rīgu, uzreiz «cepos» par sastrēgumiem un to, ka nav, kur nolikt mašīnu. Arī bērnam šeit ir drošāka, labāka, tīrāka vide. Rīgā, lai izvadātu bērnus uz nodarbībām, tas ir ārprāts, ko paziņas stāsta…» pārdomās dalās I. Mūrnieks. Kad prasu par mīnusiem, viņš bez domāšanas uzreiz min aktīvās atpūtas iespēju trūkumu, jo viņam patīk nodarboties ar peldēšanu un skvošu, bet Talsos tas nav pieejams. Šad un tad aizbraucot uz Kuldīgu, bet aizvien retāk, jo tās tomēr ir izmaksas. «Un, protams, pēc dzīves Rīgā šeit uzreiz izjūti kafejnīcu trūkumu. Mums, piemēram, patīk svētdienās brokastot ārpus mājas, bet šeit tas nav iespējams,» pauž Ivo.
Spriežot par nākotni, viņš uzsver, ka grib strādāt pats sev, un galvenais esot atrast optimālo modeli, lai noturētu biznesu, un visiem būtu labi. «Būtiskākais ir nesasteigt kaut ko, lai beigās nav tā, ka nav nekā. Vajag balansu it visā. Būt mazajam uzņēmējam ir grūti, bet mani vienmēr ir saistījusi tieši mazā uzņēmējdarbība,» stāsta I. Mūrnieks.