Talsenieki dodas pārgājienā, atzīmējot pilsētas vārda dienu

Kultūra

17. janvāra pievakarē Talsu tautas nama Radošajā sētā bija pulcējušies gan lieli, gan mazi talsenieki, jo Radošā sēta bija izvēlēta par starta punktu noslēpumainam un ļoti interesantam pārgājienam, tā atzīmējot šo īpašo datumu, kad mūsu mīļā pilsēta svin savu vārda dienu.
Radošajā sētā pārgājiena dalībniekus, pilsētas karogam plīvojot, sagaidīja četras Talsu svītru koda krāsās tērptas tautas nama Ķēniņmeitas — direktore Dace Obodovska, pasākumu producentes Gundega Lūse un Līva Maķe un amatiermākslas producente Līva Karlsone.
«Mēs priecājamies, ka esat sanākuši tik kuplā pulkā. Tas nozīmē tikai to, ka arī jums, tāpat kā mums Talsi ir sirdij ļoti tuvi,» pauda D. Obodovska. Viņa atklāja, ka šis nebūs parasts pārgājiens, jo tā laikā dalībniekiem tiks atklāti dažnedažādi interesanti vēstures fakti par Talsu pilsētas namiem, ielām un cilvēkiem, kas dažādos laika posmos šeit darbojušies un ar saviem darbiem nesuši Talsu vārdu ārpus mūsu pilsētas un novada robežām.
Jau atrodoties Radošajā sētā, ikviens varēja uzzināt vēsturiskus faktus par Lielo ielu. Kā izrādās, tālajā 1905. gadā, 5. decembrī sodot latviešu revolucionārus, kas cīnījās pret vācu muižniekiem, cara karaspēks Lielo ielu gandrīz pilnībā nodedzinājis, jo tajā laikā Lielajā ielā atradušies tikai koka nami, kur pārsvarā bijušas tirgotavas un dažādi veikaliņi. Laikam ejot, Lielā iela atkal piedzimusi no jauna. Tajā uzbūvētas mūra ēkas, no kurām daudzas saglabājušās līdz pat mūsdienām.
Viena no šādām ēkām
ir Talsu tautas nams, kas tika svinīgi atklāts 1912. gadā 19. janvārī. Nams ticis celts par ziedojumiem, Talsu Sadraudzīgās biedrības biedru iemaksām, dažādās loterijās gūtiem ienākumiem un citiem piesaistītiem finansiāliem līdzekļiem, un šogad 19. janvārī tautas nams svinēs jau 108. dzimšanas dienu.
Otrs vēsturiski bagāts nams, kas atrodas Lielajā ielā, ir ēka, kurā šobrīd darbojas «SEB bankas» Talsu filiāle. Interesants ir fakts ka tad, kad ēka tikusi uzcelta, tajā darbojusies pirmā Talsu pilsētas kopētava, bet, sākot no divdesmitajiem gadiem, ēkā darbojušās dažādas iestādes, kuru ikdienas darbības jomas bijušas saistītas ar naudu.
No Radošās sētas pārgājiens devās augšup pa Lielo ielu uz pilsētas centru, apstājoties pie ēkas Lielajā ielā 7, kur vēl tikai pirms pāris gadiem darbojās krodziņš «Martinelli», bet, kā pastāstīja L. Maķe, agrāk šajā ēkā dzīvojis fotomākslinieks Kārlis Celmiņš, kurš šeit izveidojis savu fotodarbnīcu un sācis izgatavot pirmās atklātnītes ar Talsu ainavu.
Nonākot laternu izgaismotajā pilsētas centrā,
ikviens varēja ieklausīties stāstos par to, kā 1928. gadā, kad pilsētā ļoti pieaudzis automobiļu un mopēdu īpašnieku skaits, kāds turīgs ebreju uzņēmējs pilsētas centrā uzcēlis pirmo benzīntanku Talsos. Tas bijis tik svarīgs un liels notikums, ka par to rakstījuši visi Latvijas preses izdevumi un Talsu benzīntanks kā īpašs objekts ticis iekļauts visos tūrisma ceļvežos.
Virzoties tālāk cauri Talsu ielām, pārgājiens sasniedza arī jauno Talsu Galvenās bibliotēkas ēku, kur, kā izrādās, liela daļa no pasākuma dalībniekiem ielūkojās pirmoreiz. Šeit katram dalībniekam bija jāliek lietā savas zināšanas un jāmēģina atbildēt uz dažādiem āķīgiem jautājumiem, kurus bija sagatavojusi bibliotekāre Sarma Niedrāja, kā, piemēram, cik bibliotēkas pavisam atrodas Talsu novadā vai cik staru ir Talsu saulītei.
Pēc Galvenās bibliotēkas apmeklējuma
ceļojums turpinājās uz Talsu novada bērnu un jauniešu centru, kur gan liels, gan mazs varēja izmēģināt roku un veiklību dažādās galda spēlēs, radoši izpausties, izkrāsojot Talsu nosaukumu vai pat mēģināt izlocīt Talsu vārdu no stieplītēm pedagoga Andra Vikaiņa vadībā.
Kā jau kārtīgā pārgājienā, netika aizmirsts arī par fiziskām aktivitātēm. Tās pie Leču kalna īpašas miniatūras šķēršļu joslas veidā, kas visvairāk iepriecēja pašus mazākos pārgājiena dalībniekus, bija sagatavojuši Talsu sporta skolas pārstāvji — skolas direktors Kaspars Sakniņš un skolas sporta organizators Kārlis Vanags.
Dodoties virzienā garām Talsu Valsts ģimnāzijai, pārgājiens nonāca līdz Brīvības — Friča Blumbaha un Stendes — Saules ielas krustojumam, kur 2005. gada janvāra vētra nolauza 300 gadus veco Soda priedi, kuras vietā 2012. gada 1. maijā «Latvijas Zaļā kustība» un Raiņa un Aspazijas fonds iestādīja citu priedīti, kas šobrīd jau krietni izstiepusies un paaugusi zaļo blakus piemiņas akmenim. Vēlāk, 2016. gada 7. janvārī vētras nolauztās Soda priedes veco stumbra daļu svinīgi nozāģēja Talsu Krūmu mākslinieku grupa.
Šeit pārgājienu sagaidīja Baiba Veismane-Rezonga ar «Dziesmu skolas» meitenēm, ļaujot pārgājiena dalībniekiem ieklausīties latviešu tautasdziesmas «Dieviņš bija, Dievs palika» dziedājumā.
Ar to gan muzikālie pārsteigumi nebeidzās, jo pie pieminekļa «Koklētājs» visus gaidīja īstas kokles skaņas Solveigas Dāvidsones izpildījumā, kā arī bija iespējams ieklausīties Talsu novada tūrisma informācijas centra vadītājas Līvas Dāvidsones stāstījumā par «Koklētāja» tapšanu.
Pārgājiena maršruta garums
bija aptuveni trīs kilometri un pēdējā pieturvieta, kur visi tā dalībnieki tika cienāti ar siltu tēju un uz ugunskura vārītu zupu bija Talsu pilskalns. Arī šeit neizpalika bez īpašiem priekšnesumiem, par kuriem šoreiz jestras dejas veidā bija parūpējušies Pastendes jauniešu deju kolektīva «Austris» dalībnieki.
Kā pēc pārgājiena «Talsu Vēstīm» pastāstīja D. Obodovska, ideja par šādu ekskursijas veida pārgājienu aizsākusies jau pagājušajā gadā. «Talsiem ir vārda diena, kas ir svētki, un likās muļķīgi atkal visus aicināt uz kādu pasākumu vai koncertu tautas namā. Koncerti mums ir bieži, jo visi mūsu amatiermākslas kolektīvi ir ļoti radoši, bet mēs visi varam tā sanākt kopā un izstaigāt mūsu pilsētu, pastāstīt par tās vēsturi. Tas nekas, ka ir ziema un var būt dažādi laikapstākļi,» atzina D. Obodovska, piebilstot, ka gan šogad, gan pagājušajā gadā laika apstākļi pārgājienam bijuši labvēlīgi. Viņa arī vērtēja, ka lielā cilvēku atsaucību un pārgājiena dalībnieku skaits nozīmē, ka cilvēkiem šādi pasākumi patīk un viņi tos novērtē, tāpēc Talsu vārda dienas pārgājiena tradīcija tikšot turpināta arī nākotnē, tā iepazīstinot cilvēkus ar jaunu informāciju par pilsētu. «Talsos katrai ieliņai, mājai un kokam ir savs stāsts. Mēs esam gatavas šos stāstus vākt, krāt un nodot tālāk mūsu iedzīvotājiem, veidojot talseniekos piederības izjūtu. Tas ir kopienas uzdevums — turēties kopā un veidot kopības izjūtu,» ar smaidu atzina D. Obodovska.