Ņemt un darīt!

Viedokļi

«Ir pagājis jaunu pētījumu un atklājumu gads,» atzinis enciklopēdijas «Muižas Latvijā» autors Vitolds Mašnovskis, kurš aizvadītā gada nogalē ceļā pie lasītājiem devis startu vērtīgā pētījuma otrajai daļai. Viņa mērķis ir veidot vairāku sējumu enciklopēdiju, kurā, apkopojot muižu izpētes materiālu arhīvu un fotofiksāciju, koncentrētā veidā atspoguļota Latvijas muižu vēsture, arhitektūra un māksla. Paša muižu pētnieka vārdiem runājot, veikti «tūkstošiem kilometru pa mūsu zemes «lieliskajiem ceļiem», pētot meklēto un visbiežāk drupās atrasto». Intervijā «Latvijas Radio» unikālās enciklopēdijas autors atklāja, ka reiz sarunā ar ilggadējo Rundāles pils direktoru Imantu Lancmani prātojuši, kas īsti ir tas, kas liek uzņemties darbu, kuru, visticamāk, neviens cits nedarīs. Un Vitolds Mašnovskis nonācis pie secinājuma, ka šī uzņemšanās izpētīt Latvijas muižas viņam sagādā prieku un gandarījumu, un, saprotot, ka citi to viņa vietā nedarīs, viņš vienkārši ņem un dara. Aizbraucot paskatīties uz Kaucmindes pili, kas ir vienīgā pusloka pils Baltijā, bet kuras dienas ir skaitītas, jo tā izpostīta un izlaupīta, viņam vairs negaršojot vakariņas. Arī es to postažu esmu klātienē redzējusi. Vairs gan neatceros, kā tas atsaucās uz manu apetīti, bet toreiz uzmākušās pārdomas vēl tagad nelaiž vaļā — nu kāpēc gan tāds liktenis piemeklējis savulaik grezno Kaucmindes pili! Tajā taču skolojusies vesela paaudze Latvijas saimnieču, mūsu vecmāmiņas un vecvecmāmiņas, kuru ēdienu receptes esam saņēmuši mantojumā un ceļam galdā vēl šodien. Kāpēc ēkai, kam piešķirts valsts nozīmes arhitektūras kultūras pieminekļa statuss, netiek atdots pienācīgs gods? Bet runa jau nav tikai par Kaucmindi. Ar nesaimnieciskumu saskaramies ik uz soļa. Iedomājos, ja ar tādu entuziasmu un sirdsatdevi savam darbam un ieņemamajam amatam kā šie minētie kungi darbotos ikviens, tad Latvija zeltu un plauktu. Tāpēc ar prieku šodien publicējam rakstu par atjaunoto Firksu-Pedvāles muižas kungu māju, kas nu kā kultūrvēsturiskais mantojums sāk dzīvot jaunā kvalitātē. Var tikai apbrīnot tēlnieka Ojāra Arvīda Feldberga neatlaidību, pateicoties kurai kopš 1991. gada iets uz šo mērķi.
Tāpat priecē ziņa, ka Normunda Naumaņa vārdā nosauktā Gada balva mākslas kritikā piešķirta mūsu novadniecei — teātra zinātniecei Silvijai Radzobei, turklāt balvai nominēta arī viņas meita Zane Radzobe, kas izvēlējusies darboties tai pašā jomā, kurā mamma. Šodien mūsu laikrakstā varat lasīt interviju ar citu novadnieci — Lindu Penēzi, kura vēl pagājušā gada nogalē saņēma «Latvijas lepnuma» balvu nominācijā «Sargeņģelis».
Valsts prezidents Egils Levits jau minējis, ka Latvija ir izcilību lielvalsts, un ir patiess gandarījums, ik reizi dzirdot mūsu novadnieku vārdus izskanam valsts vai vēl plašākā mērogā. Bet mūsu novados dzīvo ļaudis, par kuru labajiem darbiem, atklājumiem un viņu mūžā gūtajām atziņām zina vien viņi paši un varbūt vēl apkārtējie. Tādēļ jaunajā gadā esam laikrakstā izveidojuši rubriku «Ciemos pie mūsu lasītājiem», lai dotu iespēju iepazīt mūsu avīzei uzticīgos cilvēkus, bez kuriem «Talsu Vēstis» nevarētu pastāvēt. Iepriekšējā, 7. janvāra, laikrakstā jau atspoguļojām tikšanos ar mūsu lasītāju — talsenieci Vēsmu Rozentāli, un mēs būtu pateicīgi par katru jūsu ieteikumu, pie kura doties ciemos nākamreiz.