Talsu novada domē nav konkrētas pozīcijas un opozīcijas

Talsu novads

Ir ierasts, ka valsts un pašvaldību lēmējvarā — deputātu vidū — ir skaidri zināms un saprotams, kurš no viņiem ir koalīcijā un kurš — opozīcijā. Talsu novada domē pašlaik tas gan nav redzams.
2017. gada pašvaldību vēlēšanās Talsu novada domē tika ievēlēti 17 deputāti no astoņiem politiskajiem spēkiem, kas nozīmē ļoti sadrumstalotu lēmējvaru. Kopš 2017. gada ir mainījušies domes priekšsēdētāji, un arī savulaik noslēgtais koalīcijas līgums vairs nav spēkā. Piedaloties Talsu novada domes un komiteju sēdēs, ir skaidri redzams, ka deputātu vidū nav konkrētas pozīcijas un opozīcijas, jo diskusijas un balsojumi ir ļoti atšķirīgi, nevis vienoti.
Talsu novada domes priekšsēdētājs Dainis Karols dalās pārdomās par konkrēto situāciju domē: «Pagājušais gads nebija slikts. Man uzsvars nebija un nebūs darbs ar konkrētām partijām, bet ar deputātiem, kuriem ir vēlētāju mandāts. Katram partijas pārstāvim bija iespēja reizi mēnesī tikties kopā, lai pārrunātu aktuālo. Ar laiku arī šis formāts nebija atsevišķai partijai pieņemams un tam zuda jēga, ja nesanāk kopā, bet gan izvēlas citu komunikācijas veidu. Pašlaik uzsvars ir uz darbu komitejās un domes sēdēs, un šo darbu varam gan redzēt, gan dzirdēt. Ir arī neformālās deputātu tikšanās, kurās pārrunājam aktuālo. Kādi noteikti grib pozicionēties un to dara, bet arvien ir dota iespēja strādāt kopīgā mērķa vārdā, nevis tikai savu mērķu vārdā.
Šobrīd šie jēdzieni «pozīcija» un «opozīcija» domē īsti nestrādā. Katru jautājumu skata atsevišķi. Tas var atgādināt darbu mazākuma valdībā, kas gan vēsturiski pierādījies, ka nav tas sliktākais veids, kā sasniegt labākos rezultātus, kaut tas var paņemt daudz spēka un ir vajadzīgi kompromisi. Deputāti balso ar savu viedokli «par», «pret» vai arī «atturas», ja konkrētā jautājumā nav viedokļa vai tas vēl nav izveidojies, kā arī ir opcija balsojumā nepiedalīties.»
Mērs skaidro, ka neoficiāli ir astoņi deputāti, kuri ir kopā un saskaņo balsojumus (Latvijas Zemnieku savienība — Dainis Karols un Miervaldis Krotovs; Vienotība – Normunds Tropiņš un Edmunds Demiters; Latvijas Zaļā partija — Tabita Kalniņa un Alfons Spēks; nacionālā apvienība ««Visu Latvijai!» — «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK» — Sandra Pētersone un Gundars Sebris), plus trīs deputāti («Mēs — Talsiem un novadam» — Ilva Norenberga, Edgars Zelderis un Lauris Pīlēģis), kuri «arī ir kopā, saskaņo balsojumu un mēģina reizēm vienoties arī ar citiem neatkarīgi no partijas». Ārpus borta paliek seši deputāti («Talsu novada attīstībai» — Gerda Zeberiņa, Ģirts Kalnbirze, Andis Astrātovs un Oļegs Solovjovs; Daiga Feldmane, kura ievēlēta no Latvijas Reģionu apvienības, un Inga Gluzda, kura ievēlēta no Jaunās konservatīvās partijas), kuru vidū «notiek informācijas apmaiņa, bet arī ar to viņi dalās dažādos virzienos».